Singularitāte būs realitāte tuvākajā nākotnē, prognozes

Singularitāte nebūt nav hipotētisks notikums.

Nav noslēpums, ka mūsu mīļā “Google”, kādā no savām apakšnodaļām, cieši nodarbojas ar mākslīgā intelekta pilnveidošanu. Tam ir savs pamats, jo zinātnieki ir paredzējuši, ka singularitāte ir jāpieņem un tā nav novēršama.

Tomēr, lai turpinātu tālāk virpināt šo tēmu noskaidrosim singularitātes jēdziena būtību.

Ir sastopams  kosmisks skaidrojums, ka singularitāte veidojas melnā cauruma centrā, kā arī visuma beigās vai sākumā. Tātad, astronomijā – milzīga masa, sakoncentrēta vienā punktā. Domāju, ka astronomiem tas ir saistoši.

Tomēr,  neesmu astronoms un tāpēc mani  vairāk interesē tehnoloģiskā singularitāte.Dažos vārdos, tas ir hipotētisks notikums, pēc kura vispasaules tehnoloģijas attīstību būs praktiski neiespējami prognozēt.

Jautāsi, kāpēc nevarēs prognozēt?

Tāpēc , ka jauni atklājumi notiks tik ātri, ka vienkārši vairs nebūs iespējams paredzēt, kas tiks atklāts pat nākamajās minūtēs.

Tā nav fantastika, jo pēdējos gadu simtos viss ir attīstījies ar pieaugošu ātrumu.

No paleolīta līdz neolītam ekonomika dubultojās 200 000 gadu laikā!
Zemkopības attīstības laikā dubultojās ik 900 gados!
Pēc rūpniecības revolūcijas ekonomikas jauda dubultojas ik 15 gados

Pirmais, kas pamanīja zinātnes attīstības ģeometrisko progresiju, bij F.Engelss  jau 19.gadsimta vidū izsakot savu paredzējumu : „Zinātne attīstās eksponenciāli.” (izaugsmes temps aizvien palielinās)

Zinātnieki no jauna to pamanīja 1980.–1990. gados, jo tika konstatēts, ka  zinātniski – tehniskais progress attīstās ģeometriskā progresijā. No tā izriet secinājums, ka singularitāte ir neizbēgama.signularitate

Vai neesi ievērojis, ka datortehnika, tavs mobilais telefons , televizors ātri noveco. Neesi vēl apguvis jaunākā gadžeta jaukumus, kā izstrādājuma  ražotājs jau reklamē nākošās paaudzes brīnumu.

Tā tas notiek visās tehnoloģiju jomās.

Viens no firmas Intel dibinātājiem Gordons Mūrs (Moor),  ir paredzējis, ik pēc 18 mēnešiem procesoru jauda dubultosies.

To viņš paredzēja vēl astoņdesmitajos gados. Deviņdesmitajos gados katra jauna procesoru paaudze palielinājās ar tūkstoš tranzistoriem, bet tagad procesoru kapacitāte palielinās jau ar miljardiem tranzistoru.

Rodas loģisks jautājums, kas notiks kad tiks uzkonstruēts dators ar cilvēka intelekta jaudu? Aizmetņi jau ir! Kā zinām tas ir MI pētnieciskās laboratorijas “OpenAI” izstrādātais čatbotsChatGPT”.

Sāksies  ķēdes reakcija! Kompjūtersistēma ar cilvēka intelekta iespējām sāks ātrāk izstrādāt tehniskos jauninājumus pārspējot cilvēka iespējas.

Praktiski tiks būvēta vēl spēcīgāka ar intelektu apveltīta kompjūtertehnika, savukārt nākošā kompjūtertehnika būvēs nākošo super datoru un tā tas turpināsies līdz  bezgalībai līdz tiks sasniegts fizisko iespēju beigu punkts.

Tas viss notiks ar neiedomājamu ātrumu un  šo punktu tad arī varam saukt par… tehnisko singularitāti. Pēc zinātnieku domām tas notiks 2030 – 2035 gadā.  Iespējams, ka nebūs nekādu šķēršļu cilvēces saplūšanai ar virtuālo realitāti.

Cilvēks pēc nāves, teorētiski, varēs turpināt dzīvi virtuālajā vidē, jo tiek paredzēts, ka būs iespējams cilvēka smadzeņu informāciju digitalizēt. Cilvēks vienmēr ir tiecies uz attīstību. Paliek jautājums vai singularitāti izstumt, novērst vai izmantot?

Kā Tu domā, ja protams domā?

singularity and technology

Labu Dienu!

 

Paldies, ka izlasījāt šo ziņu, neaizmirsti abonēt (ja kas bez maksas) jaunākos rakstus!

ABONĒŠANA!

 

Dalies ar šo ziņu

6 Atziņas “Singularitāte būs realitāte tuvākajā nākotnē, prognozes”

  1. Jana saka:

    ha, ha tas jau ir noticis, sīcis no planšetes nemaz neatiet!

  2. Jensens saka:

    Aprīlī apritēs 20 gadi kopš NVIDIA dibināšanas. Visu šo laiku uzņēmumu vadījis viens no tā dibinātājiem Jensens Huangs, kas viņu padarījis par visilgāk strādājošo tehnoloģiju uzņēmuma vadītāju.

    Taču pensijā viņš netaisās doties vismaz līdz nākamā gadsimta vidum. Viņš taisās būt par robotu.

    Nesen vadošais amerikāņu ziņu kanāls CNBC intervēja NVIDIA dibinātāju un vadītāju Džensenu Huanu. Starp citu, viņš ieņem 59. vietu pasaules bagātāko cilvēku reitingā ar 23,5 miljardu dolāru lielu kapitālu.
    Uz žurnālista jautājumu par to, vai viņš plāno doties pensijā, Jensens sniedza ļoti negaidītu atbildi.

    60 gadu vecumā Jensens Huangs joprojām ir diezgan enerģisks un pat nevēlas dzirdēt par pensiju.
    Viņš stāsta, ka viņu ieskauj pārsteidzoši cilvēki, kas viņu iedvesmo turpināt darbu, norādot, ka sniedz reālu ieguldījumu uzņēmuma attīstībā.

    Pēc Huangas vārdiem, viņš to visu iecerējis darīt vēl 30-40 gadus. Taču arī pēc tam Jensens nedomā iet pensijā. Viņš vēlētos turpināt vadīt uzņēmumu kā robots vēl 40 gadus un varbūt vēl 30-40 gadus pēc tam.

    Sarunā ar žurnālistu Huangs pārrunāja arī izmaiņas GPU tirgū pēdējo mēnešu laikā, piegādes ķēdēm stabilizējoties un atgūstoties. Viņš arī sacīja, ka ar nepacietību gaida GPU, kas tiks ražoti, izmantojot progresīvākus procesus, tostarp TSMC Arizonas rūpnīcā, kas tiek būvēta.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

scroll to top