Lāčplēša diena.

 

 

Lāčplēša Diena … Latvijas valsts armijas uzvara.

Uzvara pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku.
Ne visi zina vēsturiskos notikumus, kuru rezultātā tika pasludināta Lāčplēša diena.

Atskats vēsturē….

Cīņu ar Bermonta armiju, ko organizēja krievu, respektīvi, cara, armijas pulkvedis Pāvels Bermonts (dzimis 1884. g.).

Viņš 1919. gada 12. jūnijā ieradās Jelgavā pie vācu ģenerāļa Golca, kuŗa armijai, pamatojoties uz Strazdu muižas līgumu, bija jāatstāj Latvija.

Taču Golcs nepildīja līguma noteikumus un jau 26. septembrī noslēdza slepenu līgumu ar Bermontu. Mērķis bija iekarot Latviju. Bermonta armijā bija 50 000 vīri, 40 000 vāciešu, bet pārējie krievi. Sestajā oktobrī tika dota pavēle uzbrukt Rīgai. (9. oktobrī Bermonts sevi nosauca par kņazu Avilovu.)

Uzbrukums sākās 8. oktobrī. Latvijas valdība tādu notikumu gaitu nebija paredzējusi.

Pret ienaidnieka 50 000 vīriem Latvijas armijā bija tikai 544 virsnieki un 10 662 kareivji. Bermontieši ātri nonāca Daugavas kreisajā krastā. Latvijas armija atkāpās uz labo krastu, izgrieza Daugavas tiltus.

Rīgā sākās liels satraukums, jo bermontiešu ienākšana Pārdaugavā bija reāls drauds Rīgai. Tieši šis ienaidnieka tuvums izraisīja milzīgu patriotismu.

Par padošanos neviens nedomāja.

Organizēja jaunas karavīru vienības, uz kuŗām Daugavmalas ierakumos devās studenti un pat skolnieki no skolas sola. Latviešu tauta cēlās kājās, lai pretotos bermontiešiem.

Daugavā iebrauca arī angļu un franču kaŗakuģi, kas sākumā izturējās neitrāli, bet, kad bermontieši sāka arī tos apšaudīt, 15. oktobrī atklāja uguni uz Bolderāju un Daugavgrīvas cietoksni.

Latviešu kaŗavīriem radās iespēja pārcelties pāri Daugavai un ieņemt Daugavgrīvu un Bolderāju. Sākās Rīgas atbrīvošanas cīņas. 4. novembrī Rīgas 6. kājnieku pulks ieņēma Anniņmuižu un Bolderāju.

Sevišķi asiņainas kaujas notika pie Sudrabkalniņa. Cīņās pret skaitliski lielāku un labāk apbruņotu pretinieku latviešu kaŗavīri cīnījās ar lielu sajūsmu un varoņgaru.

Latvijas armija cīnījās par mūsu zemes atbrīvošanu no ienaidnieka, bet bermontieši bija algotņu bars. Bermontu armija sīvās kaujās tika sakauta un atkāpās.Ordenis
Vienpadsmitā novembrī, agrā rīta stundā, ienaidnieku izdzina no Pārdaugavas.

Rīga bija atbrīvota. Sāka zvanīt Rīgas baznīcas, ļaudis sajūsmā pulcējās ielās.

Šajā dienā iedibināja Lāčplēša kaŗa ordeni ar devīzi…

«Par Latviju», 11. novembri pasludināja par Lāčplēša dienu, jo beidzot bija piepildījies Andreja Pumpura pareģojums par Lāčplēša uzvaru pār melno bruņinieku.

Lāčplēša diena ir Latvijas armijas uzvaras triumfs.

Uzbrukumi Bermonta armijai turpinājās, bermontiešus dzina pavisam ārā no Latvijas. 18.novembrī Bermonta-Avilova vietā par šīs armijas komandieri kļuva vācu ģenerālis Eberhards.

Viņš tūdaļ lūdza pārtraukt karadarbību, bet Kārļa Ulmaņa valdība paziņoja, ka atbrīvošanas kaujas turpinās, jo ir kaŗa stāvoklī ar Vāciju. 21. novembrī atbrīvoja Jelgavu, bet jau 28. novembrī bēgošos bermontiešus iedzina Lietuvā.

1919. gada 1. decembrī Latvijas armijas vadība ziņoja, ka visa Kurzeme iztīrīta no ienaidnieka. Viens Latvijas atbrīvošanas cīņu posms bija beidzies.

Lāčplēša Kara ordenis ir pirmais un augstākais militārais apbalvojums Latvijas Republikā.

Tas simboliski dibināts 1919.gada 11.novembrī – dienā, kad Latvijas armija no Rīgas padzina uzbrucēju karaspēku.

Ordeņa darbības laikā – no 1920. līdz 1928. gadam kopumā pasniegtas vairāk nekā divtūkstoš visu trīs šķiru Lāčplēša Kara ordeņa zīmes.

Brīvības piemineklis Latvija

Liepāja karavīru parāde
Aigara Prūša foto Liepajā, gan pāris gadu atpakaļ, bet toties karavīri ir braši…

Liepājā 2010.gada 11.novembrī :

Liepāja 2010.11.novembris Lāčplēša Diena

Autors: Egons Zīverts, 11.11.2010

Liepāja 2010.11.novembris Lāčplēša Diena

Autors: Egons Zīverts, 11.11.2010

 

UH! Re, kur podziņas sociālai aktivitātei:

Nospied "CTRL" un "D" reizē! Kāpēc? Tāpēc, lai vēlāk varētu atgriezties pie raksta!

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

four + five =