Pingvīni un Rainis.

Uzplūdiem seko atplūdi, uzplaukumam – miera periods.
Tērēšanas mirkļiem – spēku uzkrāšanas laiks,” sacīja premjers.

Godmanis savā runā aicināja iedzīvotājus piepildīt gada tumšākos mēnešus ar sirsnību, līdzcietību un pavasara gaidām, neraugoties uz to, ka “skarbākais vēl priekšā”.

“Jo tumšāks ārā laiks, jo gaišāku uguni vajag kurt krāsnī. Tādēļ es pie jums šodien nāku ar uzmundrinājumu un pārliecību, ka pasaules un Latvijas ekonomikas aukstāko gadalaiku mēs pārziemosim veiksmīgi.”

Premjers atgādināja, ka “tad, kad Antarktīdā ir sniega vētra, pingvīni to pārziemo, saspiežoties ar mugurām kopā, vienā lielā aplī, bet, ja kāds noklīst, viņi to atgriež atpakaļ”. Godmanis prognozēja, ka turpmākajos divos gados Latvijas ekonomikā būs tāda pati “sniega vētra”, kuru būs jāpārdzīvo kopīgiem spēkiem.

Savas runas izskaņā premjers citēja fragmentu no Raiņa dzejoļa “Tomēr”, atgādinot, ka “tomēr mēs pārvarēsim arī šo krīzi visi kopā, plecu pie pleca”.

Labs salīdzinājums Latvijas Tautai – Pingvīni.  Jā…. ir vēl viens dzejolis no Raiņa ‘ Tā nepaliks’

Tā nevar palikt – un nepaliks,
Par velti cerat, ka straume sīks,
Ka ūdeņi pārskries un aprimsies
Un atkal viss pa vecam ies.

Lai ledus cik stipris, cik skaisti mirdz,
Pēc brīva, pēc dzīva ilgojas sirds –
Tā nevar palikt, tā nepaliks:
Līdz pašam pamatam jauns viss tiks!

penguins-bigs

Atsauces uz visu stulbumu , kas noticis Valstī

Par 7,5 miljardu eiro aizņemšanos
– Nejūtu, ka valdībā būtu kādi eksperti, kuri prastu analizēt valsts turpmāko attīstību. Ja mēs esam aizņēmušies 7,5 miljardus eiro, tad mums arī jāzina, kā mēs tos atdosim. Izskatās, ka neviens to nezina.

Un kas ir nodrošinājums šiem miljardiem?

Izmantojot to valsts ekonomikas glābšanas paketi, kas mums likta priekšā, šī nauda nav atdodama. Nākamais jautājums: kas tiek ieķīlāts? Man, protams, var atbildēt, ka tā ir slepena vienošanās ar SVF, bet es varu pieņemt, ka nodrošinājums, piemēram, ir Latvijas meži vai Latvenergo.

Pēc tam paliek daži veselīgi uzņēmumi, kas var nonākt, teiksim, kādas Skandināvijas valsts īpašumā… Šie noteikumi ir norunāti nakts tumsā un miglā. Alegoriski runājot, sanāk tā, ka valdība uz kredīta nopirkusi slaucamo aparātu, par to samaksājot ar savu vienīgo govi… Piekrītu ekonomistam Uldim Osim, kurš uzskata, ka vajadzēja paplašināt lata koridoru, nepārņemt Parex banku un nepaaugstināt nodokļus.

Ja paplašinātu lata koridoru, ikviens strādātājs domātu, kā kompensēt šo iztrūkumu, nevis tā kā tagad – cilvēks tiek iedzīts bezdarbā, strupceļā, viņam nav nekādas motivācijas ķepuroties. Nedrīkst ar valsti runāt tikai ciparu valodā, ir jāskatās uz imaginārām, ne tikai uz pragmatiskām lietām.

Viena no valsts funkcijām ir motivēt cilvēku izdarīt vairāk, nekā viņš spēj, nevis dzīt viņu grīdā, liekot, piemēram, dejot uz virves, ko viņš nekad nav darījis. Un vēl. Lata stabilitāte nedrīkst stāvēt pāri visam – pāri ekonomiskajai telpai un nācijas eksistences telpai. Nauda ir instruments, ko izmanto ekonomisko procesu stabilizēšanai, nevis nauda ir pašmērķis

Haosa piemērs, ‘Parex’ bankas pārņemšana.

– Pirmā argumentācija no Godmaņa– lētāk būs banku pārņemt, nevis izmaksāt noguldītājiem pa 50 000 eiro. Pēc tam – sindicētie kredīti.

Vai tad tie bija valdības garantēti?

Ja tā, tad tiem vajadzēja parādīties budžetos. Bet nekā tāda nebija. Rezultātā – visneveiksmīgākā bankas pārņemšana, kādu es zinu Eiropas vēsturē. Nauda no bankas ir aizplūdusi. Valsts ir paklupusi kā uz banāna mizas. Valsts kase jau kuru reizi met iekšā šajā bankā lielas summas.

Tas ir nopietns signāls, ka šī taktika nav devusi to rezultātu, ko kāds acīmredzot sev ir solījis, pārņemot šo banku. Valsts nedrīkst būt glābējs saimnieciskajā vidē, tai jāveido tai ietvars – arī tas ir viens no konservatīvās politikas pamatuzstādījumiem. Valsts ir spēles noteikumu definētāja, nevis spēlētāja.

Enerģētika

– pirms pusgada Godmanis teica, ka mums vajag atomelektrostaciju, ogļu staciju un savienojumu ar Zviedriju.

Nākamais – vajadzīga gāzes stacija, bet ogļu stacija nav vajadzīga. Tagad jau pavīd šķidrās gāzes terminālis. Vienvārdsakot – haoss.

Latvijas attīstības prognoze…

– Mūsu tauta var izciest daudz lielākas grūtības, ja vien zina, kāpēc cieš. Ne pirmo, ne pēdējo reizi tiek iespļauts mazas tautas dvēselē, bet mēs to pārdzīvosim. Bet ir otrs, būtisks jautājums: ja mēs nepratām apieties ar tik svarīgu lietu kā Latvijas valsts eksistence, nemākot nedz taktiski, nedz stratēģiski izprast, kur atrodamies un uz kurieni ejam – ne tikai ekonomiskā aspektā, bet arī psiholoģiskā noskaņojuma ziņā –, tad mums ļoti īsā laikā jāprot pārveidot sabiedrības domāšanu.

Un to nevar izdarīt tradicionālās partijas, viena vai otra valdība ar tādu vai citu premjeru. Ja atrastos profesionāļu grupa, kas nāktu ar iniciatīvu meklēt izeju no krīzes, aicinot sabiedrību kopumā un katru indivīdu iesaistīties šajā darbā, tad, ja programma būtu saprātīga, tajā iesaistītos saprātīgi domājošas partijas un cilvēki ārpus tām.

Krīzes laikā ir jāaizmirst starppartiju strīdi un jāveicina sociālā solidaritāte, jo šobrīd apdraudējumā ir nonākusi nacionāla valsts – Latvija. Trakākais būtu tas, ja mēs turpinātu spēlēties smilšu kastē, neredzot, ka tuvojas milzīgi negaisa mākoņi.
Tā izteicās U.Pīlēns. Vai ir racionāls grauds ir viņa nākotnes vīzijā…

NOTEIKTI! Padalies ar rakstu:

PinIt
Nospied "CTRL" un "D" reizē! Kāpēc? Tāpēc, lai vēlāk varētu atgriezties pie raksta!

Viedokļi

  1. livs says:

    Galvenais pingvīns

  2. laimisk says:

    Galvenais Pingvīns taisās vēl palielināt PVN %,tātad muguriņas būs vien jāsaspiež ciešāk, ja neparādīsies prāts un apņēmšanās ņemt dakšas rokās ….

  3. Roberts says:

    dakšas un sū—nu mietu un atr to tam galvenajam pingvīnam pa asti un siventiņam trekno gadu solītaājam arī turpat

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

trīspatsmit + pieci =

Atgriezties uz augšu