Latvijas Republika, proklamēšana un ieskats vēsturē

Latvijas Republika un tās proklamēšana ir svarīgs vēstures posms Latvijas iedzīvotājiem.

Latvijas Valsts  dibināšana ir saistīti ar dažādu vēstures procesu kopumu. Saprotams, ka neviens cits, kā paši latvieši bija noilgojušies pēc savas valsts…de jure.

Latvijas neatkarību var iedalīt divos vēstures periodos.

Latvijas pirmais neatkarības periods aptver  neatkarības pasludināšanu 1918. gada 18. Novembrī un turpinās līdz līdz 1940. gada 17. jūnijam, kad PSRS karaspēks,  iebruka tās teritorijā un okupēja valsti.

Nākošais neatkarības periods sākas 1990. gada 4. Maijā, kad Latvijas Republika atkal kļuva par brīvu un demokrātisku valsti.

Neatkarības atjaunošana tika starptautiski atzīta pēc 1991. gada 21. augusta, domājams, uz visiem laikiem… mūžīgi – mūžos!

Tomēr, kāpēc mēs svinam Latvijas Republikas proklamēšanas dienu  1918. gada 18. Novembrī ?

Mazliet no vēstures.

Pagājušā gadu simta sākumā, 1918. gada 18. novembrī, apvienojoties Latviešu Pagaidu Nacionālajai padomei un Demokrātiskajam blokam, tika izveidota Tautas padome, kas 18. novembrī proklamēja neatkarīgu Latvijas valsti.

Tika sastādīta pagaidu valdība, par kuras vadītāju kļuva Kārlis Ulmanis.Kārlis Ulmanis

Tas bija ļoti nemierīgs laiks un bija vajadzīga liela drosme lai varētu nosargāt un turpināt pilnvērtīgas valsts izveides pamatus.

Kādi tad bija priekšnosacījumi lai to varētu veikt ?

Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes un Kurzemes teritorijām 1918. gada 3. martā.1918. gada 22. septembrī Vācijas ķeizars  pasludināja Baltiju par brīvu un patstāvīgu apgabalu. Lielbritānija 11.novembrī  atzina Latvijas Nacionālo padomi, kā de facto neatkarīgu struktūru un Z. A. Meierovicu kā neoficiālu Latvijas Pagaidu valdības diplomātisko pārstāvi.

Svinīgā Latvijas valsts pasludināšana notika 1918. gada 18. novembrī…

Atceramies, ka šajā periodā nebija oficiāli apstiprinātu Latvijas teritorijas robežu, jo reālā vara vēl aizvien piederēja vācu okupācijas iestādēm. Viņas turpināja uzskatīt, ka no starptautisko tiesību viedokļa ir spēkā “Brestļitovskas miera līgums”, pēc kura parakstīšanas Krievija bija atteikusies no Baltijas zemēm par labu Vācijai.

Drīz vien sākās Latvijas brīvības cīņas par pastāvēšanu, jo jau  1. decembrī sākās Sarkanās armijas iebrukums Latvijas teritorijā Pētera Stučkas vadībā. Sarkanās armijas  pamatā bija Sarkano Latviešu strēlnieku vienības, kurām  Padomju Krievija  bija apsolījusi neatkarīgu Latviju pēc sociālisma ideju parauga.

Janvārī Stučka ieņēmis visu Latvijas teritoriju izņemot Liepājas rajonu.

Beigu, beigās ar Padomju Krievijas atbalstu Latvijā 1918. gada decembrī izveidoja Latvijas Sociālistisko Padomju Republiku, ko pārvaldīja P.Stučkas valdība. Visi uzņēmumi pārgāja valsts īpašumā un Stučka atbildīgajos amatos salika savus cilvēkus, kas neatzina brīvas Latvijas institūciju

K.Ulmaņa vadītā Pagaidu valdība patvērās uz Antantes valstu karakuģu apsargātā kuģa “Saratov” Liepājas ostā. Pagaidu valdība sāka veidot armiju, aicinot brīvprātīgos  stāties tās karaspēkā.

Tika izveidota pirmā karaspēka vienība, par tās komandieri ieceļot apakšpulkvedi Oskaru Kalpaku. Liepājā tika veikta mobilizācija un bataljonam tika pievienota Atsevišķa studentu rota un nedaudz vēlāk Latviešu atsevišķā jātnieku nodaļa. Kalpaks tika paaugstināts par pulkvedi.

Galvenais štābs atradās Rudbāržos. 3. martā sākās pretuzbrukums sarkanajai armijai. 6. martā nejaušā savstarpējā apšaudē gāja bojā bataljona komandieris O. Kalpaks un viņa vietā tika iecelts kapteinis Jānis Balodis.

Jūnijā Balodis kopā ar dzelzs divīziju ieņem Rīgu.  Pēc Rīgas ieņemšanas un Padomju spēku sakāves, Stučkas valdība bija spiesta atkāpties uz Latgali.

Taču bija vēl viens briesmu avots…fon der Golca vācu spēki.

Tie uzbruka apvienotajiem Igaunijas un Ziemeļlatvijas brigādes spēkiem. Neskatoties uz skaitlisko vācu spēku pārsvaru, pēc vairāku dienu smagām kaujām vācu spēki tika sakauti un bija spiesti atkāpties.

Iejaucoties Sabiedrotajiem tiek noslēgts Strazdmuižas pamiers, jo sabiedrotie gribēja lai vācieši pamet Latviju brīvprātīgi. Par spīti neveiksmēm, fon der Golcs nevēlējās pamest Latviju.

Viņš slepeni noslēdza līgumu ar krievu cara ģenerāli Pāvelu Bermontu, šīs armija uzdevums bija cīnīties ar boļševikiem un neviens  nevarēja paredzēt, ka viņi uzbruks Rīgai. Bermontieši uzbruka Rīgai un lielo pārspēku diezgan ātri ieņēma visu Pārdaugavu, frontes līnija nostiprinājās pa Daugavu.

Par šīm cīņām…  lasi šeit.

Tātad, Tautieši, atbrīvošanās cīņas ir bijušas nozīmīgas un Latvijas valstij izšķirošas.

Vienmēr jāatceras, ka mūsu valsts sākums ir 1918.gada 18. novembris , kad proklamēja neatkarīgu Latvijas valsti.

Latvijas Republika ir vienīgās mājas,  man un Tev !

Mēs ne brīdi nedrīkstam aizmirst, ka lielvalstis īsteno vienīgi savu interešu politiku. Domāju Krieviju un arī citas, kam nav slikums. “Mēs maza cilts, mēs būsim tik lieli, cik mūsu griba.” (Rainis)

Daudz laimes jubilejā, Latvija!

 

Paldies, ka izlasījāt šo ziņu, neaizmirsti abonēt (ja kas bez maksas) jaunākos rakstus!

ABONĒŠANA!

 

Dalies ar šo ziņu

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

scroll to top