Vai slīkšana ir pašu slīcēju problēma, kā rīkoties redzot nelaimi

Slīkšana.

Pats sliktākais, kas var notikt uz ūdens. Diemžēl un bieži, tā ir nepārdomāta pārgalvība uz ūdens. Fināls zināms, tas beidzas ar līdzcilvēku skumjām. Izjūtas palicējiem briesmīgas, savas bezpalīdzības traģiskumā.

Tāpēc rodas loģisks jautājums, lai novērstu nevajadzīgus nāves gadījumus uz ūdens.

Vai Tu zini un ko darītu ja redzētu kādu slīkstam?

Vai Tev ir konkrēts rīcības modelis, kas būtu pārdomāts pirms došanās atpūsties pie ūdens. Laikam jau nebūs.  Tāpēc  tapa šāds raksts, kas palīdzēs Tev izveidot konkrētu darbības plānu, pirms noslīkšana notikusi.

Kā būtu jārīkojas un jāuzvedas atpūtā pie ūdens.

Visdrošāk ir peldēties īpaši šim mērķim paredzētās vietās. Ja tādas nav, atceries, ka peldvietas krastam jābūt lēzenam, vēlams ar cietu pamatu. Upēs jāizvēlas vieta, kur ir vismazākā straume, tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu vietu.

noslīkšana

1.Nav ieteicams vienam doties peldēties. Ja uz ūdens radīsies problēmas, līdzās var nebūt citu cilvēku, kas spētu ekstremālā situācijā palīdzēt.
2. Nepārvērtē savus spēkus! Dižošanās ar to, ka vari aizpeldēt vistālāk vai pārpeldēt pāri upei, nav tā vērta, lai riskētu ar savu dzīvību.
3. Pirms vizināšanās ar laivu neaizmirsti uzvilkt glābšanas vesti.
4. Ja esi pārkarsis saulē, ūdenī jāiet lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, jo var sākties krampji.
5. Ūdenī nevajag jokojoties skaļi saukt «Palīgā! Slīkstu!», jo situācijā, kad tiešām būs vajadzīga palīdzība, neviens vairs nepievērsīs uzmanību.

JA REDZI KĀDU SLĪKSTAM!

1. Slīcēju var glābt tikai cilvēks, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina paņēmienus, kā satvert cietušo un izvilkt to krastā.
2. Visdrošākā ir glābšana no krasta, nelaimē nonākušajam pametot virvē iesietu glābšanas riņķi. Noderēs arī bumba vai kādi citi peldoši priekšmeti, kuri slīkstošajam palīdzētu noturēties virs ūdens. Pievērs uz nelaimi citu cilvēku uzmanību.
3. Ja esi nelaimes aculiecinieks, centies pēc iespējas labāk iegaumēt notikuma vietu, izmantojot orientierus gan uz ūdens, gan krastā, lai varētu glābējiem precīzāk norādīt vietu, kur notikusi nelaime.

Nelaimes gadījumā nekavējoties izsauc glābējus pa tālruni 112.

Pēc iespējas precīzāk norādi nelaimes vietas koordinātes un piebraukšanas iespējas. Glābēji jāsagaida un jānorāda cietušā atrašanās vieta.

Ja esi labs peldētājs.

Slīcēju peldus var glābt tikai labs peldētājs. Ja slīcējs nav zaudējis samaņu, tam jāpiepeld klāt ļoti uzmanīgi, jo slīcējs var satvert glābēju un novilkt to sev līdzi zem ūdens. Visērtākais paņēmiens ir novietot slīcēja galvu sev uz krūtīm, pieturot to ar roku, un uz muguras peldēt uz krastu.

Biezi vien glābšanas riņķi ir grūti precīzi pamest, tāpēc pareizāk ir palīdzības sniedzējam ar glābšanas riņķi piepeldēt slīcējam klāt un pēc tam viņu izvilkt krastā.
Ja slīcējs jāieceļ vieglā laivā, to dara nevis no sāniem, bet pēc iespējas no laivas gala.

KAS IR SLĪKŠANA.

Viens no slīkšanu veicinošiem momentiem ir slīcējā radušās šausmas vai nāves sajūta- bailes noslīkt. Juzdams, ka nevar ieelpot gaisu, cilvēks apzināti uz laiku aiztur elpu, tāpēc strauji palielinās ogļskābās gāzes daudzums asinīs un dažu minūšu laikā pakāpeniski izslēdzas apziņa.

Bezsamaņa esošais parasti atjauno elpošanas kustības, izelpo plaušās atlikušo gaisu un aktīvi ieelpo ūdeni, dūņas u.c.slīkšana
Šajā laikā sirdsdarbība un asinsrite vēl saglabājas, tāpēc ir svarīgi ātri un pareizi sniegt pirmo palīdzību.

Palīdzības sniedzējam jācenšas pēc iespējas ātrāk atbrīvot cietušā elpošanas ceļus un uzsākt viņa elpināšanu.
Slīcēju novieto tā, lai varētu ērtāk piekļūt, iztīra mutē iekļuvušās smiltis un dūņas.

Ja, SLĪKŠANA notikusi jūras ūdenī, var mēģināt (tikai ļoti īsu laiku) atbrīvot slīcēja elpošanas ceļus no ūdens; to panāk, vairākas reizes paceļot slīcēja vidukli.

Ja, SLĪKŠANA notikusi saldūdenī, to darīt nav nozīmes, jo plaušās iekļuvušais ūdens jau pārgājis asinsvados. Pēc tam nekavējoties uzsāk cietušā elpināšanu ar izelpas gaisu. Ja pēc 4—5 mākslīgām ieelpām pulss nav sataustāms un ir platas acu zīlītes, uzsāk arī netiešo sirds masāžu.

Ja palīdzības sniegšanā piedalās vairākas personas, vienlaikus ar atdzīvināšanu slīcēju iespējams arī atbrīvot no slapjajām drānām un sasildīt, uzmanīgi berzējot ķermeni. Palīdzības sniegšana jāturpina līdz ārsta ierašanās brīdim.

Domājams, ka devu nelielu ieskatu rīcībai nelaimes gadījumā. Maza dāvaniņa, kā rīkoties jebkādos ekstremālos apstākļos, ko izveidojuši Latvijas drošsirdīgie glābēji.

Novilkt sev uz datora: SPIED

Labu Dienu un drošu vasaru!

 

Paldies, ka izlasījāt šo ziņu, neaizmirsti abonēt (ja kas bez maksas) jaunākos rakstus!

ABONĒŠANA!

 

Dalies ar šo ziņu

2 Atziņas “Vai slīkšana ir pašu slīcēju problēma, kā rīkoties redzot nelaimi”

  1. Rīdzeniek saka:

    Slīkst pat Daugavā, atkal, šodien!

    1. laimisk saka:

      Par to jau raksta Sana, nebūsim vienaldzīgi!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

scroll to top