Vai bērnu vakcinēšana ir zinātniski pamatota?

Daudzi vecāki, vienpusīgās informācijas ietekmēti, dodas vakcinēt savas atvases, tā teikt, drošs paliek drošs.
Bet vai patiešām vakcinēšanās palīdzēs viņiem izvairīties no saslimšanas ar gripu?

GlaxoSmithKline Latvija SI-A piederošā (to gan izdevās noskaidrot, tikai izpētot domēna reģistrācijas datus) viedokļa veidošanas mājaslapa vakcina.lv apgalvo:

“Vakcīnu efektivitāte tiek mērīta kā aizsardzības līmenis pret konkrēto slimību vakcinētajiem bērniem, salīdzinot ar uzliesmojumu biežumu starp nevakcinētajiem bērniem. Ir veikti daudzi labi kontrolēti pētījumi un novērojumi, kas pierāda vakcinācijas efektivitāti.”

Diemžēl neviena no pievienotajām atsaucēm neattiecās uz pretgripas vakcīnu. Uzmundrinošs nav arī jau iepriekšminētais Fluarix vakcīnas ASV patērētājiem domātais apraksts.

Melns uz balta tajā rakstīts: “Kontrolēti pētījumi, kas pierādītu inficēšanās samazināšanos pēc vakcinācijas ar Fluarix, nav bijuši.

Ļoti iespējams, ka gan vakcina.lv tekstu sastādītāji, gan Fluarix apraksta autori uzskata pārbaudes grupām konstatēto antivielu klātbūtni asinīs par pietiekamu pierādījumu vakcinācijas efektivitātei.

Kritiķi gan apgalvo, ka radušās antivielas pierāda tikai vakcīnas iedarbību, vēl nedodot garantiju pret saslimšanu. Amerikas Medicīnas asociācijas akadēmiskajā žurnālā Archives of Pediatrics & Adolescent Medicine šā gada 6. oktobra numurā publicētā pētījuma rezultāti sniedz zināmu apstiprinājumu šādam uzskatam.

Dr. Pītera Zilagi vadībā Ročesteras universitātes zinātnieki trijos ASV štatos izpētīja 414 bērnus vecumā no sešiem līdz 59 mēnešiem, kuri bija saslimuši ar laboratoriski apstiprinātu gripas vīrusu 2003./2004. un 2004./2005. gada sezonā.

Šie bērni tika salīdzināti ar vairāk nekā 5000 viņu vienaudžiem, kuri tajā pašā laika posmā ar gripu nesaslima. Rezultāti izrādījās pretēji zinātnieku gaidītajam – pētījums liecināja, ka vakcinācija saslimšanas biežumu neietekmē ne kādā atsevišķā vecuma vai sociālā grupā, ne visā mērķauditorijā kopumā.

Imunizētie bērni nonāca slimnīcās vai devās pie ārsta tikpat bieži kā tie mazuļi, kas nebija saņēmuši vakcīnu. Ne mazāk nozīmīgs pētījums jau 2005. gadā parādījās The Lancet – viena no vadošajiem pasaules medicīnas žurnāliem – lappusēs.

Ar Oksfordas universitātes un Itālijas zinātnieku kopīgiem pūliņiem tika veikts pretgripas vakcīnu iedarbības un efektivitātes novērtējums veseliem bērniem. Zinātnieki apkopoja visus uz 2004. gada jūniju atrodamos pārskatus par jebkuras pretgripas vakcīnas iedarbības un efektivitātes pētījumu.

Tika atlasīti 24 derīgi pētījumi no primārajā atlasē identificētajiem 1204, kuru datus analizēja, lai noteiktu pretgripas vakcīnu ietekmi uz bērniem līdz 16 gadu vecumam. Rezultāti liecināja, ka vakcīnas ar novājinātu vīrusu saņēmušo rādītājus salīdzinot ar placebo saņēmušajiem, uzrādīta 79% iedarbība un 38% efektivitāte bērniem, kas vecāki par diviem gadiem.

Inaktivizētu (nomirdinātu) vīrusu saturošu vakcīnu iedarbība un efektivitāte šajā vecuma grupā bija zemāka (65% un 28%), bet bērniem, kas jaunāki par diviem gadiem, vakcinēto un placebo saņēmušo grupu rezultāti bija faktiski vienādi.

“Mēs nevaram saprast, kā bez zinātniskiem pierādījumiem par potēšanas efektivitāti var vakcinēt miljoniem mazu bērnu!” Oksfordas universitātes portālā jautā dr. Toms Džefersons, pētījuma vadošais autors.

Šo pašu jautājumu, pirms izšķirties par bērna vakcināciju, vajadzētu sev uzdot katram vecākam. Protams, gan Džefersona, gan Zilagi komandu izmantotajā metodikā var meklēt trūkumus.

Tomēr jāšaubās, vai tie ir tādi, kas var pilnībā apgāzt viņu secinājumus un iezīmētās tendences.

Ja tā nav, tad kāpēc totālās vakcinācijas aizstāvji izvēlas noklusēšanas un maldināšanas ceļu, raksturojot oponentu uzskatus kā “klīnisko pierādījumu noraidījumu”, “absurdus un emocionālus pieņēmumus” vai pat “pilnīgu izpratnes trūkumu”?

.

Viedokļi

  1. Inese says:

    Es priecātos, ja biežāk izskanētu alternatīvie viedokļi mazuļu obligātajai vakcinācijai, jo kausoties tikai reklāmās, kā arī dažu veselības aprūpē augsi stāvošu amatpersonu izteikumos tiešām var sākt domāt, ka vakcinācija ir vienīgais vaids, kā izvairīties no saslimšanas ar dzīvībai bīstamām slimībām.

  2. Augusts says:

    Žēl, ka rakstiņa virsraksts ir maldinošs. Tam vajadzētu skanēt “Vai bērnu vakcinēšana pret gripas virusu ir zinātniski pamatota?”, un atbilde butu pietiekami pamatots “nē” – vakcinēties pret katru gadu mutejošu virusu, kas navi izraisa nieciga daudzuma gadijumu butu absurds.
    Gribu pieminet, ka šis gan ir viens gadijums un nebūtu izmantojams par pakāpienu pēdējā laikā izskanējušajām runām par vakcinācijas kā nozares neefektivitāti.
    Esiet veseli!

  3. Vakcīna says:

    Te var noskatīties filmu “Правда о прививках” (Patiesība par vakcīnām) – http://video.google.com/videoplay?docid=3332068114357180200#

    Interneta plašumos var atrast grāmatas:
    * Александр Коток «Беспощадная иммунизация»
    * Г.П. Червонская “Прививки – мифы и реальность”
    * Александр Коток “ПРИВИВКИ В ВОПРОСАХ И ОТВЕТАХ для думающих родителей”

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

pieci × 2 =