Meteņi.
Tiek saukti arī par Vastlāvi, Lastavāgu, Miesmeti, Miezmežu dienu un citādi. Meteņdienu svin 7 nedēļas pirms Lieldienām, laikā, kad sākas katoļu gavēnis. Daudzos avotos minēti konkrēti datumi, piemēram 6.februāris
Ir varianti kur norādīts, ka tas ir laikā starp Ziemassvētkiem un Lieldienām. Raksturīga Meteņu ieraža ir Meteņa dzīšana. Tā tiek saukta arī par lietuvēna, zvirbuļu, žīguru dzīšanu. Visās norisēs tiek iesaistīti bērni.
Meteņi ir īsta bērnu diena, jo tieši bērniem daudz notikumu.
Bērniem noteikti bija jābrauc ar ragavām. Brauca ar ragavām vai ratiem pa ledu – ledū iesaldēja koku, uz tā uzlika ratu, lai griežas, piestiprināja garu kārti. Tad pie kārts sēja ragavas, lai, griežoties pa apli, izvizina lielus un mazus Meteņa bērnus. Šai ierīcei dots skanīgs vārds – lēze.
Vēl kāda īpaša Meteņu izdarība – bērnus liek maisos un met pāri sētai sniega kupenās, lai ganos negulētu.
Meteņi bija budēļu sagaidīšanas diena vai budēļos ejamā diena (pēc meteņiem budēļos vairs negāja). Meteņos brauca ciemos – jo tālāk brauca, jo garāki lini tīrumos auga.
Meteņi bija īpaši arī ar to, ka ciemos varēja braukt bez uzaicinājuma un pieteikšanās, visi ciemiņi bija gaidīti. Linu garumu varēja ietekmēt arī šļūkšana vai braukšana no kalna – jo tālāk aizbrauca, jo garāki lini.
Visas izdarības notiek, kad īsās ziemas dienas sāk stiepties garākas, kad laiks sāk griezties uz pavasara pusi un ir pienācis laiks latviešiem svinēt Meteņus.
METEŅI.
Tie tie ir īsti ziemas prieki ar garu, tālu braukšanu ragaviņās vai, vēl labāk, zirga pajūgā, ar slidināšanos, vārtīšanos sniegā, lielīšanos un veselīgu sacenšanos savā starpā.
Šādai dienai ir jautrs raksturs. Meteni visi gaida ar prieku, jo ziema iet uz beigām un tuvojas pavasaris. Izbeidzas garo, tumšo ziemas vakaru nodarbības, cilvēku domas pārslēdzas uz pavasara darbiem
Iezīmē jaunu darba ciklu.
Ar tuvā pavasara sākumu, turklāt, ar Meteņiem sāk arī darba atskaiti. Tā kā šie svētki ir nozīmīgi zemniekiem, pēc tradīcijām pieņemts braukt no kalna ar ragaviņām, protams, ja ir sniegs! 😉 Notiek arī liela lielīšanās un sacensības, lai jaunajā gadā būtu laba raža, dzenot prom ziemu un modinot zemi. Populārākās Meteņu tradīcijas ir masku uzvilkšana.
Protams arī Meteņa dzīšana, Laimes pogas meklēšana, kurmju dzīšana no dārziem un Meteņa putras kopēja vārīšana.
Agrāk tradicionālie Meteņu svētku ēdieni bija cūkas galva un plāceņi. Tā ir arī pēdējā ķekatās iešanas reize, gaļas kaušanas laiks, tādēļ Meteņa mielasts notiek pie ugunskura, kur tiek cepta gaļa. Goda vietā cūkas auss, cūkas kājas, miežu putra un rauši.
Lai nākamajā gadā laba raža un lai labi sokas!
Padanco, saimeniece,
Metenīša vakarā,
Lai danco govis, vērši
Pavasari tīrumā.
Ap Meteni slaiži laižu,
Lai liniņi gaŗi aug;
Ap Lieldienu šūpojos,
Lai telītes barojās.
Dietu dietu, saimeniece,
Metenīša vakarā,
Lai linīši gaŗi auga,
Lai telītes barojās.
Skrien gaŗām, Metenīt,
Ar kaņepju plācenīt’!
Man atnāca Lieldieniņas
Ar baltām oliņām,
Ar baltām oliņām,
Ar ziedotu plācenīt’.
Meteņami pieci dēli, visi pieci arājiņi;
Meteņami piecas meitas, visas meitas malējiņas.
Metens nāca pār kalniņu, cūkas auss padusē,
Kas godīga saiminiece, kūra guni namiņā.
Metens ēda smecerīti, aiz ausīm turēdams;
Cūka kaklu nolauzusi, no kalniņa laizdamās.
Ticējumi:
Meteņa vakarā veļ sniega kamolus, lai kāpostiem būtu lielas galviņas.
Bērniem jādod ēst cūkas šņukuru – tad labi mācēs rakstīt.
Ja Vastlāvī vērsis uz ceļa zirga pēdā dabū nodzerties – būs laba raža.
Ja Metenī gans skrien trīs reizes ap māju – vasarā govis nebizo.
Kāds laiks Vastlāvī – tāds būs arī Lieldienās.
Ja Vastlāvja dienā Mēness trīs dienas vecs – būs labs gads; ja vecāks – tad slikts.
Ja Metenī vējains laiks – būs auksts pavasaris.
Ja Vastlāvjos ir sniegs uz jumtiem – vasarā būs daudz sēņu un ogu.
Ja Metenī palāses tā pil, ka gailis var padzerties, – būs labs un auglīgs gads.
Lai vasarā rudzi saulē neizdegtu – Meteņa vakarā nedrīkst pie uguns maizi ēst.
Ja Vastlāvī sauss laiks – būs ražīgs gads.
Ja Vastlāvī snieg vai līst – būs bagāts ogu gads.
Meteņa dienā ar ragutiņām brauc no kalniem vai ar zirgu pabrauc kādu gabalu. No kalniņa jālaižas deviņas reizes priekš saules. Jo augstāks kalns un jo tālāku ragutiņas skrien, jo kuplāki un garāki lini.
Meteņos bija jāēd un jādzer līdz mielēm. Šajā laikā tika kautas cūkas, tāpēc tradicionālie svētku ēdieni bija cūkas galva un plāceņi. Vecāki meta dāvanas saviem bērniem no istabas augšas, jo Laima meteņos no augšas metot savas dāvanas.
Tāpat kā visos ziemas svētkos, arī šajā laikā gājuši ķekatās un budēļos, gājuši un braukuši ciemos. Tic, ka jo tālāk Meteņu dienā ciemojas, jo labāka raža gaidāma nākamajā vasarā.
Tiek dedzināts Saulgriežu ugunskurs, veikti rituāli ar raganu mēļu siešanu un ziedojumiem. Ugunskurā tiek sadedzināti pagājušās vasaras Līgo svētku vainagi.
Itin bieži dedzina salmus, dažviet no salmiem ir darināti kādi tēli, kuri vispirms noripināti no kalna un tad sadedzināti, — tiek sadedzināta un projām raidīta ziema.