Melnā statistikas līkne.

 

Speciālisti ceļ trauksmi, ka melnā statistikas līkne pavērsusies uz augšu, taču vienlaikus cer, ka Latvija neatgriezīsies 1993. un 1994. gada kulminācijā, kad no dzīves labprātīgi šķīrās vairāk nekā 1000 cilvēku gadā.

Latvijā varētu pieaugt gan noziegumu, gan pašnāvību skaits, kas saistīts ar dzīvokļu iegādi kredītā. Cilvēks naudu ir samaksājis, viņa dzīvojamā telpa nav uzcelta, jaunu kredītu viņš nevar dabūt, jo par veco nespēj norēķināties. Būtībā ir apburtais loks, kas nesīs aiz sevis noziedzības riskus, arī pašnāvības.

Tātad krīzes apstākļos pieaudzis kredītsaistības pildīt nespējīgu cilvēku skaits, kuri izeju no finansiālajām problēmām meklē, izdarot pašnāvību.

Ko darīt ? Kā palīdzēt ?

Daudzi cilvēki neatzīstot savas problēmas, kā arī neapmeklējot psihologu vai psihiatriskās aprūpes ārstniecības iestādes sevi pakļauj nāves briesmām.
Parasti iemesls ir triviāli vienkāršs, finansiālu problēmu dēļ, piemēram, līdzekļu trūkums ir šķērslis cilvēkiem ar izjukušu dzīvi mērot ceļu līdz ārstniecības iestādei.

Satraukums valda arī kaimiņvalstīs — par pašnāvības mēģinājumu skaita pieaugumu ziņo Igaunijas plašsaziņas līdzekļi, bet Krievijā nepieredzēti liels skaits cilvēku meklējot psihiatru palīdzību Pēc vairāku gadu krituma pērn atkal par 15% pieaudzis pašnāvību skaits, liecina Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras dati.

Tās ir krīzes blakusparādības, atzīst speciālisti. Tie 527 cilvēki, kuri pērn izdarīja pašnāvību, varēja izdzīvot, ja vien būtu meklējuši palīdzību. “Tie ir aizspriedumi, bailes, ka psihiatrs pateiks, ka viņam nav kārtībā ar galvu, arī tuvinieki bieži vien pacientus atrunā, sakot:

nē, neej, tev tur iedos kaut kādas briesmīgais, nenormālas zāles un tad tu vēl trakāks paliksi,” stāsta Psihiatru asociācijas prezidents ārsts Elmārs Tērauds.

Speciālisti norāda, ka ar cilvēkiem, kuriem pamana kādas noslieces uz pašnāvību un ja nav runa par psihisku saslimšanu, pirmās zāles ir runāšana. Psihologi uzsver, ka tieši saruna var glābt cilvēku no pašnāvības izdarīšanas.
Tas, ka mēs ikdienā domājam galvenokārt tikai par sevi un neredzam, kas emocionāli notiek ar cilvēkiem, kas atrodas līdzās, tikai palīdz pacelt pašnāvību statistiku.

Ko darīs speciālisti risinot šo aktuālo jautājumu …

Garīgās veselības eksperti izstrādājuši rekomendācijas pašnāvību mazināšanai Latvijā, apkopojot statistiku par pašnāvībām un pašnāvību mēģinājumiem, apzinot pašnāvību cēloņi, kā arī apkopojot speciālistu viedokļi par to, kādi faktori mazinātu pašnāvības Latvijā, portālu “Delfi” informēja Sabiedrības veselības aģentūra.

Lai valstī mazinātu pašnāvību skaita pieaugumu ir jāuzlabo speciālistu un visas sabiedrības zināšanas par depresijas simptomiem, kas ir viens no pašnāvību biežākajiem iemesliem, uzskata eksperti.

Svarīgi, lai primārās aprūpes speciālisti, sociālie darbinieki, skolotāji u.c. depresijas nomāktajam savlaicīgi sniegtu atbalstu un nepieciešamības gadījumā pieaicinātu speciālistu. Sabiedrības izglītošanā par garīgo veselību liela loma ir plašsaziņas līdzekļiem.

Jāuzlabo atbalsta sistēma cilvēkiem, kas zaudējuši darbu, mājvietu, sirgst ar hroniskām slimībām, ilgstoši nevar atrast darbu, nav pietiekami izglītoti, atrodas ieslodzījumā, jau veikuši pašnāvības mēģinājumu u.tml. Šobrīd izteikta riska grupa ir jauni vīrieši ar lielām kredītsaistībām, ko darba zaudējuma vai citu iemeslu dēļ nav iespējams atmaksāt.

Tāpat, pēc ekspertu domām, jāierobežo pieejamība alkoholam (jāpalielina produktu cenas, mazinot iespēju tos iegādāties, jānosaka stingrāki alkohola reklāmas un tirdzniecības ierobežojumi u.tml.), jāsaglabā ierobežota pieejamība pašnāvību veikšanas līdzekļiem (ieročiem, medikamentiem ar potenciālu letālu iedarbību u.c.).

Jāapzina un jāveic drošības pasākumi (patruļas, mehāniski ierobežojumi u.tml.) potenciāli bīstamās pašnāvību veikšanas vietās – uz tiltiem, dzelzceļa, augstceltnēs u.c.; jāuzlabo pieeja kvalitatīvai garīgās veselības aprūpei un ārstniecībai, psihiski slimām personām jāsaglabā iespēja saņemt psihiatrisko palīdzību par brīvu, nemaksājot pacienta iemaksu; valsts medikamentu kompensācijas sistēmā jāsaglabā medikamenti ar depresiju slimojošiem cilvēkiem.

Eksperti norāda arī, ka ir jānodrošina iespēja operatīvi saņemt kvalificētu psihiatrisko palīdzību neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas līmenī; jāattīsta ambulatori konsultatīvais psihiatrijas dienests (īpaši reģionos); psihiatriskās palīdzības iestādēs un sociālās aprūpes institūcijās jāuzlabo vide un sniegtie ārstniecības pakalpojumi, lai tie sekmētu pacientu stāvokļa uzlabošanos; jānodrošina sistemātiska krīžu dienestu darbība (krīžu tālruņi u.c.).

Ar pilnu ziņojuma tekstu var iepazīties SVA mājas lapā.

.

niknums

UH! Re, kur podziņas sociālai aktivitātei:

Nospied "CTRL" un "D" reizē! Kāpēc? Tāpēc, lai vēlāk varētu atgriezties pie raksta!

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

7 + 15 =