Šobrīd par jebko var baumot, piemēram

Klausījos radio SWH un sapratu, ka banku jautājumā (“Swedbank”), ieslēguši atpakaļgaitu. Varēja saprast no ik rīta iestarpinātā prātojuma par nebūšanām visās dzīves sfērās, ka ar bankām jau slikti nav, tās lielās cietīs no starptautiskās ekonomiskās krīzes, bet mazajām viss ‘ok’……..

Jā, iepriekšējā dienā runa par Zviedru bankām likās diezgan pesimistiska, pat ar aizdomu prognozi. Nu ko, lasi apkopojumu par Zviedru banku krīzi vai labajiem finansiālajiem rādītājiem.
Zviedrijas bankas “Swedbank”, SEB un “Handelsbanken” pirmdien piedzīvoja akciju vērtības krišanos Stokholmas biržā.

Stokholmas biržas indekss pirmdien zaudēja 5,51% vērtības saistībā ar satraukumu par krīzi globālajā banku sektorā. Swedbank, kas Zviedrijā tiek uzskatīta par visvairāk finanšu krīzes apdraudēto banku, akciju vērtība pirmdien nokritās par 18,32%. SEB akciju cena nokritās par 11,04% līdz 104,75 kronām, un “Handelsbanken” – par 6,79% līdz 151 kronai.
“Swedbank” akcijas, salīdzinot ar citām Ziemeļvalstu bankām, ir piedzīvojušas lielāko kritumu pašreizējā nestabilajā finanšu tirgus situācijā.

Pati banka atkārtoti ir uzsvērusi, ka tās finanšu situācija ir laba un kredītu zaudējumi, lai arī palielināsies, neradīs vērā ņemamas problēmas. Lielākās bažas saistās ar bankas lielo līdzdalību Baltijas valstu tirgū, kur pēc straujās izaugsmes ekonomikas attīstība ir apstājusies, kā arī “Lehman Brothers” bankrota ietekmi uz banku. “Swedbank” pagājušajā nedēļā pavēstīja, ka tās nodrošinātie aizdevumi bankrotējušajai ASV investīciju bankai “Lehman Brothers” sasniedz 1,35 miljardus ASV dolāru.

Bankai vēl ir nenodrošinātās saistības ar “Lehman Brothers” 31 miljona ASV dolāru apmērā.
Bažas par bankas nākotni pastiprināja laikraksta “Wall Street Journal” ziņojums, ka daļa no nekustamo īpašumu projektiem, kas nodrošina bankas “Swedbank” aizdevumu, nav uzbūvēti. “Swedbank” vadītājs Jans Lidens pagājušajā nedēļā apstiprināja ,ka aptuveni 40% no projektiem nav pabeigti, tomēr banka ir pārliecināta par naudas plūsmu no tiem. Lidens norādīja, ka “Swedbank” akciju vērtība šobrīd galvenokārt cieš no spēlēšanas [“short selling”] operācijām ar finanšu sektora akcijām un aicināja Zviedrijas valdību ieviest ierobežojumus spēlēšanai uz finanšu sektora akciju cenu pazeminājumu.

Zviedrijas medijos pagājušajā nedēļā parādījās ziņas, ka “Swedbank” nākamo sešu mēnešu laikā apvienosies ar partneri. “Jūs varat rēķināties ar faktu, ka sešu mēnešu laikā “Swedbank” būs iesaistīta apvienošanās darījumā. Krītošā akciju cena un grūtības refinansēšanā ir satraucošas un padara apvienošanos neizbēgamu,” Zviedrijas laikrakstam “Dagens Industri” pavēstīja kāds ar banku saistīts avots. “Swedbank” noliedza apvienošanās iespējas.
Uzvirmojušās baumas par it kā “Swedbank” finanšu problēmām ir pilnīgi nepamatotas, par ko liecina arī visi svarīgākie bankas rādītāji, intervijā laikrakstam “Dienas Bizness” sacījis bankas vadītājs Māris Avotiņš.

Avotiņš atzinis, ka pēdējās nedēļas laikā vairāki lielie klienti ir vērsušies bankā, lai iegūtu informāciju par šīm baumām. “Tomēr vienlaikus mēs pašreiz arī paši pie viņiem ejam un izstāstām, kāda ir situācija. Pirmais, ar ko sākt, ir tas, kas tad ir bankas stabilitātes svarīgākās lietas. Viens ir pašu kapitāls – cik īpašnieki iemaksājuši un cik banka pati nopelnījusi. Ja ir pietiekams pašu kapitāls, tad jebkādos turbulentos ūdeņos var izstūrēt cauri. “Swedbank” gadījumā pašu kapitāls ir gandrīz 600 miljoni latu – tas ir tikpat daudz, cik nākamiem diviem konkurentiem kopā.

Proti, tie ir 12,66%, bet pēc starptautiskiem kritērijiem jābūt vismaz 8 %. Tātad mums ir ļoti liela rezerve. Šis rādītājs ir būtiski pieaudzis, salīdzinot ar 2006.gadu, kad bija 9-10%,” sacījis bankas vadītājs. Otrs svarīgs kritērijs bankas darbībai ir bankas likviditāte, vai banka spēj segt klientu īstermiņa prasības. Šis normatīvs banku biznesā ir ne mazāk kā 30%, bet mums tie ir virs 40%. Visbūtiskākais ir tas, ka mums likvīdo aktīvu apjoms ir gandrīz tikpat liels, cik ir pieprasījuma depozīti.

No šāda viedokļa bankas likviditātes pozīcija ir viena no stiprākajām, kāda jebkad bankai bijusi. Svarīgi ir arī tas, kā Latvijas “Swedbank” būvē kredītportefli, kas ir pietiekami liels. Proti, lielu daļu no tā esam finansējuši ar aizņēmumiem no mātes bankas, kura tālāk finansējas finanšu tirgos. Mēs vienmēr esam pieturējušies pie principa, ka, ja izsniedzam kredītu uz ilgu termiņu, arī piesaistām finansējumu uz ilgu termiņu,” teica Avotiņš.

Mums ir viens no labākajiem ienākumu rādītājs pret izdevumiem. Mēs maksimāli efektīvi cenšamies uzbūvēt sistēmas, iekšējos procesus, lai izmaksas, kas nepieciešamas viena klienta apkalpošanai, būtu maksimāli mazas.” Avotiņš uzsvēris, ka baumām par bankas finanšu stāvokli viennozīmīgi pamata nav. “Ja paskatāmies globālās turbulences, tad šobrīd par jebko var baumot, piemēram, vai saule rīt uzlēks vai ne. Nu ko, ticēsi Avotiņa kungam ?
Es gribētu ticēt, jo savus mazos ietaupījumus taču kādam jāuztic, drošā glabāšanā.

Dalies ar šo rakstu, nekautrējies!

PinIt
Nospied "CTRL" un "D" reizē! Kāpēc? Tāpēc, lai vēlāk varētu atgriezties pie raksta!

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

viens × 3 =

scroll to top