Kalcija mūsu organismā ir salīdzinoši daudz – ja cilvēks sver 70 kilogramu, viņa ķermenī ir aptuveni 1,4 kilogrami kalcija. Galvenokārt tas atrodas kaulos un zobos, bet viens procents kalcija ir asinīs, muskuļos un starpšūnu šķidrumos.

Kalcijs nav tikai kauliem un zobiem nepieciešams materiāls, tas organismā ir atbildīgs par asins recēšanu, muskuļu un asinsvadu kontrakcijām, hormonu līmeņa regulāciju, nervu šūnu darbību un daudziem citiem svarīgiem procesiem.Lai uzņemtu kalciju, nepietiek apēst porciju biezpiena vai kādu tobrīd reklamētu jogurtu.

Atrodot internetā kādu no kalcija kalkulatoriem un sākot rēķināt savu kalcija patēriņu, daudzi cilvēki secina, ka viņi uzņem tikai pusi no nepieciešamās devas.

Vispirms uzkrājam, tad tērējam

Kauli atjaunojas ik pēc 7–10 gadiem, bet, cilvēkam kļūstot vecākam, to reģenerācijas spēja mazinās. Aptuveni līdz 25 gadu vecumam virsroku ņem kaulu veidojošie faktori un notiek kalcija uzkrāšanās kaulos turpmākajai dzīvei.

Ap 25–40 gadu vecumu kaulu veidošanās un noārdīšanās process ir līdzsvarā, bet pēc 40 gadu vecuma, jo sevišķi sievietēm menopauzē, kaula atjaunošanās spēja samazinās, bet jūtami pastiprinās kaula noārdīšanās spēja un notiek kaula zudums.

Tāpēc arī kaulaudu lūzumi biežāk atgadās tieši tajā vecumā, kad virsroku ņem noārdīšanās fāze. Sievietes vecumā starp 40 un 70 gadiem zaudē 40% no kaulu masas. Jo spēcīgāki un blīvāki kauli, jo mazāks osteoporozes – trauslo kaulu slimības – risks.

Cik kalcija vajag

Pieaugušam cilvēkam dienā jāuzņem aptuveni 1000 mg kalcija, bērniem – 500 mg, pusaudžiem un grūtniecēm – līdz pat 1500 mg kalcija. Ja ilgāku laiku kalcija patēriņš dienā ir mazāks par 200 mg, vairs netiek nodrošinātas normālās kaulu funkcijas un organisms sāk tērēt iekšējās kalcija rezerves.

Kalcijs ir sastopams pienā, kefīrā, biezpienā, jogurtā, krējumā, sierā un citos piena produktos, arī zivīs, spinātos, virziņkāpostos, brokoļos, pētersīļos, dillēs, dažādās sēkliņās un riekstos u.c.

Ir arī produkti, kas pastiprināti piesaista un izvada no organisma kalciju: kofeīnu saturoši dzērieni, trekni ēdieni, balastvielām bagāti produkti, arī skābi pārtikas produkti.


Ja kalcija uzņemšana ar uzturu ir nepietiekama, vajadzētu papildus lietot kalciju saturošus preparātus.

Nepieciešams arī D3 vitamīns

Lai kalcijs organismā tiktu izmantots, nevis izvadīts laukā, līdztekus jāuzņem arī D3 vitamīns – holekalciferols. Šis vitamīns nodrošina 80–90% uzņemtā kalcija uzsūkšanos, regulē kalcija un fosfora līmeni asinīs.

Gan savstarpēji mijiedarbojoties, gan iedarbojoties katrs atsevišķi, kalcijs un D3 vitamīns palīdz veidot stiprus kaulus un sargā tos no lūzumiem, padara zobus izturīgākus pret kariesu un gādā par smaganu veselību, kā arī par normālu muskuļu darbu un asiņu sarecēšanu, regulē asinsspiedienu, nodrošina nervu šūnu impulsu nodošanu smadzenēm, uzlabo sejas ādas, arī matu un nagu stāvokli, palīdz noārdīt liekos taukaudus, kalpo osteoporozes un rahīta profilaksei, mazina premenstruālā sindroma izpausmes, uzlabo imunitāti, neitralizē skābes un uztur organismā normālu pH līmeni.

D vitamīns sintezējas cilvēka ādā saules gaismas ietekmē, taču mūsu klimatā saulainu dienu ir maz, tāpēc gada tumšākajos mēnešos ieteicams uzņemt šo vitamīnu papildus. D vitamīns sastopams olu dzeltenumos, aknās, treknajās zivīs, to var uzņemt arī ar zivju eļļu.

Lai D vitamīns varētu organismā pildīt savas funkcijas, notiek sarežģīts vielmaiņas process, kura viens posms norisinās aknās, otrs – nierēs, un rezultātā veidojas hormonāli aktīva D vitamīna forma, kas rūpējas par kalcija uzsūkšanos, neļauj kalcijam pārmērīgi izvadīties caur nierēm, veicina tā nonākšanu kaulos u.c.

Ja cilvēkam ir slimas aknas vai nieres, tad vielmaiņas process ir traucēts, D vitamīns neaktivējas un savas funkcijas neveic. Izprotot D vitamīna svarīgo lomu kalcija pārneses mehānismā, ražotāji visbiežāk piedāvā kalcija preparātus jau kombinācijā ar D vitamīnu, lai kalcijs varētu organismā labi uzsūkties un nogulsnēties kaulos.

Kalcija nepietiekamības sekas

Vislabāk pazīstamā ar kalcija trūkumu saistītā slimība ir osteoporoze, tā pasaulē skar katru trešo sievieti un katru astoto vīrieti pēc 50 gadu vecuma. Osteoporoze ilgu laiku norisinās bez jūtamām izpausmēm.
Tāpēc nepieciešams kaulu stāvokli pārbaudīt ar osteodensitometrijas – kaulu blīvuma mērīšanas – palīdzību. Statistika rāda, ka normāls kaulu blīvums ir tikai 30 procentiem no visiem tiem Latvijas iedzīvotājiem, kam šis mērījums ir veikts, tātad acīmredzot kalcija un D vitamīna uzņemšana bijusi nepietiekama.

Maldīgs ir uzskats, ka par osteoporozes profilaksi jādomā tikai sievietēm menopauzē. Tā kā kaulu masas uzkrāšana sākas jau pusaudžu gados, kalcija un D vitamīna nedrīkst trūkt ne brīdi, turklāt, lai kauls tik ātri nenoārdītos un osteoporoze neattīstītos, ļoti svarīga ir arī fiziskā slodze.

Tieši šo trīs faktoru kopums padara kaulu stipru un neļauj tam pēc vairākiem gadu desmitiem kļūt trauslam. Kalcija nepietiekamība ne vien veicina kaulu trauslumu, bet arī sekmē zobu bojāšanos, sejas ādu padara nespodru un pelēcīgu, matus un nagus – lūstošus un neveselīgus, veicina nespēku un nogurumu, kā arī rahītu, locītavu iekaisumus, augstu asinsspiedienu, muguras sāpes, bezmiegu, ekzēmu, astmu, galvassāpes, muskuļu krampjus, ēstgribas trūkumu un citas veselības problēmas.

Tāpēc visiem cilvēkiem ieteicams sekot kalcija patēriņam un vajadzības gadījumā apspriesties ar savu ārstu vai farmaceitu par to, kā uzņemt kalciju papildus.

Kalcija trūkumu veicina:
lielu alkohola devu bieža uzņemšana;
bieža un regulāra smēķēšana;
pārāk liels sāls daudzums uzturā (ieskaitot slēpto sāli, kas ir sierā, kūpinājumos, čipsos u.c.);
D vitamīna trūkums organismā;
dažādas nesabalansētas diētas, piena produktu nelietošana uzturā;
nepietiekama fiziska aktivitāte;
slimības, kas saistītas ar ēšanas traucējumiem (anoreksija, bulīmija).

Ilze Zonne

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

trīs + 10 =