Ārsti un vakcinēšanās

Ārsti izvēlas nevakcinēties…

Ņemot vērā dažādo un brīžiem pretrunīgo pētījumu rezultātus, profesionālās zināšanas par pretgripas vakcīnas sastāvdaļām, to iespējamo toksisko iedarbību un novērotajām blakusparādībām, nemaz nešķiet savādi, ka ļoti daudzi medicīnas jomā strādājošie no pretgripas vakcīnas atsakās.

Ne velti ASV Infektologu un epidemiologu asociācija oktobra sākumā nāca klajā ar paziņojumu par nepieciešamām izmaiņām vakcinēšanās veicināšanas stratēģijā medicīnas darbinieku vidū.
Saskaņā ar šogad veiktu aptauju ASV regulāri pret gripu vakcinējas tikai 42% ārstu un medicīniskā personāla.

Lielu interesi ASV izraisīja izdevumā USA Today 20. oktobrī publicētais raksts, kurā medicīnas māsa Paulīne Teilore no Aiovas atklāti pateica, ka negrasās vakcinēties, jo pēc pēdējās vakcīnas saņemšanas smagi saslimusi:

“Es reti slimoju, un vienīgais, ar ko varēju saistīt saslimšanu, bija tā pote”.

Es zinu, ka vīruss vakcīnā nav dzīvs, taču tas notika vienlaikus.” Raksta aktualitāti un problēmas esamību pierāda daudzie komentāri, kas zem šā materiāla pārpublicējumiem virknējās dažādās interneta vietnēs.

Zīmīgi, ka daudzi medicīnas darbinieki, kas iesaistās diskusijā, pievienojas P. Teilores pozīcijai, līdzīgas motivācijas vadīti. Saslimšana neilgi pēc pretgripas vakcīnas saņemšanas nereti novērojama arī Latvijā.

Ģimenes ārste Lidija Jukse portālā aluksniesiem.lv 3. novembrī publicētajā rakstā Jāsāk vakcinēties pret gripu atzīst: “Ir cilvēki, kuriem ir negatīva pieredze, jo smagi saslimst, inficējoties ar kādu citu vīrusu pēc gripas potes saņemšanas.

Šie cilvēki pārsvarā izvēlas profilaksei 21 dienu lietot Remantadīnu, kad ir gripas saslimšanas aktīvais periods.”

Ja tevi lasītāj tas interesē…es arī neesmu draugos ar teoriju, ka sveškultūra (vakcinācija) tavā ķermenī rada 100% imunitāti. Un ja nav pārliecības …