Alkohols.

Alkohols rada atkarību, īpaši, ja tas tiek lietots daudz un bieži.

Par alkohola kaitīgumu.

Par alkoholu parasti sauc etilspirtu. Tā ķīmiskais nosaukums ir etanols, un pēc uzbūves tas pieder pie vienvērtīgiem spirtiem (C2H5OH). Etanols ir narkotiskā viela, kas toksiski darbojas uz centrālo nervu sistēmu.

Līdzīgi citām narkotiskām vielām, arī alkohola iedarbībai uz CNS ir 3 stadijas:

1.Uzbudinājuma stadija
2. Narkozes stadija
3. Agonālā stadija

Sākotnēji, nonākot galvas smadzenēs, alkohols nomāc kavēšanas procesus smadzeņu garozā, un pārsvaru iegūst uzbudinājuma procesi.

Tas izpaužas kā eiforija – pacilāts garastāvoklis un raksturīgais reibums. Šai stadijā cilvēks kļūst bezrūpīgs, pļāpīgs, zūd paškritika un paškontrole.

Parasti palielinās ēstgriba un pieaug dzimumtieksme. Ja alkohola koncentrācija asinīs turpina pieaugt, tiek nomākti arī uzbudinājuma procesi galvas smadzenēs – cilvēks kļūst miegains, var būt apziņas traucējumi un pat bezsamaņa.

 


Lielas alkohola devas rada gan galvas, gan muguras smadzeņu nomākumu.

Šai stadijā izzūd refleksi, atslābst muskulatūra, var apstāties sirdsdarbība un elpošana, jo tiek nomākti dzīvībai svarīgi centri iegarenajās smadzenēs.

Alkohola reibumu jeb akūtu saindēšanos ar alkoholu var arī iedalīt stadijās atkarībā no alkohola koncentrācijas asinīs.

Viegls alkohola reibums, kad alkohola saturs asinīs ir 0,5 – 1,5 0/00.
Tas atbilst augstāk minētajai uzbudinājuma stadijai.

Vidējs alkohola reibums, kad alkohola saturs asinīs ir 1,5 – 2,5 0/00.
Šai stadijā novēro intensīvas garastāvokļa maiņas – cilvēks kļūst kašķīgs, neapmierināts, aizvainots.

Tas bieži noved pie konfliktiem.

Reibumā cilvēks parasti aizmieg un guļ dziļā miegā. Pēc pamošanās ir intoksikācijas pazīmes – sausums mutē, slāpes, galvassāpes, gausums.

Vairākas dienas saglabājas samazinātas fiziskās un psihiskās darbaspējas, jo alkohols pēc tā   lietošanas organismā saglabājas vēl vismaz 48 stundas.

Smaga reibuma pakāpe, kad alkohola saturs asinīs ir 2,5 – 3,0/00.

Tas atbilst narkozes vai agonālai stadijai.

Zināms, ka vienreizējā nāvējošā deva cilvēkam ir apmēram 1 litrs degvīna. Alkohola reibuma pakāpe ir atkarīga no izdzertā daudzuma, dzēriena stipruma, dzeršanas ātruma, un tā, vai pirms dzeršanas ir kaut kas ēsts.

Kas tad ir alkoholisms?

Alkoholisms ir pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana, kas nelabvēlīgi ietekmē veselību un kaitē darba, sadzīves un materiālās labklājības apstākļiem.

Medicīniskā nozīmē alkoholisms ir nepārvarama, nekontrolējama tieksme pēc alkoholiskiem dzērieniem. Statistikas dati liecina, ka attīstītās valstīs viena trešdaļa iedzīvotāju alkoholu nelieto vispār – ir atturībnieki. Otra trešdaļa ir sadzīves alkoholiķi, kuri alkoholu ikdienā lieto reti vai reizēm nelielos daudzumos.

Pārējai sabiedrības daļai ir nopietnas problēmas saistītas ar pārmērīgu alkohola lietošanu.

Tas nozīmē, ka vidēji viena trešdaļa iedzīvotāju ir alkoholiķi.

Pēdējo gadu laikā Latvijā ir vērojama tendence palielināties to skolēnu skaitam, kas lieto alkoholu. Bez tam arvien jaunāki skolēni nobauda apreibinošos dzērienus. Pēc pēdējiem statistikas datiem Latvijā 88%  16 gadus vecu skolēnu bija lietojuši alkoholu.

Kāpēc cilvēki kļūst par alkoholiķiem?

Alkoholisma attīstības pamatā ir bioloģiskie, sociālie un psiholoģiskie faktori. Ar bioloģiskiem faktoriem saprot iedzimtību – alkoholiķu bērniem pastāv lielāks risks kļūt par alkoholiķi (to saista ar pārmantotām bioķīmiskām īpatnībām).

Arī sociālie apstākļi veicina alkoholisma attīstību. Jo plašāka ir alkoholisko dzērienu pieejamība, jo biežāk sastopamas ar alkoholu saistītas problēmas.

Mūsu valstī alkoholiskie dzērieni ir plaši pieejami – nopērkami gandrīz katrā pārtikas veikalā visu diennakti, bez tam to cenas nav īpaši augstas.
Liela nozīme ir reklāmai, kas īpaši jaunus cilvēkus mudina lietot alkoholu.

Reklāmas rāda, ka alkohols spēj sniegt īpašu baudu, palīdz skumjos brīžos, ir lietojams draugu lokā vai kopā ar mīļoto cilvēku.

Bez tam mūsu sabiedrība akceptē un pat popularizē alkohola lietošanu. Protams, svarīga nozīme ir arī katra cilvēka personībai – par alkoholiķiem biežāk kļūst vāji, depresīvi, vientuļi cilvēki.

Sadzīves alkoholisms

Tam raksturīga gadījuma, epizodiska iedzeršana parasti svētkos, jubilejās vai īpašos gadījumos.

Patiesībā, jau šai laikā pieaug izturība pret alkoholu (tolerance), tiek izdzerts arvien lielāks alkohola daudzums, līdz rodas tieksme pēc tā.

Sadzīves alkoholisma gadījumā intoksikācijas gadījumā cilvēkam rodas aizsarg reflekss – vemšana.
Pierodot pie alkohola, šī reakcija izzūd, un, ja tā nerodas, lietojot pat lielas alkohola devas, tad jau ir izveidojies hronisks alkoholisms.

Hronisks alkoholisms

Tas attīstās, ja alkoholu lieto sistemātiski. Regulāri lietojot alkoholu, cilvēks pierod pie tā, veidojas tolerance un efekta sasniegšanai nepieciešamas arvien lielākas alkohola devas.

Ar laiku izveidojas nepārvarama tieksme (atkarība) pēc alkohola un pārtraucot dzeršanu parādās abstinences jeb paģiru sindroms.

Alkoholismam izšķir 3 stadijas.

I -vai neirastēniskā stadija

Parasti rodas pēc 1-5 gadus ilgas sistemātiskas alkohola lietošanas (visbiežāk 21-25 gadu vecumā).
Tā ilgst 1-3 gadus.
Raksturīga ir tieksme pēc alkohola – tiek izmantotas un meklētas jebkuras iespējas iedzert.
Ir pieradums pie lielām alkohola devām, kas neizsauc vemšanas aizsargrefleksu.

Ir tieksme piedzerties līdz smagai reibuma pakāpei, bez tam sākas dzeršana vienatnē. Šai stadijā abstinence vēl nav radusies, un dzeršana neturpinās ilgāk par vienu dienu.

II- stadija jeb narkomānija

Parasti ilgst 4-6 gadus. Visi pirmās stadijas simptomi kļūst smagāki, šai stadijā ir maksimālā izturība pret alkoholu. Attīstās abstinences sindroms, ko izdodas pārtraukt tikai ar alkoholu.

Parādās dzeršanas periodi jeb “plosti”, kad notiek pastāvīga pārmērīga alkohola lietošana.

Sākot ar otro stadiju mainās cilvēka personība – zūd emocionalitāte, godīgums un paškritika, cilvēks kļūst rupjš.

III- stadija – encefalopātijas stadija jeb beigas

Parasti iestājas ap 40 gadu vecumu. Raksturīga ir tolerances krišanās – cilvēks nepanes lielas alkohola devas un sāk lietot vājākus dzērienus (vīnus). Alkohols vairs nerada labsajūtu, bet ir vajadzīgs tikai abstinences pārtraukšanai.
Skaidri saskatāma personības degradācija – zudušas ētiskās un estētiskās normas, cilvēks zaudē kritisko attieksmi pret savu stāvokli.

Novēro arī intelekta degradāciju, kas noved pie plānprātības. Šai stadijā bieži attīstās alkohola delīrijs (apziņas aptumšošanās), redzes un dzirdes halucinācijas, greizsirdības murgi.

Alkohols rada arī smagas pārmaiņas aknās, piem., hepatītu (aknu iekaisumu), aknu cirozi. Ja alkoholiķi ar aknu cirozi turpina lietot alkoholu, viņu vidējais dzīves ilgums ir 5 gadi.

Tiek bojāta sirds – asinsvadu sistēmā. Regulāriem alkohola lietotājiem ir arī problēmas dzimumdzīvē – bieži novēro impotenci.
Būtiski saprast, ka ilgstoši, regulāri lietojot alkoholu ikviens kļūst par hronisku alkoholiķi, nodarot kaitējumu sev, savai ģimenei, sabiedrībai.

Tāpēc svarīgi ir atteiktis no pārlieku biežas alkohola lietošanas.

Un mazliet par problēmu no emocionāli psiholoģiskās puses.

Ļoti būtiski ir rast atbildi uz jautājumu: kādēļ vispār cilvēks dzer?

Parasti apreibinošo vielu lietošana saistīta ar vēlmi paglābties no tām problēmām, kādas ir dzīvē – darbā, attiecībās u.c. Kad apreibinošo vielu lietošana jau kļūst par atkarību, ieslēdzas pašiznīcināšanās programma.
Ja cilvēks gan dzer, gan reibumā brauc ar automašīnu, to var uzskatīt par dubulto pašiznīcināšanos. Par spēlēšanos ar savu dzīvību.

Parasti par atkarīgiem kļūst psiholoģiski nenobriedušas personas, kas dažādu iemeslu dēļ nav spējušas sevi realizēt.
Tas ir saprotams, ka jaunieši pusaudžu vecumā, iepazīstot pasauli, attiecības, meklējot savu es, dažubrīd, no pieaugušo viedokļa raugoties, rīkojas nesaprātīgi, pārkāpjot pieņemtās robežas. Bet tas ir loģisks sevis un pasaules izzināšanas ceļš.

Taču ir daudz cilvēku, kuriem gadu skaits liels un ārēji viss rāda, ka viņš ir pieaudzis, bet uzvedība, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību – bērna līmenī.

Personība nav nobriedusi, sava īstā vieta dzīvē nav atrasta. Bet gribas kaut kam svarīgam būt, sevi realizēt. Braukšana dzērumā ir tāda kā spēle ar nāvi, savu robežu pārbaudīšana, iespēja tikt pie adrenalīna devas, ko ikdienā, tāpat skaidrā dzīvojot, cilvēks neprot sev nodrošināt.

Te ir jautājums, līdz kuram vērts aizdomāties: kādēļ gandrīz visi dzērumā un apreibinošo vielu ietekmē aizturētie šoferi ir vīrieši?
Tā ir katra izvēle – dzīvot. Un kā dzīvot. Ja nedzēris esi kluss, kompleksains, nepārliecināts, bet iedzērušam rodas dūša, spēks, agresija un vēlme veikt varoņdarbus (piemēram, parādīt, ka spēj braukt ar automašīnu un neviens nenoķers!), tad tā vien gribas šo sajūtu biežāk.

Kā to iegūt? Jādzer! Katrs cilvēks tiecas pēc sevis apliecināšanas, enerģijas, spēka.
Skumji, ka iekšējo brīvību daudzi spēj panākt un izbaudīt tikai tad, kad ir lietots alkohols. Skumji, ka alkohols ir vienīgais veids, kā justies laimīgam.

Kā kļūt pašpietiekamam, nobriedušam, laimīgam?

Ieguldīt pašam sevī gan laiku, gan naudu, paplašinot savu redzesloku, izzinot sevi.

Ja cilvēks iegulda tikai savas materiālās dzīves nodrošināšanā, apkārtējos cilvēkos, tikai darbā u.c., tad savu iekšējo konfliktu risināšanai, sevis izzināšanai visbiežāk vairs nav ne spēka, ne vēlēšanās.

Labu Dienu!

 

9 Atziņas “Alkohols ir bīstama narkotika.”

  1. irbītis saka:

    Raksts interesants un pārdomas raisošs. Alkoholisma problēma mūsu valstī ir ļoti aktuāla. Cilvēki ir spējīgi atteikties no citām dzīves baudām un iztērēt alkoholam pēdējos santīmus. Un tā dienu no dienas…

  2. laimisk saka:

    Atliek pievienoties -irbītis- teiktajam . Tā nu tas ir…bēdīgi

  3. janis saka:

    Mūsu valstī alkoholiskie dzērieni ir plaši pieejami – nopērkami gandrīz katrā pārtikas veikalā visu diennakti, bez tam to cenas nav īpaši augstas —–> raksts labs, bet kaut kas nesakrīt!

  4. Aleksandrs saka:

    Tur nav ko domāt. Alkohols ir narkotiskā inde.
    Alkohola darbība sākas uzreiz. Mūsu sapratnē alkohols ir pārtikas produkts. Mes esam droši, ka tas arī tā ir, jo mūsu valdība būtu mūs brīdīnajusi un nebūtu atļaujuši sadzerties tautai. Dabā ir cits, jo alkohols ir viens no jaudīkajiem naudas avotiem valst budžetā. Nedot dzert-valsts paliks bez naudas! Tāpēc valdība viltīgi klusē, jo nezin ko darīt, varbūt pat vēl vairāk lielais biznes neatļauj mūsu vadoņiem rīkoties brīvi!

  5. Kellija saka:

    Un ja jau mūsu valdība un citas, tik ārkartīgi norupēušās par narkotikām, kas nav alkohols, tabaka un kafija, kamdēļ tad tieši tādus pat aizliegumus neievieš šiem trim? Nesaproti kā gan nerodas aizdomas, cik glupam ir jābūt, lai neapjēgtu, ka tas viss tiek darīts apzinati, lai mēs bendētu savu veselību, lai turpinatu barot lielo zāļu industriajs organismu, lai turpinātu novadīt savu smagi pelnīto naudu lielo bezjūtīgo vīru makos, attopies cilvēk, attoies latviet!

  6. jan44ukins saka:

    esmi daigais alkokolikis ko maim darit

  7. dūdis saka:

    Sāc ar to, ka alkoholu aizvieto ar kafiju… un veiksmi nedzert spirtoto !

  8. Pupsja* saka:

    Ļoti labs raksts.. noderēs man eksāmenā..kad stāstīšu par alkoholu.

  9. laimisk saka:

    to: Pupsja*

    VEIKSMI UN LABU BIĻETI EKSĀMENĀ !

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *