Ielu muzicēšana, pret, vai tomēr lai tā būda rūc labi skaļi

Ielu muzicēšana.

Šoreiz parunāsim par jēdzienu “ielu muzikants”.

Vai darbību no muzikanta puses, ko sauktu vienkārši. Viņš grib naudu.

Patīk vai nepatīk, Tu esi spiests viņos klausīties. Labi vai slikti, kā raksturot šādu muzicēšanas stilu ielās?

Ielu muzicēšana ir sarežģīta lieta.

Grūti pat saprast, tas ir peļņas gūšanas veids vai vienkārši muzicēšana sava prieka pēc. Uzreiz gan varu teikt, ka neesmu nevienu redzējis uz ielas muzicējot, tā pat.  Sava prieka pēc!

Vienmēr būs nolikts trauciņš vai atvērts instrumenta futrālis, kur vari iemest kādu naudas vienību.

TOMĒR, KĀ TAS VĒRTĒJAMS NO LIKUMA VIEDOKĻA?

Mūsu dižā valdība mēģina dot mums skaidrojumu vai prātojumu par  ielu muzikanta definīciju.

Persona, kas bez maksas sabiedriskās vietās bez papildu aprīkojuma. Domājam bez skatuves, podestiem, sēdvietām skatītājiem, skaņas pastiprināšanas ierīcēm utt.

Sniedz dažādu mākslas veidu priekšnesums.  Tiek paskaidrots, muzikālus priekšnesumus, verbālus priekšlasījumus, dejas, teātra, cirka, pantomīmas, marionešu, leļļu vai ēnu spēļu uzvedumus.

Uzsveru, gan tā mierīgi, bez patosa- bez maksas!

Ielu muzikanti nevar koncertēt vietās, kur tie traucē transporta vai gājēju plūsmai. Ielu muzikanti 24 stundu laikā nedrīkst  sniegt priekšnesumus ilgāk par 2 stundām vienā atrašanās vietā.

Ielu muzikanti nedrīkstētu uzstāties alkohola reibumā, kā arī uzmākties garāmgājējiem ar samaksas pieprasīšanu par saviem priekšnesumiem.

No valdības puses traktēts īsi un kodolīgi, kā jau ierēdniecībai pienākas. Interesanti, ko nozīmē ielas muzicēšana  pašiem muzikantiem, kas ir  profesionāli mūziķi.

Bija realizēts, gan sen atpakaļ, ( 2011 gadā) projekts “Ielu muzikants”. Tas bija Emīla Dreiblata lolojums. Tas nebūt nebija muzicēšanas veids ar izstieptu roku vai cepuri pie kājas.

Pēc mūziķa domām tā  ir mūziķa dzīves veida izlikšana ielās.

Īstenībā, tas viss ir līdz riebumam vienkārši. “Ielu muzikants” ir par brīvu, nepiespiestu un būtībā neorganizētu muzicēšanu Liepājas ielās. “Un viss. Punkts!” uzsver projekta mākslinieciskais autors Emīls Dreiblats.

Šo visu mēs iedomājāmies kā sava veida pozitīvu dauzīšanos. Muzicēšana ielās ir muzicēšana ielās, patīk un viss.

Globāli raugoties, tad saistībā ar ielu muzicēšanu vispār nekas daudz nebūtu bilstams. Vēlreiz gribu teikt, ka ielu muzicēšanas pašos pamatos nav nekā diži vairāk kā pati ielu muzicēšana.

Vienkārši tāpat, tāpēc, ka patīk! Tā lūk!  Man šķiet pareizi.

Nav noslēpums, ka ir arī citi muzicēšanas veidi. Ar izstiepto roku un instrumentu futrāli, kur iebērt naudu. Zinu jau zinu, ka daudzi teiks.  Viņi taču neubago, bet ar savu varēšanu mēģina nopelnīt.

Jā, tā tas ir!

Garāmejot un iemetot naudas zīmi noliktajā cepurē “nabaga” muzikantam, laikam, aiz žēluma, jo ir viens liels BET.

Vai man kāds prasa atļauju uz neprofesionālu skaņas kakofoniju bazūnēšanu vidē, kurā es uzturos, pārvietojos vai, jo vēl briesmīgāk… netālu dzīvoju.

Tas spektrs, ko mums piespiedu kārtā sniedz dažnedažādu instrumentu (arī balss) (ne)kvalitātes priekšnesumi ir plašs, uzmācīgs un ilgstošs.

Ņemot vērā , ka gribas arī kādu svaigāku gaisa malku, visu garo dienu strādājot telpās, veram vaļā logus un tad arī sākas nedienas.

Tiekam pārsātināti no šīs nekaunības, jo tieši pie mūsu durvīm (tirgus, veikals ) ir vislielākā vēlēšanās gūt peļņu, bet mēs nekur nevaram aiziet.

Ko teiksi lasītāj, kur ir sarkanā līnija, ja tāda ir?

Vienkārši tāpat, tāpēc, ka patīk!

Labu Dienu!