Miljardu galaktiku kosmoss, pārdomas par vientulību

 

 

Runā, ka kosmoss ir neizmērojams.

Jā, tā tas ir, kosmoss ir vieta par kuru mēs zinām vai domājam, ka zinām.

Kosmoss ir pildīts ar neizbēgamu un bezpalīdzīgu vientulību un nezināšanu.

Vai esi padomājis par vientulību, par savu esību starp miljardu galaktiku brīnumu kosmosā.

Laikam jau esi!

Saskaņā ar piesardzīgām aplēsēm, visumā ir 100 miljardu galaktiku.

Galaktikas viena no otras ir atdalītas ar desmitiem miljonu parseku. Nosaukums parseks (pc) atvasināts no angļu vārdiem “parallax of one arc second”.

1 pc = 3,08567758×1016 metru
1 pc = 3,26156378 gaismas gadu

Galaktiku pilda, apmēram, 300 miljardu zvaigžņu. Mēs atrodamies kosmosa nomalē, galaktikā, kurā peldam ap nevērtīgu mazu dzeltenu zvaigzni, ko saucam par sauli.

Vientulību pastiprina fakts, ka atrodamies uz niecīga un vietām cieta veidojuma, ko dēvējam par planētu Zeme.

Vai saproti, ka no mums nekas nav atkarīgs. Mēs kosmosā esam- nekas. Mums nav ko definēt, jo neko nevaram grozīt!

NEKO!

Mēs paceļam galvu un redzam mirgojošas zvaigznes. Vai saproti, ka daudzas no viņām jau sen ir nodzisušas un ir atradušās pavisam ne tur, kur mēs viņas tagad vēl redzam.

No mums nekas nav atkarīgs, nevienu no zvaigznēm mēs nevaram iededzināt un arī nodzēst nav mūsu spēkos. Mēs esam lielāka nejaušība starp miljardu galaktiku kosmosā vai visumā, kā nu kuram labāk tīk nosaukt šo lielo neaptveramo vākumu.

Mēs – lielākais negadījums starp negadījumiem, un šī pasaule – pat tad, ja kāds to ir radījis, mums labvēlīgi nesmaida.

kosmossVai esi padomājis, cik vietās uz planētas zemes esi pakļauts nāves briesmām? Vai esi padomājis, ka starp miljardu galaktiku vienīgā vieta, kur vari eksistēt ir Zeme.

Kosmoss ir naidīgs!

Mēs esam vieni, vieni aukstā, cietsirdīgā, vienaldzīgā un bezpersoniskā kosmosā, kas gatavs Tevi nogalināt jebkurā mirklī.

Ar komētu, ar Saules radiāciju, ar kosmiska mēroga kataklizmu. Varu turpināt, bet ceru, ka saprati savu niecību, nē pārpratumu, kas nejauši noticis uz planētas Zeme.

Bezgalīgi plašajā pasaulē, kura mūsu balsi nevēlas dzirdēt, mūsu uzdevums – nē, mūsu vērtības skala ir tuvu nullei.

Mūsu vientulība ir neizmērojami liela.

Varbūt sabiezinu krāsas, bet citādi izteikt savu attieksmi visumam nevaru. Skumji, bet tā tas ir.

Vai zini, ka nevaram precīzi definēt, kur notika “Lielais Sprādziens”- visuma radīšanas mirklis. Kas viņu izraisīja un kur ir tā telpa “nekurienē”, kur notika kārtējais kosmosa pārpratums.

Mums grib iestāstīt, ka visums izplešas ar pieaugošu ātrumu. Labi, bet kur šī darbība notiek un kas ir aiz galējās visuma robežas. Nezināt un domāju, ka nekad neuzzināsiet, jo esam visuma vai Radītāja nejaušība, kurai reiz pieliks punktu…

Tāda pati, kosmosa nejaušība, kas mūs jau gaida, lai pieliktu punktu!

 

UH! Re, kur podziņas sociālai aktivitātei:

Nospied "CTRL" un "D" reizē! Kāpēc? Tāpēc, lai vēlāk varētu atgriezties pie raksta!

Viens komentārs... “Miljardu galaktiku kosmoss, pārdomas par vientulību”

  1. gudrais says:

    PESIMISTISKI!!!!!!!!!!

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

13 + 16 =