Liepājas starptautiskā lidosta.

 

 

 

Vai neskan lepni – Liepājas starptautiskā lidosta.

Nākotnes nodomi un iestrādes bija un gribētos teikt būs. Mazliet par Liepājas lidostu :

Starptautiskiem lidojumiem sertificētā reģionāla lidosta Latvijas rietumos.

Attālums līdz Liepājas pilsētas centram ir 7 km, 210 km attālumā no Rīgas un 60 km no Lietuvas Republikas robežas. Lidostas teritorija aizņem 217,6 ha platību un ir iekļauta Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā Liepājas lidlauks tika uzcelts 1940.gadā un līdz 1960.gadam tika izmantots kā militārais lidlauks.

1960.gadā lidlauks tika nodots Civilajai aviācijai un no Liepājas lidostas tika veikti 6 lidojumi dienā uz galvaspilsētu Rīgu un uz citām lielākajām PSRS pilsētām (Ļeņingradu, Maskavu, Kijevu, Minsku, Kaļiņingradu u.c.) gadā vidēji apkalpojot ap 100 000 pasažieriem un 900t kravas. 1993.gadā lidosta tika nodota Liepājas pilsētas pašvaldībai un nodibināta SIA “Aviasabiedrība Liepāja”. 1998.gada 01.junijā par SIA “Aviasabiedrība “Liepāja”” vienīgo īpašnieku ar 100 kapitāldaļām kļūst Liepājas pilsētas dome.

Patreiz Liepājas lidosta apkalpo čartera, biznesa un vispārējās aviācijas lidojumus. Lidostas pakalpojumi sniegti tādiem lidmašīnu tipiem kā C-130 (Herkuless), AN-12, Jak-42 Tu-134 , An-24, An-26, An-28 ,L-410, Cessna, Paiper, Tobago u.c. Liepājas lidlauka skrejceļa parametri ir 2002m garš un 40m plats. Tas ir aprīkots ar navigācijas iekārtām un gaismas sistēmu.
Tie ir labie nodomi, kuriem seko sliktā vēsts Liepājas lidostā pārtraukti pēdējie regulārie reisi. Jau vairākas nedēļas nenotiek pasažieru pārvadājumi aviomaršrutā Liepāja – Maskava, lai gan jau 28.martā vajadzēja stāties spēkā jaunajam vasaras lidojumu grafikam, taču vairs nav reisu, kam to piemērot – lidmašīnas nav jau vairākas nedēļas.

Kā zināms, kopš pagājušā gada rudens, kad Liepājas lidostu pameta Latvijas nacionālā aviokompānija “Air Baltic”, kura šogad nolēmusi attīstīt Lietuvas avionozari, Maskavas pašvaldības lidsabiedrība “Atlant-Sojuz” nodrošināja vienīgos regulāros aviopārvadājumus starp Liepāju un Maskavu trīs reizes nedēļā par pieņemamu cenu – sākot no 46 latiem vienā virzienā.

Tūrisma aģentūrā “Maks” izdevās noskaidrot, ka avioreisu uz Maskavu noteikti nebūs līdz 15.aprīlīm, pēc tam aviokompānija lemšot, ko darīt tālāk. Taču aģentūras pārstāve minēja, ka par 90 procentiem ticamāka izklausās iespēja, ka reisus atcels pavisam.

Vēl pērn no Liepājas lidostas pasažieri varēja doties uz Rīgu, Maskavu, Hamburgu un Kopenhāgenu. Tagad lidostā apkalpo tikai čarterreisus un privātlidmašīnas. Norieta gals vai tomēr būs…

Uzņemts astoņus mēnešus atpakaļ… ( kā laiks skrien… ne Ansis ne Seskis nevarēja iedomāties, ka projekts tik ātri beigsies)

Papildinājums tēmai…(17.aprīlis 2009)

Neziņā tīta ir arī sadarbība ar Maskavas pašvaldības aviokompāniju “Atlant-Sojuz”, kas pērn augustā uzsāka regulārus reisus no Maskavas un Liepājas, bet šovasar plānoja atklāt jaunus reisus uz Kopenhāgenu un Hamburgu. Taču tagad jau vairākas nedēļas it kā tehnisku iemeslu dēļ šos reisus vairs neveic. Kompānijas pārstāvis Baltijas valstīs Aleksandrs Dinuls pastāstīja, ka konkrēta lēmuma pieņemšana atlikta līdz maijam. A.Dinuls atzina, ka neskaidrība saistīta ar vispārējo ekonomisko situāciju aviopārvadājumu tirgū un tai esot arī daudz nianšu, kuras jāizvērtē.

Savukārt, kas attiecas uz Latvijas nacionālās lidsabiedrības “Air Baltic” plāniem Liepājas lidostā, sabiedrības korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags ir lakonisks: “Ja netiek piešķirts valsts atbalsts, mēs uz Liepāju lidot nevaram.” Un, kā zināms, valsts budžetā tādam mērķim naudas nav.

A. Mūrnieks norāda, ka privāto lidmašīnu, tāpat arī valsts dienestu lidaparātu apkalpošana lidostā aizvien vēl tiks nodrošināta. Taču lidostas uzturēšana tomēr maksā naudu. “Arī pašvaldības līdzekļi nav neierobežoti,” viņš izsaka bažas.

Paužot Liepājas domes priekšsēdētāja Ulda Seska viedokli, viņa padomniece Ieva Puka sacīja, ka nav īstais brīdis runāt par lidostas nākotnes izredzēm, jo ekonomiskā situācija gan Latvijā, gan pasaulē piedzīvo straujas pārmaiņas, kuras galvenokārt tiecas uz lejupslīdi. Katrā ziņā pašvaldība gādāšot, lai tiktu virzīti jau pirms vairākiem gadiem iesāktie projekti par Eiropas Savienības naudas piesaistīšanu, skrejceļa labošanu un pagarināšanu.

Paldies, ka izlasījāt šo ziņu, neaizmirsti abonēt (ja kas bez maksas) jaunākos rakstus!

ABONĒŠANA!

 

Dalies ar šo ziņu

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

scroll to top