Mārtiņi, latviešu gadskārtā ir zīmīga ar rudens darbu nobeigšanu

 

Desmitajā novembrī ir Mārtiņi, loģiski, ka  tiek sumināts tieši Mārtiņš.

Protams, arī  Markuss, Mārcis un Marks, tas nozīmē, ka klāt ir Mārtiņi vai pareizāk teikt… Mārtiņdienas.

Mārtiņi ir ziemas priekšvēstnesis.

Šī diena, Mārtiņi,  latviešu gadskārtā ir zīmīga ar pēdējo rudens darbu nobeigšanu un sagatavošanos ziemai.

Mārtiņos, beidzoties klusajam veļu laikam, ar dullām izdarībām un ziemas masku gājieniem sākas jautrais budēļu jeb ķekatu laiks.

Laikā, kad saules enerģija ir mazinājusies, mūsu senči caur Mārtiņdienas tradīcijām vairojuši ne tikai savu pozitīvo enerģiju, bet arī spēku, svētību un auglību nākamajam gadam.

Mārtiņdienas svinības Latvju tautai saistās ar gaiļa un vistas upurēšanu, lai saimniecības lopi būtu aizsargāti un zirgiem un govīm nepiemestos kaites.

Lielākajā daļā Latvijas teritorijas sākas ziemas masku gājieni, Mārtiņdienā to sauc arī par Mārtiņa dzīšanu. Mārtiņa dienā bērnu nosaukumi ir dažādi –  mārtiņi, budēļi, buduļi,kūjnieki, čigāni u.c.

Latvieši ticēja, ka :

Mārtiņa vakarā meitas ar aizsietām acīm un izplestām rokām skrejot uz sētu un ķerot sētas mietus. Cik roku starpā paliekot sētas mietu, tik gadu vēl jāgaidot uz preciniekiem

Mārtiņos iet čigānos, lai varētu sevi izrādīt un arī apskatīt tās mājas, kur varbūt citādi nav iespējams nokļūt

No Mārtiņiem līdz pat Metenim latvieši gājuši masku jeb viepļu gājienos. To nosaukumi un parašas atšķiras atkarībā no vietas un laika, kad maskās iets.

Kurzemē tās ir ķekatas, Zemgalē – budēļi, Latgalē – kaladnieki.

Mazāk zināmi nosaukumi ir buki, miežvilki, bubuļi u.c. Gājieni dodas no mājas uz māju, trokšņodami, dziedādami raksturīgas dziesmas ar piedziedājumiem kaladō, tōtari, duidō, olilō, kūčō u.c.Mārtiņi

Galvenais – jābūt lielam troksnim.

Nedrīkst aizmirst, ka ķekatas saimniekiem jālaiž sētā, istabā, citādi svētība, veselība, auglība nenāks iekšā.

Pazīstamākās ķekatnieku maskas mūspusē ir lācis, čigāns, zirgs, kaza, dzērve, arī Nāve, Velns, Laima, Ragana un citi. Saulgriežos arī vareni jāēd un jādzer.

Līdz ķekatām vajagot saēst visu gaļu, un ja nevar
visu saēst, tad var vēl palikt tikai tik daudz, kā
var zobos saturēt; bet ja paliek vairāk, tad tas
jādzen laukā no mājas, tas nav nekāds saimnieks.
/J. Atteka, Nīca./

Ķekatu dienā vajaga lēkt ķekatās un paņemt lielu,
garu kadeģi un kadeģa galā vajaga uzsiet kādu linu
sauju, tad to gadu būs lieli lini.
/M. Ķaupelis, Nīca./

Cūkas kājiņas jāvāra par ķekatām.
/K. Lielozols, Nīca./

Kad lec ķekatās, tad aug gari lini.
/K. Lielozols, Nīca./

no mārtiņiem līdz
folkloras kopa “Atštaukas”

Pēc Iedzīvotāju reģistra datiem Latvijā ir, apmēram, 13 400 Mārtiņa vārda īpašnieku.

Mārtiņdienu svin vairākas Eiropas tautas, un katrai no tām ar šo dienu saistās savas ieražas un tradīcijas. Vācieši Mārtiņos ceļ galdā zoss cepeti un alu, zviedri – putraimu putru un pīrāgus, latvieši Mārtiņdienā ēd zirņu pītes, gaili un iet budēļos.

Latviešu tautas ticējumi noteic, ka Mārtiņu vakarā ir dūšīgi jādanco, lai aitām dzimst daudz jēru. Toties adīt Mārtiņos nedrīkst, jo tad dzimstot ragaini jēri.

Mārtiņu vakarā arī mēdz zīlēt. Lauku meičām, kuras vēlas noskaidrot, vai drīzumā tiks pie vīra, tiek ieteikts vakarā iet uz kūti un tumsā ķert jērus. Ja izdodas noķert aunu – vīrs būs rokā, ja aitu – kāzas nāksies vēl pagaidīt.

Pilsētniecēm tiek ieteikts pirms gulēt iešanas nomazgāt seju, bet to nenoslaucīt, jo sapnī parādīšoties nākamais vīrs ar dvieli pār plecu.

Tās pilsētnieces, kurām ūdens piegāde par parādiem atslēgta, bet uz aku iet slinkums, atliek vakarā izbāzt galvu pa logu un klausīties, no kuras puses suns ries, un cerēt, ka no turienes brauks arī precinieks.

Ja Mārtiņa dienā sniegs uz jumtiem, būs gara ziema.
Ja Mārtiņdienā zosis iet pa ledu, Ziemassvētkos tās peldēs pa ūdeni.
Ja Mārtiņdienā zosis pa dubļiem staigā, tad Lieldienās tās ies pa ledu.
Ja ap Mārtiņiem kokos un krūmos redzamas zaļas lapas, tad nākamā gadā ap Vasarsvētkiem būs maz zaļu lapu.
Ja Mārtiņa diena iekrīt vecā mēnesī, tad tika pareģots, ka lopu labībai nebūs sāta un lopi daudz ēdīs.
Ja Mārtiņdiena ir jauka un skaidra, tad ziemā būs liels sals.
Ja Mārtiņdiena ir miglaina, tad ziema būs silta. Ja Mārtiņdienā sarma kokos, būs daudz dārza augļu.

Mārtiņos gaili kāvu
Sarkanām kājiņām,
Lai guntiņas nevajaga,
Kumeliņus barojot.

Nedomā saimeniece,
Ka es lēcu gaļas dēļ;
Es atlecu šovakar
Savus bērnus apraudzīt.

Saiminiece bēdājās,
Daudzi nāca budēlīši;
Nebēdājies, saimeniece,
Esam visi paēduši.

Nebaidies, saimeniece,
Mēs nenācām ēst uz dzert,
Mēs tik nācam padziedāt
Un ar tevi parunāt.

Ticējumi

Ja ap Mārtiņiem kokos vēl zaļas lapas – nākamgad ap Vasarsvētkiem to būs maz.
Ja Mārtiņa diena ir jauka un skaidra, tad ziemā būs liels sals.
Ja Mārtiņa diena miglaina, tad ziema būs silta.
Ja Mārtiņos jumti ir sniegā – būs gara ziema.
Ja Mārtiņa dienā sarma kokos, būs daudz dārza augļu.
Ja Mārtiņa dienā salst, tad ap Ziemassvētkiem būs silts laiks. Ja Mārtiņos zosis pa ledu iet – Ziemassvētkos tās peldēs pa ūdeni.

RECEPTE MĀRTIŅIEM

Super ēdiens no vištuka…
Sastāvdaļas (4 porcijas):

– Vista – 1gab
– Ķiploks – 3 daiviņas
– Čili pulveris – 2 tējkarotes
– Sviests – 1 ēd.k.
– Āboli – 3 gab
– Rozīnes – 1 sauja
– Medus – 1-2 ēdamk.
– Rozmarīns – 2 zari
– Sāls/pipari – pēc garšas

Piedevas:

– Pastinaks – 2 gab
– Kālis – 2 gab
– Rācenis – 1 gab
– Burkāns – 3 gab
– Ķiploks – 2 gab
– Rozmarīns – 1 zars
– Sviests – 1-2 ēdamk.
– Sāls/pipari – pēc garšas

Pagatavošanas laiks: 2,5 stundas

Pagatavošana:

– Nomizo ābolus, attīri no sēkliņām, sagriez gabalos
– Sajauc ābolus ar rozīnēm un medu. Klāt pievieno 1 tējkaroti čili, 1 zariņu sasmalcināta rozmarīna un 1 daiviņu sasmalcināta ķiploka.
– Pārējo rozmarīnu un ķiploku sasmalcini, sajauc kopā ar čili, izkausētu sviestu un apsmērē vistu gan no iekšpuses, gan ārpuses.
– Pildi vistu ar āboliem, aizsien ar diegu, lai pildījums neizbirst.
– Sakarsē cepeškrāsni līdz 170 grādiem un liec pildīto vistu cepties aptuveni 1,5 – 2 h.

Atceries! Cepeti vari cept arī folijā, folija plēvē vai čuguna katliņā ar vāku. Tad viss šķidrums paliks traukā un cepetis būs sulīgāks.

Piedevas – krāsnī ceptas saknes

– Notīri saknes un sagriez vienāda lieluma gabalos.
– Ķiploku attīri tikai no ārējās mizas un liec veselu klāt dārzeņiem – tā tas saglabās visas garšas.
– Sajauc dārzeņus ar sasmalcinātu rozmarīnu, sāli, pipariem un sviestu.
– Tāpat kā cepeti, saknes un ķiploku cep noslēgtā traukā, folijā vai folija plēvē.
– Kad cepetis gandrīz gatavs, liec krāsnī dārzeņus.

Atceries! Šādā veidā vari pildīt arī zoss vai gaiļa cepeti.

 

UH! Re, kur podziņas sociālai aktivitātei:

Nospied "CTRL" un "D" reizē! Kāpēc? Tāpēc, lai vēlāk varētu atgriezties pie raksta!

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

three × two =