Pēc Valsts Prezidenta Zatlera k-ga vizītes Liepājā 9. novembrī jāsecina, ka Prezidenta klātbūtne vismaz žurnālistiem var tikai sabojāt svētku prieku.
Tas, ka iepriekš akreditāciju pieteikušajiem žurnālistiem pietrūka preses kartes, bija tikai nenozīmīgs sīkums. Arī tas ir sīkums, ka izpildīt prasību par ierašanos pusstundu agrāk pat, ja žurnālistiem būtu propellers kā Karlsonam, nebūtu viņu spēkos, ja gribēja sekot līdzi visai vizītes gaitai.
Taču tas, kas notika Liepājas muzejā, pārspēja jebkad agrāk pieredzēto, bet pieredzēts ir pietiekami: iepriekšējo divu gadu laikā Liepājā viesojies gan Viņa majestāte Beļģijas karalis un karaliene, gan Viņas Majestāte Nīderlandes karaliene, gan Latvijas Prezidente Vaira Vīķe Freiberga.
Vispirms jau žurnālisti tika iestumti vienā ekspozīcijas zāles kaktā, strikti nodalot no pārējie muzeja viesiem, lai gan arī žurnālisti ar tieši tādiem pašiem ielūgumiem bija aicināti uz muzeju, kā pārējie viesi.
Tiklīdz sākās iepazīstināšana ar izstādi „Liepāja — Latvijas galvaspilsēta”, kas bija vispiemērotākais brīdis fotografēšanai, žurnālisti, dūšīgam tēvainim viņus stumjot un grūžot tika izvadīti no zāles ārā. Sadzīti citā telpā, kur bija paredzēts preses brīfings, gaidījām, kad varēsim iztaujāt Preizdentu par šobrīd valstī aktuāliem notikumiem.
Taču tas masu mediju pārstāvjiem bija liegts — jautāt drīkstēja vienīgi par svētku norisi. Bez tam Prezidenta sabiedrisko attiecību dienesta speciāliste Maija Celmiņa deva stingrus norādījumus, ka “priekšroka ir reģionālajai presei”, pie kuras nez kādēļ tika pieskaitīta „Radio SWH” Liepājas biroja pārstāve.
Neviens cits no reģionālajiem korespondentiem šo godu neizpelnījās. Kad savādais preses brīfings beidzās, sekoja nākamais pārsteigums: žurnālisti praktiski tika „arestēti” — zāles durvīs iestājās tas pats dūšīgais tēvainis un paziņoja, ka neviens no tās neizies, kamēr Prezidents ar svītu nebūs muzeju atstājis.
Turpat aiz tēvaiņa muguras drūzmējās pārējie viesi un muzeja zāļu uzraugi, kas ar interesi vēroja stīvēšanos pie durvīm. Tas, ka žurnālistiem bija jāsteidzas pildīt savus darba pienākumus un jāpagūst uz svētku nākamo norises vietu, protams, neuztrauca ne Prezidentu, ne viņa brutālos sargus.
Sarmīte Pujēna,
Laikraksta “Latvijas Avīze” žurnāliste
