Tauta, kas spiesta atteikties no medicīniskās palīdzības.

Liepajas slimnica
Kā jau bija gaidāms slimnīcas paliek tukšākas. Gaidāmās ‘lielās peļņas’ cerības var neattaisnoties. Grūti saprast krīzes loģiku no valdības puses palielinot maksājumus pacientiem uz divpadsmit latiem par diennakts uzturēšanos slimnīcā.

Ja domājat, ka par paaugstināto cenu pieejama labāka apkalpošana – maldāties. Viss ir pa vecam. Ja gribi cilvēkam cienīgāku ēdināšanu… jāpiemaksā. Ja vajag dārgākus medikamentus …taisi vaļā maku un pērc.
Ja gribi lai Tev, kā slimniekam pievērš uzmanību ….nu pats zini kas jādara un kādas manipulācijas jāveic ar konvertiņu. 🙂

Tāda ir situācija Liepājas Reģionālajā slimnīcā un domājams citur Latvijā ir tie paši rezultāti. Par notiekošo raksta Kristīne Pastore no laikraksta.
Daži citāti no raksta:
„No 1.marta, kad par ārstēšanos slimnīcā diennaktī ir jāmaksā 12 lati iepriekšējo 5 latu vietā, Liepājas Reģionālajā slimnīcā marta pirmajā nedēļā salīdzinājumā ar tādu pašu laikposmu pērn slimnieku skaits ir samazinājies par 25 procentiem, bet otrajā nedēļā – par 22.

” Kritums ir nopietns un kā ar tiem, kas nevar samaksāt ? Slimnīcas vadība atbild ļoti lakoniski : „Globāli viss ir kārtībā – ir jāsamazinās slimnieku skaitam slimnīcā, jo šie pakalpojumi ir ļoti dārgi, taču jāpalielinās ambulatori sniegto pakalpojumu skaitam. Bet tikai tādā gadījumā, ja neārstēšanās slimnīcā nav balstīta uz naudas trūkumu.” Kaut kā vārdos teiktais nesaskan ar realitāti, jo slimnieki naudas trūkuma dēļ lūdz jau trešajā dienā izrakstīt no slimnīcas.

Ja tos atved ar ātro palīdzību, cilvēki kategoriski atsakās palikt slimnīcā. Kur šeit izpaužas humāna attieksme pret slimnieku?

Naudas nav – neesi vajadzīgs.

Šogad jau pirmajos divos mēnešos pacienti par ārstēšanos slimnīcai ir palikuši parādā 5 tūkstošus latu. Netiek pateikts galvenais, kas notiks ar Latvijas iedzīvotājiem. Vai mēs esam nācija, kas atteiksies no medicīniskas aprūpes vienkārši nevarot par to samaksāt.
Vai valdībai, kas novedusi Latviju līdz šādam sabrukuma stāvoklim nebūtu jāveic neordināri pasākumi (jāsamazina pacientu maksas, ko paši paaugstināja, jāievieš bezmaksas medicīnu sociāli mazāk nodrošinātajiem utt.).

Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās ar katru gadu. Nebaidos teikt, ka šis pasākums un citi krīzes jaunievedumi sāk izskatīties pēc genocīda pret Latvijas Tautu. Tikai interesanti, kas tad maksās nodokļus, ja daļa nomirs, daļa aizbrauks uz normālam civilizētām valstīm, daļa redzot bezizeju nodzersies.

Kā tad būs mūsu ‘dārgā’ politiskā elite sāksim domāt par Tautu vai tikai par banku labklājību.

arsti

Papildinājums 21.04.2009.

Iet runa par gadījumu, kad izsaucot ‘ātros’ tie neieradās un slimnieks nomira…
Liepājas Reģionālās slimnīcas vadība atsaucoties uz laikraksta „Kurzemes vārds” 20.     aprīļa   publicēto rakstu par Neatliekamās medicīniskās palīdzības atteikumu pacientam, vēlas vērst  uzmanību uz to, ka pilsētā un rajonā, iespējams, ir daudz tādu gadījumu, kad mājās ir slimnieki, kuru atveseļošanā medicīna diemžēl ir bezspēcīga.

Taču tas nenozīmē, ka cilvēkiem šādās situācijās nevajadzētu palīdzēt. Slimnīcas vadība izsaka līdzjūtību tuviniekiem, zaudējot sev tuvu cilvēku un izvērtēs dispečerdienesta darbinieces rīcību šajā konkrētajā situācijā.

Tomēr nākas atzīt, ka šādu pacientu aprūpe nav tipiska Neatliekamās medicīniskās palīdzības funkcija. Ģimenes ārsti un arī iedzīvotāji aicināti atcerēties, ka no šī gada sākuma ir pieejama arī valsts apmaksāta medicīniskā aprūpe mājās, kas nodrošina pacientam nepieciešamo palīdzību sev ierastā vidē – mājās.

Šis gadījums apliecina to, ka ir nepieciešamas atkārtoti atgādināt iedzīvotājiem un ārstiem par šo papildus iespēju palīdzēt pacientiem.

Pacientam veselības aprūpes pakalpojumus mājās sniedz, ja viņam ir nepieciešama regulāra (pastāvīga) ambulatora ārstnieciskā palīdzība.
Medicīnisko aprūpi mājās nodrošina medicīnas māsas.

Šo aprūpi mājās nozīmējušā ārsta vadībā medicīnas māsas atbilstoši kompetencei plāno pacienta aprūpi, veic nozīmētās diagnostiskās un ārstnieciskās manipulācijas – injekcijas, infūzijas, pārsiešanas, asins analīžu paraugu noņemšanu, perorālo medikamentu sadalījumu, izglīto un apmāca pacientu un viņa ģimenes locekļus aprūpes pasākumu veikšanā.

Lai saņemtu medicīnisko aprūpi mājās nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums vai stacionārās ārstniecības iestādes izraksts, kurā norādīts, kādus veselības aprūpes pakalpojumus nepieciešams nodrošināt. Ja medicīniskās aprūpes pakalpojums mājās ir nepieciešams ilgāk par vienu mēnesi, tad medicīnas māsa iesniedz ģimenes ārstam aprūpes rezultātus, kurš pēc pacienta apmeklējuma sniedz atzinumu – turpināt vai pārtraukt veselības aprūpi mājās.

Pacients ir atbrīvots no maksājuma par pakalpojumu, to apmaksā Veselības Obligātās Apdrošināšanas valsts aģentūra, bet pacientam jāiegādājas ģimenes ārsta vai speciālista nozīmētos medikamentus un medicīnas preces (šļirces, katetri, sistēmas, pārsēji utml.), kas nepieciešams, lai sniegtu medicīnisko aprūpi mājās.

Lai saņemtu Liepājas Reģionālās slimnīcas organizēto medicīnisko aprūpi mājās, jāpiesakās pie dienesta koordinatores darba dienās

no plkst. 8.00 līdz 16.00 pa mob. tālruni 26653224 vai e-pastu: aprupe@liepajasslimnica.lv. Medicīnas māsas darba laiks katru dienu no plkst 8.00 līdz 20.00.

Juris Bārzdiņš – slimnīcas valdes priekšsēdis.
Komentāri lieki, ja esi saslimušo sarakstā, tad pat lai atvieglotu ciešanas, neviens pie slimnieka nebrauks…

PAPILDINĀJUMS PAR APRŪPI MĀJĀS

Lai slimajiem cilvēkiem medicīniskās aprūpes programma mājās būtu pieejama, svarīga ir sadarbība ar savu ģimenes ārstu. Lai pacients šo aprūpi saņemtu, ir nepieciešams ģimenes ārsta norīkojums,” stāsta Liepājas Reģionālās slimnīcas Klīniskā atbalsta dienesta vadītāja Irēna Tūbele.

“Turklāt – ko ir īpaši svarīgi zināt ģimenes ārstiem – par šo palīdzību no ģimenes ārsta budžeta neiekasē ne santīmu naudas, jo šo programmu finansē atsevišķi.”

I. Tūbele par šā dienesta galveno priekšrocību uzskata to, ka slimnieks, mājās saņemot nepieciešamo palīdzību, jūtas daudz labāk nekā tad, ja viņam ilgstoši jāuzturas slimnīcā. Turklāt šāda aprūpe, nenoliedzami, ir daudz lētāka, nekā slimnieka uzturēšanās slimnīcā, viņa piebilst.

To, cik ilgi cilvēkam nepieciešama mājas aprūpe, nosaka gan viņa slimība, gan arī ģimenes ārsta sadarbība ar speciālistiem, kas to veic. “Ja nepieciešams, palīdzības sniegšanas laiku var pagarināt,” saka I. Tūbele. Un piebilst, ka aprūpes māsas darbu samaksā valsts, taču aprūpei nepieciešamais – pārsienamie materiāli, medikamenti, šļirces un cits – pacientiem ir jāpērk par savu naudu. Savukārt slimnieki, kam pēc noteikumiem nepienākas valsts samaksātā medicīniskā palīdzība mājās, to var saņemt par maksu.

Pašlaik darbam ar pacientiem mājās pieteikusies 21 slimnīcā strādājošā māsiņa, taču aktīvi strādā desmit. Lai kļūtu par mājas aprūpes māsu, ir jābūt vismaz trīs gadu lielai praktiskā darba pieredzei, skaidro I. Tūbele. Mājās aprūpējamo pacientu pagaidām ir 50.

Pie dažiem māsiņas dodas katru darba dienu, pie citiem retāk, pēc vajadzības, bet ir arī pacienti, kam palīdzība vajadzīga katru dienu – arī brīvdienās.

Mājas aprūpes darbu māsiņas veic savā brīvajā laikā, kad nav jādežūrē slimnīcā. Tāpēc ir labi, ja var strādāt pārī: kad viena ir aizņemta darbā, otra dodas pie pacientiem uz mājām. Tieši tādā tandēmā darbojas 14. nodaļas māsiņas Silvija Raboviča un Svetlana Kalkutina.

Viņu aprūpē pašlaik ir trīs cilvēki, bet viņas saka, ka varētu aprūpēt arī vairāk. Vienu no saviem pacientiem viņas aprūpē jau vairāk nekā mēnesi katru dienu, jo cilvēkam jāveic injekcijas.

Abas māsiņas kā lielāko priekšrocību šādam aprūpes darbam mājās akcentē iespēju slimajam būt savā vidē, kas ir svarīgi, lai cilvēks justos labi.

Zināšanai

Medicīnisko palīdzību mājās var saņemt:
– guloši pacienti ar ļaundabīgiem audzējiem;
– pacienti ar psihiskiem traucējumiem;
– pacienti ar cerebrālo trieku un citiem paralītiskiem sindromiem;
– pacienti ar izgulējumiem;
– pacienti, kuriem nepieciešama respiratorā terapija;
– pacientiem ar kustību traucējumiem;
– pacientiem pēc operācijām, traumām, diabēta gadījumos un citiem.

Uzziņai

– Visu nepieciešamo informāciju par iespējām saņemt medicīnisko aprūpi mājās var uzzināt, piezvanot pa tālruni 26653224, kā arī pa e-pastu: aprupe@liepajasslimnica.lv.
– Medicīnas māsas ierodas mājās pie pacientiem no pulksten 8 līdz 20.
– Medicīnisko palīdzību mājās var saņemt gan Liepājā, gan Liepājas rajonā.

Tas, ka ar 1. jūniju pacientiem piedāvājam plānveida operācijas veikt par maksu, nekādā gadījumā nenozīmē, ka tagad tā paliks uz visiem laikiem un ir sākusies maksas medicīna,” saka Liepājas Reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Bārzdiņš.

Komentējot jau izskanējušo ziņu, ka slimnīcā uz diviem mēnešiem pārtrauks veikt valsts samaksātās plānveida operācijas, bet pacientiem, kas būs maksāt spējīgi, piedāvās tās veikt par maksu.

Ir divas iespējas: gaidīt vai maksāt, bet varbūt tomēr nomirt….

“Situācija tāda, kāda tā ir pašlaik, ir izveidojusies tāpēc, ka mūsu valstī laikus nav veikta slimnīcu reforma, slēdzot mazās slimnīcas un to vietā veidojot lielākus centrus,” saka J. Bārzdiņš. “Līdz ar to tagad, kad finanses ir jāsamazina, automātiski visām slimnīcās tās samazina par 20 procentiem, kas nav īsti godīgi, jo šādā situācijā cietējas ir lielās slimnīcas, kurās ir attīstīta ķirurģiskā palīdzība, kas ir dārga.

Mums pietiek veikt dažas sarežģītas operācijas, kas maksā bargu naudu, un finansējums ir beidzies, kamēr mazajās slimnīcās izdara pavisam vienkāršas un daudz lētākas operācijas, tāpēc tām naudas vēl pietiek.”

Pašlaik slimnīcā ir beigusies nauda stacionārajai plānveida palīdzībai pirmajā pusgadā. Lai situāciju risinātu, valdes sēdē nolemts uz diviem mēnešiem – līdz laikam, kad būs pilnīgi skaidrs finansējums otrajam pusgadam –, plānveida operācijas piedāvāt par maksu, protams, neatsakoties no akūtās palīdzības – tā joprojām paliek bez maksas.

“Taču katru gadījumu mēs ārstu konsīlijā izvērtējam individuāli un operāciju par maksu piedāvājam tikai tiem pacientiem, kuriem nedraud briesmas dzīvībai,” skaidro J. Bārzdiņš. “Ja pacients nevar samaksāt, mēs piedāvājam gaidīt un tagad veidojam pierakstu uz 1. augustu, cerībā, ka situācija būs uzlabojusies un varēsim atkal veikt operācijas, ko samaksā valsts.” Jāpiebilst, ka pēc izmaiņām veselības aprūpes finansēšanā, ar 1. martu pacientiem jau bija jāmaksā 30 latu par operāciju.

Ar pilnu operāciju cenrādi ikviens var iepazīties, ieskatoties slimnīcas mājaslapas www.liepajasslimnica.lv sadaļā pacientiem, kā arī visu sīki uzzināt pie ķirurga, kurš operāciju ieteicis.

Piemēram, žultspūšļa operācija ar laparoskopisko metodi maksā 402 latus,
vienkārša trūces operācija – 249 latus
prostatas adenomas operācija – 468 latus.
Visdārgākās ir invazīvās kardioloģijas operācijas, kas svārstās no 700 latiem līdz pat vairāk nekā 5 tūkstošiem latu. Turklāt jārēķinās, ka jāmaksā arī 12 latu par katru slimnīcā pavadīto gultasdienu, kā arī var nākties piemaksāt par dārgām tehnoloģijām, ko izmanto operāciju laikā.

Līzingu nokārtos turpat slimnīcā

Operācijas veiks tikai tad, kad būs izdarīta priekšapmaksa – samaksāts par gaidāmo operāciju. Tiem, kas būs maksāt spējīgi, slimnīcas kasē jāsamaksā nauda par operāciju, savukārt tiem pacientiem, kam naudas operācijai nav, būs iespēja to veikt līzingā.

Jāpiebilst gan, ka vismaz pagaidām šāda iespēja būs tikai bankas “Swedbank” klientiem. “Esam runājuši arī ar citām bankām, bet pagaidām atbildi ne no vienas neesam saņēmuši,” saka J. Bārzdiņš un skaidro, kā iespējams nokārtot līzingu operācijai.

“Pacientiem nemaz nav jādodas uz banku. Visu ir iespējams izdarīt slimnīcas kasē, kas atrodas Uzņemšanas nodaļā. Ir tikai jāuzrāda pase, ķirurga izsniegtā izziņa par operācijas cenu un līgums ar slimnīcu. Mūsu darbinieki sazinās ar banku un tā 15 minūšu laikā sniedz atbildi, vai piekrīt šim darījumam. Līzingu būs iespējams samaksāt 12 līdz 36 mēnešu laikā.” Un viņš piebilst – tikpat labi par operāciju var maksāt nevis pats pacients, bet viņa tuvinieki, kas ir bankas “Swedbank” klienti.

Ķirurgiem darba būs mazāk, anesteziologiem, iespējams, pavisam maz

Juris Bārzdiņš gan ir noskaņots optimistiski un cer, ka pēc diviem mēnešiem atkal varēs atgriezties pie iepriekšējās kārtības. “Tieši tāpēc mēs pacientiem iesakām pagaidīt un tikai tad, ja viņi nevēlas gaidīt, veikt operāciju par maksu,” viņš saka.

Jaunā situācija ir nepatīkama ne tikai pacientiem, bet arī ķirurgiem un anesteziologiem. Līdz ar operāciju skaita samazināšanos – par to, ka to būs mazāk, nešaubās ne J. Bārzdiņš, ne arī ķirurgi – mazāk darba būs gan ķirurgiem un krietni mazāk anesteziologiem. “Ķirurgiem vēl ir iespēja aprūpēt jau izoperētos pacientus vai pieņemt ambulatoros, taču anesteziologiem būs sarežģītāka situācija – ja nebūs pacientu, nebūs darba,” piekrīt J. Bārzdiņš.

“Kurzemes Vārda” aptaujātie ķirurgi ir diezgan saprotoši attiecībā uz maksas operāciju pagaidu ieviešanu. Cits priecājas, ka dodas atvaļinājumā, cits saka, ka neesot citas izejas. “Parasti vasarā mums vienmēr ir mazāk darba,” saka traumatologs Vilnis Vigulis. Viņam gan kāda paciente jau piekritusi maksas endoprotezēšanas operācijai.

Taču drūmāka dzīve būs anesteziologiem, kuriem darbs ir tad, kad notiek operācijas. “Jā, jūnijā darba būs mazāk un līdz ar to arī naudas,” saka slimnīcas Anestezioloģijas un reanimatoloģijas nodaļas vadītājs Ivars Krastiņš. “Un neviens arī nezina, ko valdība lems un kā būs jūlijā, augustā un vēlāk.

Diemžēl tāda ir situācija.” Tāpēc viņš neizslēdz to, ka anesteziologi varētu nopietni izvērtēt darba iespējas citās Eiropas valstīs. “Ja vēl pirms pusgada darbu, ko piestrādāt, varēja atrast tepat pie mums, tad tagad vairs tā nav,” viņš sacīja. “Es zinu, ka anesteziologu trūkst daudzās citās valstīs, piemēram, tai pašā Lielbritānijā.

Un mūsu specialitātē valodas zināšanām nav jābūt tik niansētām kā, piemēram, ģimenes ārstiem, tāpēc es pieļauju, ka kāds arī domās par aizbraukšanu un, iespējams, arī aizbrauks. Ko tad mēs darīsim pēc pāris gadiem, kad te situācija atkal uzlabosies, es nezinu. Un neviens no valdības mums arī to nevar pateikt.”

Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, komentējot situāciju, saka: “Pašvaldība jau aprīlī par šo situāciju sagatavojusi un nosūtījusi vēstuli Veselības ministrijai, aicinot pārdomāt absurdos lēmumus. Slimnīcai nav finansiālu iespēju veikt operācijas par saviem līdzekļiem, tādēļ pacientam faktiski vienīgā iespēja ir meklēt līdzekļus pašam.

Pašvaldības sociālā atbalsta programmā ir paredzēts veselības aprūpes atbalsts. Izskatot katru situāciju atsevišķi, tiek lemts par piešķiramā pabalsta apjomu. Taču pilnībā segt mazturīgo liepājnieku veselības aprūpes vai operāciju izmaksas neviena Latvijas pašvaldība nespēs. Situācijas uzlabojumi ir atkarīgi tikai no valdības lēmumiem.”

J. Bārzdiņš vēl piebilda, ka maksas operāciju cenrādis izstrādāts arī vairākās citās Latvijas slimnīcās, paredzot, ka var pienākt laiks likt to lietā.

bardzins_juris

Kristīne Pastore

MAKSAS CENRĀDIS

1 LABORATORISKIE IZMEKLĒJUMI
2 ZOBĀRSTNIECĪBAS POLIKLĪNIKA – STOMATOLOĢISKIE PAKALPOJUMI
3 CITI MAKSAS PAKALPOJUMI (cena ieskaitot PVN)
4 KVALIFIKĀCIJAS KURSI (maksa vienam dalībniekam ieskaitot PVN)
5 MAKSAS OPERĀCIJAS (iekļaujot anestēziju)
6 GULTAS DIENAS IZMAKSAS
7 MEDICĪNAS MĀSAS VAI ĀRSTA PALĪGA PAKALPOJUMI
8 VAKCINĀCIJA
9 DZEMDNIECĪBA
10 NMP DIENESTA OPERATĪVĀS DAĻAS PAKALPOJUMI
11 FIZIKĀLĀS TERAPIJAS PROCEDŪRAS
12 NARKOLOĢIJA
13 DIAGNOSTIKAS PAKALPOJUMI
14 SPECIĀLISTU KONSULTĀCIJAS

Papildināts 18.06.2009

Dižķibeles ēnā, tā varētu raksturot slimnīcas darbību jūnijā. Nav līdzekļu normālai darbībai un jūtams nebūs.
Pašvaldības amatpersonas skaidro, ka pašlaik nepārdomāta kvotu dalījuma dēļ Liepājas Reģionālā slimnīca ir spiesta jau mēnesi nopietni ierobežot valsts samaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.

Daudzējādā ziņā tas ir saistīts ar to, ka Reģionālajā slimnīcā palielinājies to ārstēto pacientu skaits, kas dzīvo citu slimnīcu apkalpes, piemēram, Priekules, Kuldīgas vai Ventspils zonā. Slimnīcas vadītāji uzskata, ka šāda situācija, kad pacienti labāk izvēlas mūsu slimnīcu, ir saistīta ar augsto medicīnisko pakalpojumu līmeni, kāds šeit ir pieejams un ko nenodrošina citas slimnīcas.

Šā gada pirmajos četros mēnešos citu slimnīcu apkalpes zonu pacientu ārstēšanai izlietoti 472 tūkstoši latu, kas ir gandrīz 90 procentu no viena mēneša Liepājas Reģionālās slimnīcas kvotas.

Visvairāk, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir palielinājies ārstēto pacientu skaits no Priekules slimnīcas apkalpes zonas (+19 procentu) un Ventspils slimnīcas apkalpes zonas (+16 procentu). Līdz 11. jūnijam pusgada kopējā kvota ir pārsniegta par 3 procentiem, bet vēl 20 dienas slimnīcai ir jāstrādā šajā pusgadā.

Tāpēc pašvaldība savā vēstulē aicina Veselības ministriju rast iespēju Liepājas Reģionālajai slimnīcai palielināt valsts finansējumu veselības aprūpes pakalpojumiem no 1. jūlija par 10–15 procentiem. Tad varētu nodrošināt adekvātu ārstēšanu tādam pacientu skaitam, kāds pašlaik ir pieprasījums, teikts vēstulē.

liepajas-slimnica

Pagaidām šeit apstāties aizliegts, nav finansējuma un gribas risināt problēmu, kā saimniekiem pienāktos.

Laikam ritot, rit notikumi…

No nākamās nedēļas SIA “Liepājas Reģionālā slimnīca” bez maksas sniegs tikai neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Par jebkuru citu palīdzību pacientam būs jāmaksā pašam. Bez tam, ja valsts nespēs atrast papildu līdzekļus, iespējams, jau septembrī slimnīca būs jāslēdz. Tik drūmu ainu otrdien speciāli sasauktā preses konferencē izklāstīja slimnīcas vadošās amatpersonas.

Ar finansiālo grūtību niansēm iepazīstināja slimnīcas valdes loceklis Edvīns Striks. “Šajā mēnesī saņēmām 219 tūkstošus latu, kas, salīdzinot ar jūnijā saņemtajiem 490 tūkstošiem latu, ir par 57 procentiem mazāk. 10. jūlijā reģionālo slimnīcu pārstāvji tikās ar veselības ministri Rozentāles kundzi un izklāstīja situāciju, ka pie šāda finansējuma jebkura plānveida ārstēšana iespējama tikai par maksu. Savukārt neatliekamā palīdzība var tikt sniegta vēl augustā,” skaidroja E. Striks.

No ministres saņemts mutisks solījums, ka finansējums Liepājas Reģionālajai slimnīcai tiks palielināts līdz 293 tūkstošiem latu, kas ir 60 procentu no nepieciešamās summas. Taču arī ar šo naudu vēl nepietiek. Reģionālo slimnīcu aprēķini rāda, ka slimnīcām jāsaņem vismaz 75 procenti no pirmā pusgada ikmēneša maksājuma apjoma. Tad līdz gada beigām būs iespējams bez maksas sniegt vismaz neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Slimnīcas virsārsts izglītības un zinātnes jautājumos Ivars Krastiņš izteicās vēl tiešāk: “Ja finansējums saglabājas jau iedalītajā līmeni, tad Liepāja slimnīcas septembrī vairs nebūs. Tāpēc arī vēlējāmies informēt sabiedrību par lietas nopietnību.” Šādam pavērsienam noteikti būs jūtamas arī smagas sociālās sekas pilsētā, jo slimnīcā ir nodarbināti 900 cilvēku. Bez tam var izrādīties, ka tuvākā slimnīca liepājniekiem būs pieejama Rīgā.

PAPILDINU. 11.augusts 2009.

Liepājas Reģionālo slimnīcu sasniegusi nepatīkama ziņa – ar 1. septembri tajā vairs nebūs endoprotezēšana. Šīs operācijas turpmāk veiks vienīgi Rīgā, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā.

Ja tā notiks, šis veselības aprūpes priekšstāvju lēmums nepatīkami iespaidos gan pacientu stāvokli, kas jau ilgstoši gaida rindā uz šīm operācijām, gan arī slimnīcas un tās mediķu situāciju.

Par to, ka ar 1.septembri Liepājas slimnīcā vairs nedrīkstēs veikt endoprotezēšanu, ir nepatīkami pārsteigts gan tās valdes priekšsēdētājs Juris Bārzdiņš, gan traumatologi, kas tās veic, arī citi iesaistītie speciālisti. J. Bārzdiņš uzsver, ka šis lēmums nodara daudz ļauna gan pacientiem, gan slimnīcai.

“Pacientiem tādā veidā tiek liegta iespēja saņemt palīdzību pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, bet tieši to kā svarīgu niansi līdz šim uzsvēra mūsu valsts veselības aprūpes organizatori. Turklāt es neticu, ka vienā vietā – Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā – radīsies iespējas veikt tik daudz operāciju, cik līdz šim kopā ar reģionālajām slimnīcām. Un tas nozīmē, ka pat tiem, kurus nolemts operēt steidzamā kārtā, var nākties gaidīt un ciest sāpes vēl ilgāk,” viņš sacīja.

Redakcija komentēt šo situāciju lūdza Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta vadītāju Reini Jokstu. Viņš atbildēja, ka lēmums par endoprotezēšanas operāciju nodrošināšanu tikai vienā Latvijas slimnīcā pieņemts, ņemot vērā situācijas nopietnību saistībā ar finansējuma nepietiekamību veselības aprūpei. Šā pakalpojuma centralizācija vienā ārstniecības iestādē ļaušot maksimāli efektīvi izmantot veselības aprūpei piešķirtos resursus un finanšu līdzekļus.

Uz jautājumu, vai tomēr šajā lēmumā kaut kas nevarētu mainīties un vai nebūtu godīgi, ja Kurzemes zonā tomēr paliktu viena slimnīca, kurā šādas operācijas veiktu, R. Joksts solīja: “Palielinoties veselības aprūpei paredzētajam finansējuma apjomam, Veselības ministrija ir gatava pārskatīt endoprotezēšanas nodrošināšanas kārtību ārstniecības iestādēs.” Kad tas varētu būt, to gan pagaidām varam tikai minēt.

PAPILDINĀTS 04.februāris 2010.g

Liepājas reģionālajai slimnīcai šogad būs jāiztiek ar vēl mazāku budžetu nekā pagājušā gadā otrajā pusē.

Iespējas kaut ko vēl samazināt jau pietuvojušās nullei un ir skaidrs, ka līdz gada beigām atvēlētais finansējums visam nepietiks. Tajā pat laikā slimnīca spēs sniegt pakalpojumus pacientiem.

Dalies ar šo rakstu, nekautrējies!

PinIt
Nospied "CTRL" un "D" reizē! Kāpēc? Tāpēc, lai vēlāk varētu atgriezties pie raksta!

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

trīspatsmit − četri =

scroll to top