Alkohols rada atkarību, īpaši, ja tas tiek lietots daudz un bieži.

Par alkoholu parasti sauc etilspirtu. Tā ķīmiskais nosaukums ir etanols, un pēc uzbūves tas pieder pie vienvērtīgiem spirtiem (C2H5OH). Etanols ir narkotiskā viela, kas toksiski darbojas uz centrālo nervu sistēmu.

Līdzīgi citām narkotiskām vielām, arī alkohola iedarbībai uz CNS ir 3 stadijas:

1.Uzbudinājuma stadija
2. Narkozes stadija
3. Agonālā stadija

Sākotnēji, nonākot galvas smadzenēs, alkohols nomāc kavēšanas procesus smadzeņu garozā, un pārsvaru iegūst uzbudinājuma procesi.

Tas izpaužas kā eiforija – pacilāts garastāvoklis un raksturīgais reibums.
Šai stadijā cilvēks kļūst bezrūpīgs, pļāpīgs, zūd paškritika un paškontrole.

Parasti palielinās ēstgriba un pieaug dzimumtieksme. Ja alkohola koncentrācija asinīs turpina pieaugt, tiek nomākti arī uzbudinājuma procesi galvas smadzenēs – cilvēks kļūst miegains, var būt apziņas traucējumi un pat bezsamaņa.

 


Lielas alkohola devas rada gan galvas, gan muguras smadzeņu nomākumu.

Šai stadijā izzūd refleksi, atslābst muskulatūra, var apstāties sirdsdarbība un elpošana, jo tiek nomākti dzīvībai svarīgi centri iegarenajās smadzenēs.

Alkohola reibumu jeb akūtu saindēšanos ar alkoholu var arī iedalīt stadijās atkarībā no alkohola koncentrācijas asinīs.

Viegls alkohola reibums, kad alkohola saturs asinīs ir 0,5 – 1,5 0/00.
Tas atbilst augstāk minētajai uzbudinājuma stadijai.

Vidējs alkohola reibums, kad alkohola saturs asinīs ir 1,5 – 2,5 0/00.
Šai stadijā novēro intensīvas garastāvokļa maiņas – cilvēks kļūst kašķīgs, neapmierināts, aizvainots.   Tas bieži noved pie konfliktiem.
Reibumā cilvēks parasti aizmieg un guļ dziļā miegā. Pēc pamošanās ir intoksikācijas pazīmes – sausums mutē, slāpes, galvassāpes, gausums.

Vairākas dienas saglabājas samazinātas fiziskās un psihiskās darbaspējas, jo alkohols pēc tā   lietošanas organismā saglabājas vēl vismaz 48 stundas.

 Smaga reibuma pakāpe, kad alkohola saturs asinīs ir 2,5 – 3,0/00.
Tas atbilst narkozes vai agonālai stadijai.
Zināms, ka vienreizējā nāvējošā deva cilvēkam ir apmēram 1 litrs degvīna.
Alkohola reibuma pakāpe ir atkarīga no izdzertā daudzuma, dzēriena stipruma, dzeršanas ātruma, un tā, vai pirms dzeršanas ir kaut kas ēsts.

Kas tad ir alkoholisms?

Alkoholisms ir pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana, kas nelabvēlīgi ietekmē veselību un kaitē darba, sadzīves un materiālās labklājības apstākļiem.
Medicīniskā nozīmē alkoholisms ir nepārvarama, nekontrolējama tieksme pēc alkoholiskiem dzērieniem. Statistikas dati liecina, ka attīstītās valstīs viena trešdaļa iedzīvotāju alkoholu nelieto vispār – ir atturībnieki, otra trešdaļa ir sadzīves alkoholiķi, kuri alkoholu ikdienā lieto reti vai reizēm nelielos daudzumos.
Bet pārējiem sabiedrības daļai ir nopietnas problēmas saistītas ar pārmērīgu alkohola lietošanu. Tas nozīmē, ka vidēji viena trešdaļa iedzīvotāju ir alkoholiķi.
Pēdējo gadu laikā Latvijā ir vērojama tendence palielināties to skolēnu skaitam, kas lieto alkoholu. Bez tam arvien jaunāki skolēni nobauda apreibinošos dzērienus. Pēc pēdējiem statistikas datiem Latvijā 88% 16 gadus vecu skolēnu jau bija lietojuši alkoholu.

Kāpēc cilvēki kļūst par alkoholiķiem?

Alkoholisma attīstības pamatā ir bioloģiskie, sociālie un psiholoģiskie faktori. Ar bioloģiskiem faktoriem saprot iedzimtību – alkoholiķu bērniem pastāv lielāks risks kļūt par alkoholiķi (to saista ar pārmantotām bioķīmiskām īpatnībām).

Arī sociālie apstākļi veicina alkoholisma attīstību. Jo plašāka ir alkoholisko dzērienu pieejamība, jo biežāk sastopamas ar alkoholu saistītas problēmas.

Mūsu valstī alkoholiskie dzērieni ir plaši pieejami – nopērkami gandrīz katrā pārtikas veikalā visu diennakti, bez tam to cenas nav īpaši augstas.
Liela nozīme ir reklāmai, kas īpaši jaunus cilvēkus mudina lietot alkoholu. Reklāmas rāda, ka alkohols spēj sniegt īpašu baudu, palīdz skumjos brīžos, ir lietojams draugu lokā vai kopā ar mīļoto cilvēku.
Bez tam mūsu sabiedrība akceptē un pat popularizē alkohola lietošanu. Protams, svarīga nozīme ir arī katra cilvēka personībai – par alkoholiķiem biežāk kļūst vāji, depresīvi, vientuļi cilvēki.

Sadzīves alkoholisms

Tam raksturīga gadījuma, epizodiska iedzeršana parasti svētkos, jubilejās vai īpašos gadījumos.

Patiesībā, jau šai laikā pieaug izturība pret alkoholu (tolerance), tiek izdzerts arvien lielāks alkohola daudzums, līdz rodas tieksme pēc tā.

Sadzīves alkoholisma gadījumā intoksikācijas gadījumā cilvēkam rodas aizsarg reflekss – vemšana.
Pierodot pie alkohola, šī reakcija izzūd, un, ja tā nerodas, lietojot pat lielas alkohola devas, tad jau ir izveidojies hronisks alkoholisms.

Hronisks alkoholisms

Tas attīstās, ja alkoholu lieto sistemātiski. Regulāri lietojot alkoholu, cilvēks pierod pie tā, veidojas tolerance un efekta sasniegšanai nepieciešamas arvien lielākas alkohola devas.

Ar laiku izveidojas nepārvarama tieksme (atkarība) pēc alkohola un pārtraucot dzeršanu parādās abstinences jeb paģiru sindroms.

Alkoholismam izšķir 3 stadijas.

I -vai neirastēniskā stadija

Parasti rodas pēc 1-5 gadus ilgas sistemātiskas alkohola lietošanas (visbiežāk 21-25 gadu vecumā).
Tā ilgst 1-3 gadus.
Raksturīga ir tieksme pēc alkohola – tiek izmantotas un meklētas jebkuras iespējas iedzert.
Ir pieradums pie lielām alkohola devām, kas neizsauc vemšanas aizsargrefleksu.

Ir tieksme piedzerties līdz smagai reibuma pakāpei, bez tam sākas dzeršana vienatnē. Šai stadijā abstinence vēl nav radusies, un dzeršana neturpinās ilgāk par vienu dienu.

II- stadija jeb narkomānija

Parasti ilgst 4-6 gadus. Visi pirmās stadijas simptomi kļūst smagāki, šai stadijā ir maksimālā izturība pret alkoholu. Attīstās abstinences sindroms, ko izdodas pārtraukt tikai ar alkoholu. Parādās dzeršanas periodi jeb “plosti”, kad notiek pastāvīga pārmērīga alkohola lietošana.

Sākot ar otro stadiju mainās cilvēka personība – zūd emocionalitāte, godīgums un paškritika, cilvēks kļūst rupjš.

III- stadija – encefalopātijas stadija jeb beigas

Parasti iestājas ap 40 gadu vecumu. Raksturīga ir tolerances krišanās – cilvēks nepanes lielas alkohola devas un sāk lietot vājākus dzērienus (vīnus). Alkohols vairs nerada labsajūtu, bet ir vajadzīgs tikai abstinences pārtraukšanai.
Skaidri saskatāma personības degradācija – zudušas ētiskās un estētiskās normas, cilvēks zaudē kritisko attieksmi pret savu stāvokli.
Novēro arī intelekta degradāciju
, kas noved pie plānprātības. Šai stadijā bieži attīstās alkohola delīrijs (apziņas aptumšošanās), redzes un dzirdes halucinācijas, greizsirdības murgi.

Alkohols rada arī smagas pārmaiņas aknās, piem., hepatītu (aknu iekaisumu), aknu cirozi. Ja alkoholiķi ar aknu cirozi turpina lietot alkoholu, viņu vidējais dzīves ilgums ir 5 gadi.

Tiek bojāta sirds – asinsvadu sistēmā. Regulāriem alkohola lietotājiem ir arī problēmas dzimumdzīvē – bieži novēro impotenci.
Būtiski saprast, ka ilgstoši, regulāri lietojot alkoholu ikviens kļūst par hronisku alkoholiķi, nodarot kaitējumu sev, savai ģimenei, sabiedrībai.

Tāpēc svarīgi ir atteiktis no pārlieku biežas alkohola lietošanas.

Un mazliet par problēmu no emocionāli psiholoģiskās puses.

Ļoti būtiski ir rast atbildi uz jautājumu: kādēļ vispār cilvēks dzer?

Parasti apreibinošo vielu lietošana saistīta ar vēlmi paglābties no tām problēmām, kādas ir dzīvē – darbā, attiecībās u.c. Kad apreibinošo vielu lietošana jau kļūst par atkarību, ieslēdzas pašiznīcināšanās programma.
Ja cilvēks gan dzer, gan reibumā brauc ar automašīnu, to var uzskatīt par dubulto pašiznīcināšanos. Par spēlēšanos ar savu dzīvību.

Parasti par atkarīgiem kļūst psiholoģiski nenobriedušas personas, kas dažādu iemeslu dēļ nav spējušas sevi realizēt.
Tas ir saprotams, ka jaunieši pusaudžu vecumā, iepazīstot pasauli, attiecības, meklējot savu es, dažubrīd, no pieaugušo viedokļa raugoties, rīkojas nesaprātīgi, pārkāpjot pieņemtās robežas. Bet tas ir loģisks sevis un pasaules izzināšanas ceļš.

Taču ir daudz cilvēku, kuriem gadu skaits liels un ārēji viss rāda, ka viņš ir pieaudzis, bet uzvedība, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību – bērna līmenī.

Personība nav nobriedusi, sava īstā vieta dzīvē nav atrasta. Bet gribas kaut kam svarīgam būt, sevi realizēt. Braukšana dzērumā ir tāda kā spēle ar nāvi, savu robežu pārbaudīšana, iespēja tikt pie adrenalīna devas, ko ikdienā, tāpat skaidrā dzīvojot, cilvēks neprot sev nodrošināt.

Te ir jautājums, līdz kuram vērts aizdomāties: kādēļ gandrīz visi dzērumā un apreibinošo vielu ietekmē aizturētie šoferi ir vīrieši?
Tā ir katra izvēle – dzīvot. Un kā dzīvot. Ja nedzēris esi kluss, kompleksains, nepārliecināts, bet iedzērušam rodas dūša, spēks, agresija un vēlme veikt varoņdarbus (piemēram, parādīt, ka spēj braukt ar automašīnu un neviens nenoķers!), tad tā vien gribas šo sajūtu biežāk.

Kā to iegūt? Jādzer! Katrs cilvēks tiecas pēc sevis apliecināšanas, enerģijas, spēka.
Skumji, ka iekšējo brīvību daudzi spēj panākt un izbaudīt tikai tad, kad ir lietots alkohols. Skumji, ka alkohols ir vienīgais veids, kā justies laimīgam.

Kā kļūt pašpietiekamam, nobriedušam, laimīgam?

Ieguldīt pašam sevī gan laiku, gan naudu, paplašinot savu redzesloku, izzinot sevi.

Ja cilvēks iegulda tikai savas materiālās dzīves nodrošināšanā, apkārtējos cilvēkos, tikai darbā u.c., tad savu iekšējo konfliktu risināšanai, sevis izzināšanai visbiežāk vairs nav ne spēka, ne vēlēšanās.

 

10 komentāri... “Alkohols ir bīstama narkotika.”

  1. irbītis says:

    Raksts interesants un pārdomas raisošs. Alkoholisma problēma mūsu valstī ir ļoti aktuāla. Cilvēki ir spējīgi atteikties no citām dzīves baudām un iztērēt alkoholam pēdējos santīmus. Un tā dienu no dienas…

  2. laimisk says:

    Atliek pievienoties -irbītis- teiktajam . Tā nu tas ir…bēdīgi

  3. janis says:

    Mūsu valstī alkoholiskie dzērieni ir plaši pieejami – nopērkami gandrīz katrā pārtikas veikalā visu diennakti, bez tam to cenas nav īpaši augstas —–> raksts labs, bet kaut kas nesakrīt!

  4. Aleksandrs says:

    Tur nav ko domāt. Alkohols ir narkotiskā inde.
    Alkohola darbība sākas uzreiz. Mūsu sapratnē alkohols ir pārtikas produkts. Mes esam droši, ka tas arī tā ir, jo mūsu valdība būtu mūs brīdīnajusi un nebūtu atļaujuši sadzerties tautai. Dabā ir cits, jo alkohols ir viens no jaudīkajiem naudas avotiem valst budžetā. Nedot dzert-valsts paliks bez naudas! Tāpēc valdība viltīgi klusē, jo nezin ko darīt, varbūt pat vēl vairāk lielais biznes neatļauj mūsu vadoņiem rīkoties brīvi!

  5. Kellija says:

    Un ja jau mūsu valdība un citas, tik ārkartīgi norupēušās par narkotikām, kas nav alkohols, tabaka un kafija, kamdēļ tad tieši tādus pat aizliegumus neievieš šiem trim? Nesaproti kā gan nerodas aizdomas, cik glupam ir jābūt, lai neapjēgtu, ka tas viss tiek darīts apzinati, lai mēs bendētu savu veselību, lai turpinatu barot lielo zāļu industriajs organismu, lai turpinātu novadīt savu smagi pelnīto naudu lielo bezjūtīgo vīru makos, attopies cilvēk, attoies latviet!

  6. zināšana says:

    Dzerot alkoholu, cilvēks uzņem ne tikai mazāk kaitīgo etilalkoholu, bet arī ļoti kaitīgo metilalkoholu, vai, precīzāk sakot, nevis metilalkohols jeb metanols ir inde, bet tas, ko mūsu organisms (aknas) no tā izveido kā vielmaiņas produktus – formaldehīdus un aminoskābes. Metanola saturs dažādos alkoholiskajos dzērienos ir atšķirīgs – degvīnā un džinā tā ir mazāk nekā, piemēram, sarkanvīnā, viskijā vai brendijā. Un patiešām – eksperimenti ir pierādījuši, ka degvīns un džins izraisa procentuāli mazākas paģiras nekā dzērieni ar lielāku metanola saturu. Taču, tā kā arī vienīgi etilalkoholu saturoši dzērieni izraisa paģiras, metanols nav vienīgais iemesls, kādēļ paģiras rodas.

    Enzīmu trūkums

    Alkohols aknās vispirms pārvēršas par acetaldehīdu, tas ir indīgs un izraisa sliktu dūšu un vemšanu, paātrina pulsu un rada piesārtumu sejā. Organisms ar enzīma aldehīddehidrogenāze palīdzību to ātri pūlas pārvērst par nekaitīgu etiķskābi. Ir cilvēki, kuriem jau no dzimšanas pietrūkst aldehīddehidrogenāzes, tādēļ viņiem katra iedzeršana beidzas visai nepatīkami: seja kļūst sarkana un dūša slikta jau tad, kad citi vēl tikai jautri tērgā.

    Alkohols aizskalo ūdeni

    50 grami alkohola liek no organisma izvadīt no 600 līdz 1000 mililitriem ūdens. 50 grami alkohola ir vienā litrā alus, puslitrā vīna vai 125 mililitros degvīna. Alkohols traucē antidiurētiskā hormona rašanos organismā, tādējādi slāpes, reiboņi, sausa mute un miegainība liecina par ūdens trūkumu organismā. Taču antidiurētiskā hormona trūkums nevar būt vienīgais iemesls, kādēļ organismā trūkst ūdens, speciālisti domā, ka ir vēl kāds cits – nezināms faktors. Protams, arī svīšana, vemšana un caureja veicina ūdens trūkumu organismā, tāpat kā svarīgu elektrolītu trūkumu – kālija, nātrija un magnija.

    Sarkanvīns un galvassāpes

    Sarkanvīns atsevišķiem cilvēkiem paaugstina histamīna un serotonīna koncentrāciju asinīs, un tas paplašina smadzeņu asinsvadus, tādējādi daudziem cilvēkiem izraisot galvassāpes, taču kas sarkanvīnā ir tāds, kas šo histamīna un serotonīna līmeni asinīs tik ļoti paaugstina, nav zināms.

    Kāpēc streiko kuņģis?

    Alkohols kairina kuņģa gļotādu un veicina sālsskābes rašanos kuņģī. Tas var radīt kuņģa gļotādas iekaisumu, alkoholisko gastrītu. Aizkuņģa dziedzera enzīmu sekrēcija un tievās zarnas darbība tiek veicināta, taču kuņģa iztukšošanās tiek aizkavēta. Īpaši jutīga kuņģa gļotāda ir pret stipro alkoholu.

    Paģiras un personība

    Alkoholā bēdas patiešām nevar noslīcināt – slikts noskaņojums alkohola ietekmē drīzāk kļūs vēl sliktāks. Cilvēkiem, kuri dzer, lai slīcinātu bēdas, biežāk vērojamas paģiras nekā citiem. Tas pats attiecas uz tiem, kam ir sliecība uz depresiju, vainas apziņu un baiļu stāvokļiem. Īpaši jāuzmanās tiem, kas iedzeršanas laikā labāk panes alkoholu, bet nākamajā dienā piedzīvos lielākas paģiras: tas var liecināt par alkohola atkarības risku.

  7. jan44ukins says:

    esmi daigais alkokolikis ko maim darit

  8. dūdis says:

    Sāc ar to, ka alkoholu aizvieto ar kafiju… un veiksmi nedzert spirtoto !

  9. Pupsja* says:

    Ļoti labs raksts.. noderēs man eksāmenā..kad stāstīšu par alkoholu.

  10. laimisk says:

    to: Pupsja*

    VEIKSMI UN LABU BIĻETI EKSĀMENĀ !

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *