Lapsenes var uzbrukut cilvēkam.

 

 

Šogad lapsenes ir kļuvušas īpaši agresīvas.

Nav reti gadījumi, kad lapsenes  iedzeļ cilvēkam negaidīti.  Ja viņas būtu huligāni, varētu teikt… pilnīgi bez iemesla.

Augustā lapseņu ligzdas sasniedz maksimālo lielumu.

Labvēlīgie laika apstākļi veicinājuši šo dzēlējkukaiņu skaita palielināšanos.

Savu pūžņu tuvumā tās kļuvušas daudz agresīvākas, tāpēc cilvēkiem, īpaši tiem, kam ir alerģija pret kukaiņu dzēlieniem, ieteicams būt uzmanīgiem saskarē ar šīm samērā bīstamajām radībām.

“Klūp” virsū cilvēkiem

Tieši augusta beigās lapsenes, ko Kurzemes pusē mēdz dēvēt arī par spindzelēm, izceļas ar neizprovocētu agresiju. Nav reti gadījumi, ka kāda spindzele ducina apkārt, te pēkšņi uzmetas uz skausta un iedzeļ kaklā.

Pēc daudzu gadu novērojumiem ir konstatēts, ka parasti tā nav, ka pašas klūp virsū!

Lapsenes manītas sirojam it visur. Daudzi cilvēki, kuriem tās izraisa īpašu riebumu, neuzdrīkstas tuvoties atkritumu tvertnēm, jo tur jau pa gabalu dzirdama draudīgā dūkoņa.

Veikalos, kur ir kāds saldums, lapsenes salido desmitiem. Patiesībā vienkāršāk būtu uzskaitīt tās vietas, kur šogad spindzeļu nav. Visticamāk, nav tāda cilvēka, kurš nezinātu, kādas izskatās lapsenes.

Tās galvenokārt ir sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo saimēs. No papīram līdzīgas substances, ko iegūst no satrupējušas koksnes, to sakošļājot un samitrinot ar siekalām, lapsenes veido ligzdas jeb pūžņus.

Tie var atrasties koku dobumos, ēkās, kokos, krūmos, zālē, alās un augsnē. Latvijā zināmas 12 lapseņu sugas. Lielākā suga, kas sasniedz pat trīs centimetru garumu, ir sirsenis (latīniskais nosaukums – Vespa crabro).

Izglābs vēsāks laiks.

Inde lapsenēm nav kļuvusi ne stiprāka, ne vājāka. Tās koncentrācija būtiski nemainās. Dzēliena sāpīgums ir atkarīgs no indes daudzuma. Jo lielāks kukainis, jo tam vairāk indes.

Ir atšķirība, vai cilvēkam iedzeļ tā saucamā darba lapsene vai mātīte.

Protams, vissāpīgākais ir lielākās lapsenes – sirseņa – dzēliens, jo tam ir visvairāk indes.  Starp citu, sirsenis ir miermīlīgākais no visām lapsenēm, un, ja to neaizskars, tas cilvēku neaiztiks.

Parastās lapsenes gan ir daudz agresīvākas. Tagad to ligzdu lielums ir sasniedzis maksimumu, lapseņu ir daudz, un tās savu mītni sargā plašākā teritorijā.

Lapseņu aktivitāte pierimst septembra vidū.

Ja laiks kļūst jūtami vēsāks, tad šie dzēlējkukaiņi rimsies vēl ātrāk. Cilvēkiem vajadzētu būt piesardzīgākiem, īpaši tiem, kuriem pret kukaiņu indi ir alerģija. Viņiem saskare ar lapsenēm var būt pat nāvējoša.

Šogad vairāki cilvēki pēc kukaiņu uzbrukuma meklējuši palīdzību stacionārā, daži ir ārstējušies arī Intensīvās terapijas nodaļā.

Pērn kādu jaunu vīrieti spēka gados sakoduši vairāki sirseņi, kad viņš, pļaujot zāli, nejauši aizķēris kukaiņu pūzni. Vīrietim iestājies anafilaktiskais šoks, kas ir bīstamākā no alerģijas izpausmēm un apdraud dzīvību.

Pirmajā reizē mediķiem vīrieša dzīvību izglābt izdevies. Taču neilgi pēc atlabšanas, aptuveni pēc divām nedēļām vīrieti atkal sadzēlis sirsenis.

Un šoreiz reakcija bijusi zibenīga – cilvēks nomiris dažu minūšu laikā, un palīgā atbraukušajiem mediķiem atlicis vien konstatēt viņa nāvi.

IETEIKUMS.

Ļoti nopietni izvērtēt situāciju, ja dzīvesvietas tuvumā ir kāds lapseņu pūznis. Vislabāk to likvidēt, kaut arī tas maksā naudu, ja pašu spēkiem to paveikt neriskē.

Gadījumā , ja pēc lapsenes dzēliena cilvēks jūt tirpumu, reiboni, elpas trūkumu un metas tumšs gar acīm, tad nekavējoties jāsauc ātrā palīdzība vai arī sadzeltais jāaizved pie ārsta.
Tādas tās lietas ar lapsenēm, būsim uzmanīgi!

UH! Re, kur podziņas sociālai aktivitātei:

Nospied "CTRL" un "D" reizē! Kāpēc? Tāpēc, lai vēlāk varētu atgriezties pie raksta!

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

thirteen − 12 =