Liepājas metalurgs, būt vai nebūt.

 

 

Liepājas metalurgs… bankrots radītu problēmas ne tikai  Liepājai kopumā, bet arī ciestu Latvijas ekonomikas rādītāji.

Kā šeit lai nepiemin V.Šekspīra slaveno frāzi… “Būt vai nebūt,  tāds ir jautājums”. Situācija ir nopietna un sevišķi dramatiska var izvērsties katrai Liepājā dzīvojošajai ģimenei, kuras locekļi strādā uzņēmumā… Liepājas Metalurgs.

Kāds tad ir stāvoklis šodien, kad valdība lems atbalstīt vai neatbalstīt Liepājas Metalurgu?

Tiek prognozēts, ka uzņēmums lūgs valdībai 57,6 miljonu latu palīdzību, lai glābtu uzņēmumu no bankrota. Valdībā valda apjukums, jo politiķus baida pārmetumi no tautas un opozīcijas par “Parex” bankas scenārija atkārtošanos un ne tikai, jo šādi scenāriji ir bijuši vairākkārtīgi.

Laikraksts “Diena” šodien vēsta, ka jau uzsāktas sarunas ar valstij piederošo elektroenerģijas uzņēmumu “Latvenergo” par līdzdalību LM atbalsta pasākumos, jo  “Latvenergo” ir “stipri iesaistīts” LM problēmās, jo veicis investīcijas, lai LM varētu pāriet no gāzes uz elektroenerģijas izmatošanu, un LM tagad ir liels elektrības patērētājs.

Šāds scenārijs ievērojami paaugstinās elektrības izmaksas vienkāršajiem rēņģēdājiem.

Vienkārši apbrīnojami un parodoksāli …. maksājiet par zaļo enerģiju, maksājiet par valdības neizdarību un zagšanu Latvenergo, maksājiet tagad arī par Liepājas Metalurgs kļūdām.

Pirms sākam kādu aizstāvēt padomāsim vai Liepājas Metalurgs galvenais īpašnieks ir dzīvojis godīgi un saimnieciski, kā kārtīgam saimniekam pieklātos…

Liepājas metalurgs izpilddirektors un valdes loceklis Leons Ptičkins, kurš parakstījis izziņas par uzņēmuma saimnieka Sergeja Zaharjina atalgojumu – 1,916 miljoniem latu tikai divu gadu laikā nespēja izskaidrot LM vadības atalgojumu.

Savukārt pats Zaharjina kungs nevēlējās nekādi komentēt faktu, ka iespaidīgo algu saņēmis tieši laikā, kad viņa uzņēmums pieprasīja uz visu Latvijas elektroenerģijas lietotāju rēķina izbūvēt tam speciālu elektropiegādes līniju.

Tātad jau vienu reizi viņš ir iegrābies mūsu kabatā, tagad grib to darīt otrreiz.

Ir aitas būs cirpējs !

Liepājas metalurgs

Pēc neoficiālas informācijas, aprīlī uzņēmumam jāatdod četri miljoni lati Itālijas bankai “Unicredit”. Uzņēmums esot lūdzis bankai maksājuma atlikšanu, taču itāļi pateikuši nē.

Saprotams arī kāpēc…Itāļi jūt Zaharjina dubulto morāli un saistību ar ofšoru kantoriem.

Atceramies, ka šo kredītu ir galvojusi valsts, un nemaksāšanas gadījumā var nākties to segt no valsts budžeta.

Liepājas metalurgs kavē arī 22 miljonus latu lielās kredītlīnijas atmaksu “SEB” un “Citadeles bankai”. Parāds “Latvenergo” sasniedzis astoņus miljonus latu, kas it kā  esot jāsamaksā līdz 28.martam.

Lai saņemtu valsts atbalstu metalurģijas uzņēmuma AS “Liepājas metalurgs” finanšu situācijas stabilizēšanai, uzņēmuma lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins būtu gatavs atdot valstij savas LM akcijas.

Vai tā nav klaja nekaunība ! Akcijas, kas vairs neko nemaksā !

Neskaitu naudu svešā kabata , bet šoreiz gan jāsaka… Zaharjins ir “sapelnījis” un iebāzis kabatā  79 miljoni latu. Summa pamatota balstoties uz “Lursoft” un Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem.

Kur vēl plašie īpašumi un lepnie automobīļi, kas iegādāti laikā, kad tiek prasīta valsts palīdzība. Zaharjina īpašumu „Marijas” ieskauj žogs, negaidītus viesus vēro videokameras, bet teritoriju sargā nikni suņi. Galvenā dzīvojamā ēka atgādina kārtīgu pili. Viss tiek apsargāts ar algotiem sargiem.

Laikam taču ir bailes no metalurgiem( baltie vergi), kas pie krāsnīm vairāk par 300 latu nesaņem.

Uzņēmuma vadība no sazināšanās ar medijiem izvairās, bet pasīvais līdzīpašnieks Kirovs Lipmans uzskata, ka valstij nav jārisina privāta uzņēmuma nedienas.

„Nē, nekādā gadījumā. Akcionāriem ir pietiekami daudz naudas, lai iegulda savu naudu, ko izņēmuši no „Metalurga””, pārliecināts Kirovs Lipmans.

SAUSĀ BILANCE :

Patlaban LM ir saņēmis maksātnespējas brīdinājuma vēstules no AS «Latvenergo», kurās pieprasīts līdz 28.martam nomaksāt aktuālo parādu par elektroenerģijas piegādi, pretējā gadījumā LM tiks pieteikts maksātnespējas process. Vienlaikus auditori uzskata, ka tad, ja LM līdz 28.martam nenokārtos savas saistības, «Latvenergo» atslēgs elektroenerģijas padevi LM.

Auditora «Ernst&Young» veiktā jutīguma analīze paredz naudas līdzekļu trūkumu LM 2013.gada beigās aptuveni 96,1 miljona latu apmērā atkarībā no dažādu apstākļu īstenošanās.

Patlaban LM trūkst neto apgrozāmā kapitāla. 2013.gada janvāra beigās neto apgrozāmais kapitāls bija negatīvs – mīnus 17,5 miljoni latu. Uzņēmuma minimālais neto apgrozāmais kapitāls pie 30 dienu naudas aprites cikla ir 27 miljoni latu, savukārt optimālais pie 45 dienu naudas aprites cikla – 40 miljoni latu pie 2013.gada plānotā neto apgrozījuma.

LM patlaban nepilda finanšu nosacījumus, kas ir minēti kredītlīniju līgumos ar AS «SEB banka» un AS «Citadele banka». Saskaņā ar «UniCredit» kredītlīguma nosacījumiem nespēja pildīt saistības pret citām kredītiestādēm var nozīmēt «UniCredit» izsniegtā kredīta daļēju vai pilnīgu pirmstermiņa atmaksu. Šie nosacījumi ir pārkāpti 2012.gada beigās, teikts ziņojumā.

LM kopējās neto parādsaistības 2012.gada beigās bija 103,6 miljoni latu. Lielākās no tām ir aizņēmums no «UniCredit» – 51,7 miljoni latu, «SEB bankas» un AS «Citadele banka» kredītlīnijas – 22,4 miljoni latu, parāds uzņēmumam «Stemcor» 10,5 miljonu latu apmērā par sagataves piegādi 2011.gadā, tiesa, ir panākta vienošanās par šī parāda atmaksas grafiku.

Tāpat LM ir astoņu miljonu latu parāds «Latvenergo», panāktā vienošanās par parāda atmaksas grafiku ir pārkāpta un var tikt atjaunota tikai pie nosacījuma, ka līdz 28.martam tiek nomaksāts esošais parāds.

Pagājušā gada beigās LM maksājumi, kuru atmaksas termiņš kavēts par vairāk nekā 30 dienām, bija 22,4 miljonu latu apmērā.

Pagājušā gada beigās LM bija 1,6 miljonu latu lieli šaubīgie debitoru parādi, kuru maksājumi ir kavēti par vairāk nekā 180 dienām un kuru atmaksa ir apšaubāma.

Uzņēmuma pamatdarbības naudas plūsma 2012.gadā bija pozitīva – 16,4 miljoni latu un to lielākoties ietekmēja kreditoru parādu atmaksas atlikšana.

Pretējā gadījumā LM pamatdarbības naudas plūsma pērn būtu bijusi negatīva – mīnus 1,1 miljons latu. 2012.gada zaudējumi 8,8 miljonu latu apmērā tika segti no neto apgrozāmā kapitāla.

Ja godīgi… nav pelnījis Zaharjins lai viņam palīdzētu !

Žēl Liepājas Metalurga strādnieku, kas laikus necēla troksni savās arodbiedrībās un nesāka streiku. Tomēr…dikti jāšaubās , ka tur ir godīgu arodbiedrību iedīgļi.

Liepājas Metalurgā katru gadu notiek nelaimes gadījumi ar letālām beigām…. un klusums. Pat šādus kliedzošos jautājumus arodbiedrība nerisināja !

 

 

Dalies ar šo rakstu, nekautrējies!

Nospied "CTRL" un "D" reizē! Kāpēc? Tāpēc, lai vēlāk varētu atgriezties pie raksta!

9 Atbildes uz “Liepājas metalurgs, būt vai nebūt.”

  1. frukts says:

    Nu jau Tālajā 2009.gadā Finanšu ministrija, nedz Ekonomikas ministrija galvojuma izsniegšanu AS „Liepājas metalurgs” nebija plānojusi !

    Likumprojekts par valsts budžetu 2009. gadam, kas tika iesniegts Saeimā, paredzēja valsts galvojumus tikai studiju un studējošo kreditēšanas īstenošanai.

    Savukārt Saeimas deputāti A.Kalvītis, V.Agešins, A.Barča, A.Bērziņš, P.Hanka, J.Lagzdiņš, U.Grava izskatīšanai 2. lasījumā iesniedza priekšlikumu papildināt likumprojektu, paredzot valsts galvojumu par AS „Liepājas metalurgs” saistībām.

    Tad lūk , kur tie tautas naudas dāļātāji ! Vai tādiem var uzticēt nopietnu lēmumu pieņemšanu !

    NEVAR !

  2. lll says:

    Lipmans arī kritizēja valsti, kas nav kontrolējusi izsniegto valsts galvojumu, tāpat arī apšaubīja starptautiskās auditorfirmas «Ernst&Young Baltic» veikto auditu, jo uzskata, ka trīs nedēļās tādā uzņēmumā kā «Liepājas metalurgs» auditu nav iespējams paveikt.

    Vispār neesmu apmierināts, ka valsts galvojums uzņēmumam tika piešķirts bez aprunāšanās ar galvenajiem akcionāriem, tas liecina vai nu par korupciju, vai noziegumu.

    Ja valsts vēl grib zaudēt naudu, tad lai tagad piešķir vēl kādu atbalstu «Liepājas metalurgam

  3. laimisk says:

    Sarunā Sesks gan vairakkārt izvairījās atbildēt par akcionāru atbildību, kas laikā, kamēr uzņēmums grima arvien dziļākās problēmās, tie nesamazināja sev labumus un saņēma ļoti lielu atalgojumu.

    “Jūs stādāties priekšā – ja valdība nepieņems nekādu risinājumu, nekādu pretimnākšanu, tad nogrimstot šādam uzņēmumam, [valsts zaudē] aptuveni 1,5% no iekšzemes kopprodukta. Tā būs krīze, kāda bija 2008.gadā,» satraukti stāstīja Sesks. 😉

  4. latvietis says:

    Ja man ir parādi,es pārdodu savu iedzīvi, mašīnu utt. Citādi izjuks mans biznes un palikšu tukšiniekos. Kāda šeit ir atšķirība Zaharjina gadījumā ?
    Lai taču Zaharjins pārdod savus “sapelnītos” labumus un iegulda Metalurga glābšanā.

    Nē viņš iet un skaidrā krievu valodā (citu nezina, lai gan ir Latvijas pilsonis) lūdz lai tauta viņam palīdz.

    Kaut kāds stulbums. Nē nekaunība un cinisms

  5. laimisk says:

    Mīnusu pašlaik ir vairāk nekā plusu, valdība vēl nesteidz sniegt atbalstu grūtībās nonākušajam uzņēmumam “Liepājas metalurgs”.

    Nebūs melots, ja sakaitēto situāciju valdības ēkā tēlaini salīdzinātu ar versmi “Metalurga” cehos. Uzņēmums darbu gan turpina – tiesa, vienā, nevis trijās maiņās.

  6. Deriks says:

    Re, ko Dombrovskis saka:

    Krīzes situācijā nedrīkst veidoties situācija, kad uzņēmuma akcionāri vienkārši atnāk pie valdības un prasa rīcību tikai no tās, uzsvēra Dombrovskis, ir ļoti būtiski, lai arī akcionāri kaut ko dara.

    Problēmu pārvarēšanas plānam ir jābūt uzņēmuma akcionāriem, kuri ar LM palīdzību ir kļuvuši par multimiljonāriem, bet pašreiz neko nedara, lai uzņēmumu glābtu, piebilda premjers.

  7. susus says:

    Izlasīju netā :
    Darbiniece ar 39.gadu darba stāžu metalurgā.

    Metalurgs varēs eksistēt tikkai tad kad nomainīs visus tagadējos vadītājus nu saucamos akcionārus.

    Nabaga Ptičkins(ieņem direktora vietu) savā laikā nolaida uz grunti Liepājas daiļradi,pēc tam viņu pieņēma matalurgā,izglītība viņam jau ir tikāi Viļņas partijas skola kuru beidz PSSR laikā,no ražošanas viņam sajēgas nav nekādas.

    Zaharins Sergegs bija vecākais meistars lietuves cehā,pliks kā baznīcas žurka,kad Lipmans viņu pataisīja turīgu,tad sākās naudas grābšanas epopeja,rūpnicas darbinieki par rūpnicas nauduapsargā viņa vasaras rezidenci,tika vests ar rūpnicas transportu konteineri no Rīgas ostas ar marmorie ,kuri bija pienākuši no Indijas,katru gadu ved uz vasaras rezidenci jaunu zālāju un puķes,visu to vasarās ravē stāda un apkopj rūpnicas darbinieki un bērni ,kurus pieņem stādāt vasaras brīvlaikā un tā var turpināt bezjēdzīgi,bet vienkārši negribas tālāk sevi uzkurināt,vienīgi ko es varu teikt agri vai vēlu ,bet bumerangs nāk atpakāļ.

    Domāju, ka tauta runā taisnību !

  8. nonsen says:

    Kā raksta Pietiek.com, “Liepājas metalurga” lielākais īpašnieks Sergejs Zaharjins ceturtdien redzēts Rīgas lidostā, lai kopā ar dzīvesbiedri dodoties atpūtas braucienā uz Turciju.

    Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, kurš šajās dienās ir visādā veidā atbalstījis Zaharjinu, ieskaitot pat tulkošanu viņa valdības sēdē (kā zināms, Zaharjins latviski nerunā un arī nesaprot), un arī izteicis pārmetumus valdībai, ceturtdien neatbildēja uz Pietiek jautājumu, vai viņš ir lietas kursā par to, ka Zaharjina kungs devies atpūtas braucienā uz Turciju.

    Tāpat Liepājas mērs neatbildēja uz jautājumu, vai, pēc viņa domām, atbildīgam uzņēmuma vadītājam šādā situācijā būtu pieļaujams pamest uzņēmumu un vai Sesks nav sarūgtināts par šādu rīcību.

  9. mmmmmmmm says:

    Liepājas domes Attīstības komitejā, deputātiem klāstot par situāciju uzņēmumā «Liepājas metalurgs» (LM), tā valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs atklāja, ka pamataražošana LM ir apturēta līdz 15. aprīlim, vēsta portāls «Rekurzeme.lv».

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

seši + 15 =

scroll to top