Strazdu būrītis…

Mežos, parkos, dārzos un lauku sētās, kur dobumperētājiem putniem trūkst dabisko ligzdošanas vietu — koku dobumu, putnus ir iespējams piesaistīt, izliekot būrīšus. Dobumperētāji putni barībā izmanto galvenokārt kukaiņus, tajā skaitā skuju un lapu kaitēkļus.

Tādējādi, izliekot putnu būrīšus kaitēkļu apdraudētajās mežaudzēs, ir iespējams izvairīties no dabai kaitīgās ķīmisko vielu izmantošanas meža aizsardzībā.

Izgatavojot putnu būrīti, jāievēro:

1) Būrīša izmēriem jāatbilst putnu sugas prasībām.

2) Būrītis ir jāizgatavo tā, lai perējums būtu pasargāts no ligzdu postītājiem.

3) Sīko dobumperētāju putnu (zīlīšu, mušķērāju) būrītim jābūt atveramam, lai to varētu regulāri iztīrīt.

Būrīši jāizgatavo no sausiem dēļiem (no mitriem dēļiem gatavoti būrīši izžūstot kļūst šķirbaini). Dēļu biezums – 2 – 2,5 cm (pūču būriem – 2,5 – 3,5 cm). Dēļi nedrīkst būt ēvelēti, jo tas var apgrūtināt mazuļu izkļūšanu no būrīša un pat novest pie to bojāejas. Lai būrītis kalpotu ilgāk, tā jumtiņu ir ieteicams nosegt ar skārdu vai ruberoīdu.

Būrīšu izlikšana

Katram putnam ir sava ligzdošanas teritorija, tāpēc putni neaizņems būrīšus, kas būs izlikti pārāk tuvu viens otram (tas neattiecas tikai uz dažām putnu sugām – mājas strazdu, svīri un kovārni).

Minimālais ieteicamais attālums starp būrīšiem sīkajiem dobumperētājiem putniem ir 50 metri (pūcēm – 500 m). Ja attālumu starp būrīšiem palielina, aizņemto būrīšu procents pieaug, taču perējumu kopskaits uz platību samazinās.

Strazdu būrītis

Būrītis jāpiestiprina pie koka ar naglām vai arī jāpiekar pie zara ar stiepli, vēlams ar skreju pret A, DA vai ZA. Nav ieteicams būrīti piesiet ar stiepli ap koku, jo tad stieple ieaug kokā vai pārtrūkst, kokam augot.

Būrīša piestiprināšanas augstums sīkajiem dobumperētājiem putniem – 1,5 -4 m. Skreju vēlams vērst pret klajāku vietu, tai ir jābūt neaizsegtai no koku zariem.

Aizsardzība pret ligzdu postītajiem

Būrītim jābūt izgatavotam tā, lai perējums būtu pasargāts no ligzdu postītājiem – plēsīgajiem zvēriem (mežā – caunām, dārzā – kaķiem).

Mazu izmēru būrīšos, kuros cauna vai kaķis iekļūt nevar, tie savu laupījumu izvelk pa skreju ar ķepu vai arī norauj būrīša jumtiņu. Lai dzīvnieks nevarētu sasniegt ligzdu pa skreju, būrītim zem skrejas jāpienaglo koka dēlītis – ārējā laipiņa (vai arī ārējā un iekšējā laipiņa – sk. būrīša konstrukciju 2. lpp.). Jumtiņam jābūt nostiprinātam tā, lai cauna nevarētu būrīti atvērt.

Mežos, kur būrīši bez nodrošinājuma pret caunām izlikti lielā skaitā, caunas apstaigā tos un izposta perējumus citu pēc cita. Tādējādi būrīšu izlikšana rada putniem vairāk zaudējumu, nekā labuma. Caunas nodara postījumus ne tikai putnu ligzdošanas laikā, bet arī ziemā, apēsdamas būrīšos nakšņojošās zīlītes.

Jāņem vērā, ka caunas apmeklē būrīšus arī tām neraksturīgā biotopā – sausos priežu mežos (piemēram, mētrāja tipa mežos Juglas un Strenču mežniecībās).

Puču būros cauna var iekļūt pa skreju, tādēļ vienīgā iespēja samazināt to postījumus ir ierobežot caunu skaitu.

Sīko dobumperētāju ligzdas mēdz postīt arī dzeņi, kas paplašina (izkaļ) būrīša skreju, lai piekļūtu perējumam, tomēr dzeņu postījumi parasti nav masveidīgi.

Būrīšu tīrīšana

Dobumperētāji putni nekad neizmanto ligzdošanai veco ligzdu! Atšķirībā no mājas strazda, kas pavasarī izmet no būrīša pērno ligzdas materiālu, sīkie dobumperētāji putni (zīlītes, melnais mušķērājs) būrīšus netīra, bet būvē jauno ligzdu virsū vecajai. Tādējādi pēc vairākiem gadiem būrītis ir pilns ar ligzdu materiāliem.

Būrītis, kas varētu kalpot vēl 5 – 10 gadus, ir kļuvis neizmantojams jau pāris gados. Bez tam ligzda, kas ir uzbūvēta virs vienas vai vairākām vecajām ligzdām, ir daudz vieglāk sasniedzama plēsējiem – tā atrodas tuvāk skrejai. Tādēļ sīko dobumperētāju būrīši ir jāiztīra (jāizmet viss ligzdas materiāls, kas atrodas būrītī) katru gadu, vislabāk pēc ligzdošanas sezonas – vasaras beigās vai rudenī.

Nereti vecajos ligzdu materiālos savairojas putnu parazīti (piem., blusas), tādēļ ir ieteicams rudenī tīrīt ne tikai sīko dobumperētāju, bet arī citu putnu būrīšus.

Kas vēl dzīvo būrīšos?

Putnu būrīšos nereti apmetas arī sikspārņi un susuri. Sikspārņi būrīšus izmanto gan kā pastāvīgas vasaras mītnes, gan kā apmešanās vietas migrāciju laikā. Visas mūsu sikspārņu sugas ir kukaiņēdāji, kas nakts laikā apēd daudz dažādu kukaiņu, t. sk. meža kaitēkļu.

Visas Latvijā dzīvojošās sikspārņu un susuru sugas ir aizsargājamas.

Būrīšu izmēri dažādam putnu sugām*

Putnu sugasSkrejaGrīdiņas iekšējais platumsDziļums (no skrejas apakšmalas)
apaļa (diametrs)kvadrātiska (mala)Trijstūra (mala)
zīlītes, melnais mušķērājs32-3530-3750100 – 120140 – 165
mājas strazds, svīre50-5545-5270130 – 160160 – 230
kovārnis, pupuķis, zaļā vārna, meža balodis, bikšainais apogs90 – 1 00100-120200300 – 350
meža pūce, gaigala120-150110-140250 – 350300 – 350
urālpūce, lielā gaura180170350350 – 450

*Izmēri doti milimetros (mm)

Balss:

Dziedātājstrazdam – baiļu sauciens pie ligzdas, ātri viens otram sekojoši balsieni – stik zik zik zik zik; lidojumā – cip; dziesma – melodiska svilpošana, katru fragmentu ar pauzēm atkārto divas vai trīs reizes.
Melnajam meža strazdam – lidojumā un baiļu sauciens skanīgs tsink tsink tsink; dziesma – gari stiepta, melodiska svilpošana.
Mājas strazdam – skarbs čīīr, zit zit; dziesma ļoti daudzveidīga, atkārto arī citu putnu dziesmu motīvus. Dziedot parasti plivina spārnus.

Protams, ne tikai pamācība Tev, bet arī pats liku lietā būra atjaunošanas un restaurācijas prasmes. Skaties bildēs un visu sapratīsi :

Video no mana dārza par STRAZDU un vēl kādu mazu čiepstētāju 😉 :

 

 

3 Atziņas “Strazdu būrītis.(pamācība)”

  1. cirulis saka:

    Skaties lai zari pie būra ir smalki , citādi, koškins un pat vārnas var izbeigt dzīvi būrītī.

  2. kristaps saka:

    paldies par pamācību – noteikti sameistarošu dažus – tad redzēs kas iedzvosies – paldies.

  3. laimisk saka:

    Labi, ka neesmu vientuļš domā par palīdzību čivinātajiem… 😉

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *