Iespējams neko jaunu nepateikšu, jo Skimboards ir ar senu vēsturi.
Skumdina fakts, ka Latvija ar savām dabiskajām skimboardam piemērotajām pludmalēm ir izmantotas par maz vai nemaz.
Nav dzirdēts par lieliem starptautiskiem saietiem, pagaidām, viss entuziastu rokās.
Skimboards (Skimboarding) ievērojami atšķiras no plaši pazīstamajiem ūdens sērfošanas dēļiem.
Skimošanai paredzētos var pat dēvēt par tādiem kā skrituļdēļiem uz ūdens, jo pārvietošanās princips ir gandrīz analogs un var veikt līdzīgus trikus kā ar skrituļdēli.
Turklāt skimot var pa ļoti seklu ūdeni, bet sērfa dēļi paredzēti tikai sērfošanai pa viļņiem. Darbošanos ar šiem dēļiem dēvē par skimošanu.
Dēļus gatavo no koka vai stikla šķiedras, un tiem ir īpaša forma.
No koka gatavotie ir piemēroti skimošanai pa slapjām smiltīm vai ļoti seklu ūdeni, dažādu triku izpildīšanai, bet stikla šķiedras dēļi paredzēti dziļākam ūdenim un izklaidei pa krasta viļņiem.
Galvenā mērķauditorija skimošanai ir aktīvi jaunieši, kam allaž patīk izmēģināt jaunas lietas. Turklāt izklaide ar dēli ir labi piemērota mūsu pludmales apstākļiem – nebūt nav vajadzīgi „okeāna viļņi”, pietiek ar „garajām, seklajām peļķēm”, kas stiepjas gar jūras piekrasti.
Vienīgi varu vēl piebilst, ka skimboards nav nemaz jauns izgudrojums, jo izcelsme rodama pagājušā gadsimta pirmajā pusē. Pirmās ziņas par tiem parādījušās jau 1920. gadā, kad Kalifornijas dienvidu pludmalē glābēji mēdza skimot uz koka gabaliem.
Kaliforniju arī var dēvēt par skimošanas dzimteni, jo tieši tur 60. un 70. gados šis sporta veids piedzīvoja lielu uzplaukumu un pamazām iekaroja pasauli.
Nu un Latvijā ?
Jautājums vietā, jo apstākļi un iespējas skimot latvju bāleliņiem ir atliku likām. Vieni no entuziastiem ir Matīs Krafts un Tomas Kozlovskis, kas ir sadomājuši pašmāju skimošanas dēļu ražošanu. Stāsts par viņiem ir šeit, kā viņiem iet tagad skaidru ziņu nav.
Labi …mazliet video un foto…
Latvija arī sāk skimot… Jau diezgan pasen, protams, ka Liepājā…