Cope Liepājā

Ekstrēmo sajūtu cienītāji omulīgi iekārtojušie uz Liepājas ostas tirdzniecības kanāla ledus pretī būvmateriālu veikalam “Māja” un jaunā tilta pretī Atteku salai.

Zemledus cope ir apveltīta ar īpašu smeķi, bet ir riska faktors, jo vietām redzams vaļējs ūdens. Gaisa temperatūra +2 un ledus tāds nedrošs.

Ja te ielūsti ledū, ir maz cerību izkulties, jo straume parauj līdzi, un tad nabaga ielūzušajam ‘jāgaida’, kamēr ledus nokūst, ja vien nenotiek brīnums un viņš nepamanās iznirt kādā citā āliņģī tuvāk jūrai.
Pašlaik makšķernieku uzmanības centrā nonākušas salakas jeb, kā Kurzemes pusē tās tiek dēvētas, – stintes.

Pareizais latīņu nosaukums ‘Osmerus eperlanus’, bet šo jauko zivteli sauc arī par:

smelt, nors meritint, Peipsi, tint ,stinta, ežerinė, stintelė, корюшка, снет.

31-salaka

Šīs pēc gurķiem smaržojošās lašu attālās radinieces atšķirībā no lielākās daļas zivju labi ķeras — nekāda cilvēku bara mīņāšanās un urbšanās virs galvas tās nespēj nobiedēt kā dažubrīd citviet asaru baru. Makšķernieku vidū vairākums ir lietuvieši, ka, atbraukuši no Mažeiķiem un citām leišu apdzīvotām vietām.

Cope Liepājā

Braukt uz Liepāju nav nemaz tik tuvu, leišu izmanīgie vīri teic skaidri un pamatoti – Liepāju esot apmeklēt parocīgāk, nekā braukt uz Klaipēdu un tur celties pāri kanālam ar prāmi, lai nokļūtu Nidā.

Lai arī man nekas nav pret kaimiņiem lietuviešiem, taču viņu bravūrīgā un nereti pat cūciskā uzvešanās liek domāt, ka labāk būtu, ja mūsu kaimiņi makšķerētu savas valsts teritorijā, pretējā gadījumā tā dīvaini sanāk – viņi šeit darīs, ko gribēs, bet, ja letiņiem sakārosies doties uz, piemēram, to pašu Kuršu jomu, tad mūsējos par to bargi sodīs.

Starp citu, par šādām situācijām jau ir dzirdēts. Kaitina ne jau tikai tas, ka lietuvieši neievēro Latvijas Zivsaimniecības fonda izstrādātos noteikumus, bet arī tas, ka jāsatīra viņu atstātās drazas. Novēlu īpaši jautru copi, nekaitēt dabai un galvenais – skaties zem kājām vai ledus tur vispār vēl ir….

Nu un vēl divi nakst foto, kur autors ir( lapsis, 2009.02.22 )

zemledus-fani-liepaja-nakts

zemledus-fani-nakti

Nu un galvenais, makšķernieku jaunākie noteikumi, izlasi gan

Nu un vēl nakts zvejnieki vai lielie copmaņi. Bizness ir bizness

nakts-prieki-11

nakts-prieki-21

nakts-prieki-31

nakts-prieki-41

nakts-prieki-51

nakts-prieki-61

nakts-prieki-71

Pēdejie foto no liepājniekiem , autors neatzīstas un neuzrāda identitāti.

PAPILDINĀJUMS

Pagājušās nedēļas nogalē (1.marts), kad kļuva siltāks, ledus ūdenstilpēs strauji kusa. Tirdzniecības kanālā tā vairs nav, taču Liepājas ezeram vietām vēl ir ledus vāks, un kaislīgākie makšķernieki to izmanto. Pārgalvība diviem beigusies bēdīgi. Par laimi, abi izglābti – vienu no ūdens izvilkuši ugunsdzēsēji, otru krastā nogādājuši policisti. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Liepājas brigādes inspektors Edgars Rubenbergs informēja, ka 28.februāra vakarā glābēji saņēmuši izsaukumu uz Ezermalas ielu, kur ledū ielūzis cilvēks.

“Pielietojot dēli un virvi, vīrieti izvilkām no ūdens,” stāsta glābējs. Apmēram 70 gadu vecais cietušais nodots Neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieku aprūpē.

Bet 1.martu par savu otro dzimšanas dienu var uzskatīt kāds lietuvietis, kurš, tāpat kā daudzi viņa tautieši, mūsu pilsētu bija apmeklējis, lai tiktu pie lielā loma. Vīrietis ielūzis ledū un pazudis ūdenī Ezermalas ielas malā, pastāstīja Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes preses sekretāre Jolanta Knīse. Tikai aiz laimīgas sagadīšanās nelaimi pamanījuši mūsu Ceļu policijas darbinieki.

Trīs likumsargi – Tims Šķiņķis, Toms Aigars un Viktors Šnipkis – centušies vīrieti izvilkt, talkā ņemot gan virvi, gan dēli. Pēc pamatīgiem pūliņiem – pārgalvis bijis brangs augumā – glābšanas darbi vainagojušies ar panākumiem un 1961.gadā dzimušais lietuvietis nogādāts drošībā.
Pirmo palīdzību viņam snieguši gan citi makšķernieki, gan ātrās palīdzības mediķi. “Krietni nosalis un izmircis, bet galvenais, ka dzīvs,” priecājās J.Knīse.

Viktors “Kurzemes Vārdam” pastāstīja, ka ekipāža braukusi pa Jauno tiltu, kad pārinieks pamanīji – ūdenī pie Jūras spēku garāžām Ezermalas ielas malā ir cilvēks. Policisti steigšus piebraukuši krastā. Viens no nelaimē nonākušā lietuvieša kolēģiem jau mēģinājis sniegt palīdzību, un policisti steigšus viņam pievienojušies. “Dabūjām tā saucamos piepīpējamos vadus un sasējām tos kopā, tad līdu slīcējam klāt.

Toms mani piesedza, bet Tims tuvākajā apkārtnē meklēja citus palīglīdzekļus. Viņam izdevās atrast palielu finiera gabalu. Viegli gan nebija – apmēram trīs metrus izlauzām ledu, kamēr izdevās ūdenī iekritušo uzdabūt uz finiera gabala. Tad aiz pleciem izvilkām vīrieti krastā, jo pats viņš vairs tikko turējās pie samaņas, tik ļoti bija pārsalis.

Izsaucām ātro palīdzību, un, kamēr tā bija ceļā, izģērbām vīrieti un, pieprasījuši no citiem makšķerniekiem sausas drēbes, viņu saģērbām,” stāsta Viktors. Paši policisti tikuši cauri tikai ar slapjām kājām un ir gandarīti par paveikto.
Jāpiebilst, ka Viktoram tā nav bijusi pirmā slīcēju glābšanas operācija.

Viņš dežurējis arī toreiz, kad no Ziemeļu mola jūrā iekrituši lietuviešu makšķernieki. Policists ar skumjām atzīst, ka toreiz operācija nav bijusi tik veiksmīga.
Una Zāģere,
“Kurzemes Vārds”

Kārtējais papildinājums par zemledus makšķernieku problēmām,

Līdz aprīļa beigām Juridiskās, Vides daļas, Komunālās pārvaldes, Pašvaldības policijas un biedrības “Liepājas ezeri” pārstāvji, kas iekļauti nupat izveidotajā darba grupā, sagatavos priekšlikumus, kā turpmāk novērst zemledus makšķernieku radītās nekārtības Liepājas publiskajos ūdeņos.

Darba grupa sagatavos viedokli par to, kādi labojumi vai papildinājumi nepieciešami esošajos sasitošajos noteikumos vai par jaunu noteikumu izstrādāšanas nepieciešamību.

Darba grupa izveidota tāpēc, ka janvārī un februārī uz Tirdzniecības kanāla un Liepājas ezera ledus makšķerēja vairāki simti makšķernieku, kuri aiz sevis atstāja lielu daudzumu sadzīves atkritumus.

Lai gan Tirdzniecības kanāla krastā tuvu makšķerēšanas vietām bija novietoti atkritumu konteineri, zivju ķērāji uz ledus atstāja gan plastmasas, gan stikla un metāla taru un citu drazu. Pilsētas iedzīvotāji pašvaldībai pauda sašutumu, ka zemledus makšķernieki turpat kārtojuši arī dabiskās vajadzības.

Makšķerēšanas noteikumos ir norādīts, ka makšķernieku pienākumi ir saudzīgi izturēties pret dabu, nepiesārņot ūdenstilpes un to piekrastes joslu. Atbilstoši šiem noteikumiem, to ievērošanu ir jākontrolē Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldei, nepieciešamības gadījumā talkā aicinot citus valsts un pašvaldības dienestus. Tas netika darīts, toties pārvaldes inspektori iekasēja naudu par makšķerēšanas atļaujām.

Lai ledum kūstot, atkritumi nepiesārņotu jūru un ezeru, pašvaldība 27. februārī organizēja atkritumu savākšanu, kā arī apņēmās segt izdevumus, kas VUGD rastos par sniegto palīdzību šajos darbos.

Pašvaldība papildu noteikumus varētu pieņemt turpmākajos mēnešos, tie sāks darboties nākamsezon.

PAPILDINĀJUMS 2009 – 2010 gada sezonai

Tuvojas daudzu makšķernieku iecienīto zivju – stinšu jeb salaku ķeršanas laiks.
Lai promenādi un tirdzniecības kanāla ledu atkal nepārklātu makšķernieku atstātie gružu kalni, Liepājas dome jau tuvākajā laikā plāno veikt izmaiņas makšķerēšanas noteikumos. Jā , būs jāmaksā (4.lati dienā) par tupēšanu uz ledus …

PAPILDINU 29.07.2010

Lai ziemas sezonā zemledus makšķernieku dēļ Liepājas ostas akvatorijā neveidotos cilvēku drošībai un kuģošanai bīstamas situācijas, Liepājas domes deputāti Pastāvīgajā attīstības komitejā nolēma samazināt licencētās makšķerēšanas teritoriju Liepājas ostā.

Ar šo lēmumu veikti grozījumi Liepājas domes 2009. gada 3.decembra saistošajos noteikumos “Par licencēto makšķerēšanu Liepājas pilsētas Tirdzniecības kanālā no Dzelzceļa tilta līdz Loču tornim”.

Grozījumi bija nepieciešami sakarā ar to, ka ziemas periodā Karostas kanālā, Tosmares kanālā, Tirdzniecības kanālā un citās ostas akvatorija daļās zemledus makšķernieku dēļ veidojās cilvēku drošībai un kuģošanai bīstamas situācijas.

Grozījumi paredz samazināt makšķerēšanai atļauto teritoriju ostas akvatorijā, tas ir, nosakot licencētās makšķerēšanas zonu :

no Dzelzceļa tilta līdz Tramvaja tiltam
un ne soli tālāk…citādi sods

Iepriekš saistošajos noteikumos šās teritorijas robežas bija starp Dzelzceļa tiltu un Loču torni, tātad ietverta arī ostas teritorija, kurā notiek aktīva kuģu kustība.

Saistošo noteikumu grozījumus rosinājusi Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde, kas plāno grozīt ostas režīmu, ierobežojot zvejošanu un makšķerēšanu ostas teritorijā kopumā.

GARŠĪGI !

Kā Jums… Cope Liepājā ?

Ir viens viedoklis

  1. copmens says:

    Ja šnabis līdzi un apkārt draudzīgs kolektīvs, KAS VAR BŪT LABĀKS PAR ŠO

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

sešpatsmit − divi =