Nu jau visus neatkarības gadus Latvijas lats spītīgi mūs pavada ciešā kopdzīvē.
Vai ticam latam ?
Vai satraukumam ir pamats par lata stabilitāti ?
Katrs no mums ir uzdevis sev šo jautājumu. Katrs ir domājis un kalkulē… mainīt latu vai nemainīt pret citu valūtu. Būs lata optimizācija (vārdu devalvācija kopš neseniem notikumiem lietot nav ieteicams), bet varbūt globālam satraukumam nav pamata.
Kārtējais pārdomu un secinājumu raksts no Arņa Kluiņa. Pagājusī nedēļa bija astotā pēc kārtas, kad Latvijas Bankai nācās atpirkt Latvijas latus un iztērēt šim mērķim 183,7 miljonus eiro.
Latu izņemšana no apgrozības un valūtas izņemšana no LB rezervēm pagājušajā nedēļā mazliet saruka, salīdzinot ar aizpagājušo nedēļu, kad šīs naudas plūsmas sasniedza 267,7 miljonu atzīmi, tomēr pagājušās nedēļas rādītājs ir otrs augstākais astoņu nedēļu laikā, kamēr turpinās bēgšana no latiem.
LB publiskā reakcija uz latu piedāvājumu bija paziņojums, ka teorētiski tā spētu izpirkt visus apgrozībā esošos latus. Tālāk sekoja paskaidrojums, ka šāda situācija pat teorētiski nevar iestāties, jo “zināms latu daudzums tautsaimniecībā būs nepieciešams vienmēr, piemēram, algu izmaksām, nodokļu maksājumiem, lai dotos uz veikalu”.
LB paziņojums noslēdzās ar brīdinājumu, ka uzņēmumiem un privātpersonām nāksies atkal mainīt valūtu pret latiem, ar kuriem nosegt savas ikdienas vajadzības Latvijā.
Arī Neatkarīgā ir atkārtoti norādījusi, ka nav jēgas pārdot savus latus tiem, kuri paliek dzīvot vai veikt uzņēmējdarbību Latvijā.
Savukārt Latvijas fizisko un juridisko personu pārcelšanās uz ārzemēm nemaz nevar notikt tik strauji, kā notiek latu konvertācija valūtā. Bēgšanai no latiem ir vairāki avoti.
Pirmais droši vien ir ažiotāža jeb neapdomīga latu pārdošana, pēc kuras latus patiešām nāksies atpirkt. Tālāk seko Latvijas uzņēmumiem aizdotās naudas atsaukšana uz savu izcelsmes zemi.
Tikpat būtiska ir nepieciešamība tikt pie valūtas tiem daudzajiem uzņēmumiem, kuri apgādā Latviju ar importa precēm. Tikai ceturtkārt būtu nosaucami gadījumi, kad Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi patiešām spēj sekot savai naudai uz ārzemēm. Pagājusī nedēļa kļuva ievērojama ar policijas represijām pret dažiem cilvēkiem, kuri bija publiski izteikušies par latu (ne)stabilitāti.
Šādā gaisotnē labi iederētos lata stabilitāti apdraudošo procesu slēpšana, bet LB turpina publicēt pārskatus par saviem darījumiem. Tādējādi visiem Latvijas iedzīvotājiem un ārzemju investoriem nodrošinātas vienādas iespējas tikt pie patiesas informācijas.
Un tomēr, ja padomā, aprunāts, slavēts un pelts, atjaunotais Latvijas lats spītīgi mūs pavada ciešā kopdzīvē nu jau visus šos gadus.
Nacionālā nauda ir arī viens no mūsu valstiskuma simboliem, kura atjaunošana ilgajos padomju okupācijas gados daudziem šķita nesasniedzams sapnis.
Žēl …patiesi žēl lata.
