Lieldienas, kāpēc mēs tās svinam, ticējumi un saistītās paražas

 

 

Lieldienas ir gaidītas, jo saistītas ar dažādiem pasākumiem un izdarībām.

Interesantākais ir saistīts ar olu krāsošanu un olu cīņām.

Tomēr, bieži aizmirstam, ka pirmsākumi Lieldienām ir saistīti ar reliģiskiem notikumiem.

Mazs ieskats vēsturē.

Jēzus Kristus Augšāmcelšanās svētki ir cieši saistīti ar jūdu Pashā svētkiem, jo saskaņā ar Jaunās Derības liecībām Jēzus nāve bija Pashā svētkos, kurus svin dienā pirms pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma.

Jūdi Pashā svētkos piemin iziešanu no Ēģiptes verdzības.

Taču pirmie kristieši aiznākamo dienu pēc Kristus krustā sišanas, kurā augšāmceltais Kristus parādījās saviem mācekļiem, nosauca par «Kunga dienu». Tā Kristīgā baznīca katru svētdienu sāka svinēt kā Kristus augšāmcelšanās dienu.

Teologi no dažādām Romas impērijas malām savulaik diskutēja par to, kurš tad ir īstais Lieldienu datums. 325.gadā Nīkajas koncilā teologi atteicās no likuma, ka Lieldienas ir svinamas vienlaikus ar Pashā svētkiem, un noteica, ka tās jāsvin svētdienā pēc pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma.

Taču neskaidrības turpinājās, svētkus turpināja svinēt dažādos datumos, jo Romas impērijā par pavasara sākumu bija dažādi viedokļi. 525.gadā Dionisijs Eksigijs 21.martu noteica kā pavasara sākumu. Astronomiski pavasaris sākas 20. vai 21.martā, kad diena un nakts ir vienādā garumā.

Tikai 800.gadā, kad valdīja Kārlis Lielais, visa kristīgā pasaule sāka svinēt Lieldienas vienā datumā. Taču vienprātība ilga tikai līdz viduslaikiem, kad 1582.gadā pāvests Gregors veica kalendāra reformu.

Katoļi un evaņģēliskie kristieši pieņēma reformēto kalendāru, bet lielākā daļa pareizticīgo kristiešu turas pie Juliāna kalendāra.

ŠOGAD(2017):

Piektdien 14. aprīlī Brīvdiena Lielā Piektdiena
Piektdien 14. aprīlī Pareizticīgo Lielā Piektdiena
Svētdien 16. aprīlī Brīvdiena Pirmās Lieldienas
Svētdien 16. aprīlī Pareizticīgo Lieldienas
Pirmdien 17. aprīlī Brīvdiena otrā Lieldienu diena

Lieldienās ir ieradums svētīt arī ēdienus, jo arī pats Kristus ir svētījis un pavairojis maizi un ir devis svēto komūniju, proti, ēdienu, kurš pastāv mūžīgai dzīvei.

Lieldienu svētdienas rītā pie «Kristus kapa» notiek vēl īpašs rezurekcijas jeb augšāmcelšanās dievkalpojums ar svinīgu procesiju, kas iet trīs reizes ap baznīcu un noslēdzas ar Svēto misi pie galvenā altāra.

Lieldienās mainās baznīcās izmantojamā liturģiskā krāsa. Ciešanu laikā baznīcās dominē violetā krāsa, taču, sākot ar Lieldienām līdz Vasarsvētkiem, altārpārsegi, stolas un citi liturģiskie priekšmeti pārsvarā būs baltā krāsā.

Pirms Lielās Piektdienas mēs atzīmējam pūpolsvētdienu.

TICĒJUMI.

Lielajā piektdienā.
Agri no rīta, pirms saules, vai pēc saules vakarā jāiet uz upi mazgāties tekošā ūdenī – tad izzūd visas kaites, sevišķi ādas slimības.

Govīm jādod pērnās vasaras Jāņu vainagi – tad tās nevar noburt. Lielajā piektdienā pie ābelēm jāpiekar vilnas dziju kamoliņi, lai vasarā būtu daudz ābolu.

Nozīmīgākie Lieldienu priekšdarbi ir apģērbu gatavošana un greznošanās, Lieldienu ēdienu gatavošana un šūpoļu kāršana.
Grezns apģērbs un rotāšanās piedien visu gadskārtu svinībām, bet dainas to sevišķi min Lieldienās.

  • Cik dienu ar rasu būs pirms Lieldienām – tikpat daudz būs arī salnu pēc tam.
    Ja Lieldienās ir lietus – tas līs katrā svētdienā līdz pat Vasarsvētkiem.
    Ja Lieldienās līst – būs ražīga vasara, govis dos daudz piena un aitām būs gara vilna.
    Reklāma
    Kad pāriet Lieldienas, tad sākas silts laiks.
    Ja Ziemassvētki melni (t. i. bez sniega), tad Lieldienas baltas. /P. Š. jun., Inčukalns./
    Kad vardes pa Lieldienām iet pāri par lielceļu, tad sagaidāma lietaina vasara. /T. Ķenga, Jelgava./
    Lietus pirmā lieldienā norāda, ka līdz vasaras svētkiem katra svētdiena būs lietaina. /Latvis, 1930. III, 19./
    Cik daudz rasas priekš lieldienas, tik daudz salnu pēc lieldienas. /Latvis, 1930. III, 19./
    Cik rasas priekš lieldienas, tikpat rasas arī augustā. /Latvis, 1930. III, 19./
    Ja Lieldienu sestdien lāpās, tad pirmā lieldienā ir putenis. /M. Baltiņa, Meņģele./
    Lieldienas nakti, pulksten divpadsmitos jāšauj ar plinti, tad būs laba vasara. /J. Jurjāns, Jaungulbene./
    Kad pāriet lieldienas, tad iesākas silts laiks. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

Lieldienu olu krāsošana.

Sarkanas olas

Varam iegūt ar sarkanajām bietēm. Puslitru sarkano biešu sulas savāra ar 2 ēd.k. etiķa, klāt pievārot arī olas, un ļauj tām pāris stundu sakrāsoties. Sarkanu krāsu vēl piešķir avenes, dzērvenes, dzērveņu, arī vīnogu sula un asinszāle. Savukārt sarkanbrūno var iegūt, olas iekrāsojot ar alkšņu mizām.

Brūnas olas

Iegūsim no melnās tējas novārījuma vai sīpolu mizām. Toņu dažādībai šo mizu novārījumam var pieliet melleņu sulu. Savukārt kafijas novārījums (100 g smalki samaltas kafijas uz litru ūdens), kas lēnām uzvārīts, dos pauteļiem gaišu brūnumu.

Melnas olas

Iegūst, vārot kopā ar melnajiem rīsiem (nevis tā sauktajiem savvaļas rīsiem, kas ir garenas graudzāles, bet rīsiem, kas izskatās kā jau parasti rīsi, tikai melni).

Zaļas

Dzīvīgi zaļu toni olām piešķirs rudzu zelmenis, pelašķi vai piparmētras. Zaļgandzeltenas olas varēs celt galdā, ja izmantos bērzu lapas. Novārījumu gatavo no jaunu vai kaltētu bērzu lapām. Tās aplej ar ūdeni un kārtīgi nostādina. Olas tajā vāra 10 minūtes.

Šādu nokrāsu var iegūt arī no dzeltenām ābolu mizām un kumelītēm (8 ēd. k. kumelīšu ziedu pārlej ar litru verdoša ūdens un pusstundu ļauj ievilkties). Novārījumu izkāš caur sietu, ieliek tajā jau vārītas olas un atstāj uz pāris stundām.

Zilas, pelēkzilas un lillīgas

Olas var iegūt no mellenēm vai upenēm, vai šo ogu ievārījuma: ber katlā, pielej ūdeni, liec olas un vāri aptuveni 10 minūtes, tad ļauj, lai ievelkas vēl vismaz 10 minūtes.

Gaiši zilas oliņas sanāk no violetas krāsas ziedu, piemēram, lavandas, novārījuma, kam piejauktas 2 tējk. citronu sulas. Par zilumzālēm kalpo arī sarkanais kāposts (pirms tam sakapā, aplej ar 6 ēdk. etiķa un nakti izturi) un tumšo vīnogu sula.

Dzeltenas un oranžas

Saules dzeltenu krāsu piešķirs kurkuma. 3 ēd. k. kurkumas uzvāra ar puslitru ūdens. Tur ieliek olas un ļauj vairākas stundas iekrāsoties. Dzelteni iekrāsos arī pūpolu zari ar mizu, seleriju vai ķimeņu sēklas, tāpat kliņģerīšu ziedi.

Gaiši dzeltenu toni piešķirs apelsīnu vai citronu mizas, nātru vai spinātu lapas, tāpat burkāni un ābeļu zariņu mizas. Bet oranžīgu zeltainumu dod asinszāles lakstu uzlējums.

Rozā, violetas un lillā olas

Tā nokrāso aroniju sula (uzvāri ½ l aroniju sulas, liec tajā tikko vārītas olas un atstāj uz pāris stundām!). Savukārt ½ l sarkano biešu sulas, kas sajaukta un uzvārīta kopā ar 2 ēdk. etiķa, kalpo par ideālu krāsvielu aveņsarkanām olām – atstāj šajā šķidrumā tās uz pāris stundām! Rozā toni dod dzērvenes, avenes. Ja nav žēl tik gardas tējas, violetas olas var iegūt no tējas Karkade.

Kas olu bez sāls ēd, tas visu vasaru daudz melos.

* Kad Lieldienās olas zogot, tad zaglis paliekot tikpat pliks kā ola.
* Kad olas vāra, tad nevajaga uguni pūst, lai tās neiet pušu.
* Lieldienās bērniem vajag ēst daudz olu, lai augtu apaļi kā olas.
* Lieldienās jāvāra olas tāpēc, lai augtu apaļš kā ola.
* Lieldienas sestdienā visām saimniecēm bija jāvāra olas, tad nākošā gadā varēja labi satikt ar saimi un kaimiņiem.
* Ja Lieldienās nemaina olas, tad cāļi nepadosies.
* Lieldienās, olas ēdot, to čaumalas jāsadrupina smalki, lai vistas labi dētu.
* Jo vairāk olu bija saimniecei lieldienās, jo vairāk nākošā gadā vairojās lopi un deva pienu.
* Ja ar olām sitas Lieldienās, tad aug brangi zirgi.
* Lieldienās vajaga olas ēst, lai tajā vasarā labi teles augtu.

Lieldienas

  Par Leldīnom juovuora ūlas, lai opolas teleites barojas. 🙂

* Lai vistas dētu labi olas, tad tās Lieldienas rītā jāsabarojot ar sakapātām pupiņām un sakapātiem kartupeļiem.
* Lieldienās olu čaumalas jāber caur vīrieša biksām, tad vārnas cāļus neēd.
* Ja grib, lai vanagi cāļus nezog, tad vajaga pa Lieldienām ielikt olu kādā caurumā un tad ar mietu viņu sasist.
* Lieldienas olu ūdeni vajagot liet pār sētu un sacīt: “Puž, puž vanagam acis cieti ar olu pervi!” tad vanags vistas nenesot projām.

* Lai vanags vistas nezagtu, tad Lieldienas rītā vistas pereklis izliekams sētā mietu starpā un salejams ar ūdeni, kurā vārītas lieldienas olas.
* Leldīnā nūdātū ūlu vajag likt izperēt, jo nu tuos ūlas izīs skaista un dējīga visteņa.
* Ja lieldienās apēsto olu čaumalas atdod vistām, tad vistas dēj skaistas cietčaulainas olas.
* Lieldienā jākrāso olas, tad vistas dēs skaistas olas.
* Ja lieldienā daudz mainās ar olām, tad vistas labi dēs.
* Kad olām čaula neatlūp, tad neaug gari lini, bet gari lini aug tad, kad olas ir strīpainas.
* Lieldienās jāvāra olas, lai telītes apaļas barojas un aug gari lini.
* Ja Lieldienas olām labi čaumalas atlec, tad vasarā liniem izaugs laba šķiedra.

PRIECĪGAS LIELDIENAS !

 

Kopīgot šo ziņu

PinIt
Nospied "CTRL" un "D" reizē! Kāpēc? Tāpēc, lai vēlāk varētu atgriezties pie raksta!

Ir viens viedoklis

  1. Mārcis says:

    Gods Dievam augstumos! Aleluja, Viņš ir augšāmcēlies!

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

trīs × 3 =

Atgriezties uz augšu