Liepājas pludmale pilna ar cilvēku sūdiem

Sestdien no rīta redakcija saņēma informāciju, ka pilsētas pludmalē no jūras izskaloti cilvēku izkārnījumi. Divas sievietes, kuras katru rītu skrien pa pludmali, stāstīja, ka jau pa nedēļu tur bijusi jūtama nepatīkama smaka.
Bet sestdien no rīta pie jūras viņas ieraudzījušas smirdoņas cēloni. Bijis jācilpo kā zaķim, lai neiekāptu cilvēku mēslos, bet ir tad nav izdevies izvairīties, jo pludmale ar tiem kā nosēta.

Pārliecinājāmies, ka stāstītais atbilst patiesībai… (a..kas tur slikts…mēslojums 🙂 )

Pludmale posmā no pieminekļa bojā gājušajiem zvejniekiem un jūrniekiem līdz Glābšanas stacijai bija kā nosēta brūniem rengulīšiem,

kas atgādināja cilvēku izkārnījumus.

Iespējams, dīvainais piesārņojums ir kādas jūrā izbirušas un sāļajā ūdenī piemirkušas granulas, taču vairāk gan tas atgādināja vielu, ko nosauca sievietes.

Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Liepājas Jūras kontroles sektora vadītājs Ainars Priediens, kad viņu sestdien ap pusdienlaiku sazvanījām, par dīvaino piesārņojumu pludmalē bija informēts.

Vēl vairāk – viņš pastāstīja, ka šāds piesārņojums ir ne tikai Liepājas pludmalē, bet arī jūras krastā Nīcas pagasta teritorijā. Kopumā piesārņojums konstatēts posmā no Liepājas līdz Bernātiem. Kas tā par vielu, ko izskalojusi jūra, vēl jānoskaidro, uzsvēra amatpersona.
Inspektori sestdien paņēmuši piesārņojuma paraugus, ko nogādās ekspertīzei Rīgā. Taču A.Priediens uzsver – nevar apgalvot, ka piesārņojums ir fekālijas, taču pieļāva, ka, visticamāk, tā tomēr varētu būt.

Viņš skaidroja, ka kuģiem jūrā atļauts izlaist tualetes saturu, ja tiek ievērota virkne nosacījumu: tie atrodas tālāk par 12 jūras jūdzēm (1 jūdze = 1,8 kilometri) no krasta, iet ar ātrumu ne mazāku par 4 mezgliem. Ja kāds kuģis pārkāpis šos noteikumus un tualetes saturu izlaidis tuvāk krastam, tas ir likumpārkāpums.

Pagaidām noskaidrots, ka no Liepājas ostas vētras dienās neviens kuģis nav izgājis, kā arī nav tajā ienācis, jo kuģu satiksme bija slēgta…

Taču piesārņojuma izplatības garais posms norāda, ka kuģis nav stāvējis uz vietas Ja apstiprināsies, ka piesārņojums ir izkārnījumi, meklēs vainīgo. Nebūšot grūti noskaidrot, kurš kuģis atradies attiecīgajā jūras rajonā.

Grūti būšot pierādīt vainu gadījumā, ja kuģa kapteinis to noliegs, atzīst A.Priediens. Atejas saturs nav balasta ūdeņi, kad, paņemot paraugus no iespējamā vaininieka un salīdzinot ar piesārņojumu, iespējams gūt pierādījumus.

UH! Re, kur podziņas sociālai aktivitātei:

Nospied "CTRL" un "D" reizē! Kāpēc? Tāpēc, lai vēlāk varētu atgriezties pie raksta!

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

2 × 1 =