Krīzes pārvarēšanas perspektīva… pārdomās.

62198708
Pierastais vārdiņš krīze ir iegājies ikdienas apritē ar nenovēršamu ekonomikas lejupslīdi ne tikai Latvijā, bet visās eiro zonas Valstīs.

Ko mēs varam sagaidīt nākotnē no saviem lielajiem un varenajiem Eiropas kaimiņiem ?

Skaidra un saprotami, ka stiprās valstis izdarīs spiedienu uz ekonomiski vājāk attīstītām valstīm un valstiņām. Jāpiezīmē, ka ekonomisks spiediens notiek ne tikai jauno ES valstu virzienā, bet visnotaļ vērsts pret dažu veco Eiropas valstu ekonomiku, kas nevar nodrošināt ekonomikas stabilitāti savās valstīs.

Piemērs ir Īslande, kas gan vēl nav ES sastāvā, bet ir pirmā krīzes skartā valsts. Īslandieši ir spiesti paļauties uz pasaules žēlastību, cerot, ka kāds palīdzēs glābt viņu ekonomiku no vēl dziļākas krīzes.

Īslande ir ieslīdējusi bedrē, un tai draud briesmas vienkārši tikt nopirktai. Līdzīga perspektīva ir arī Latvijai — tāpat nelielai valstij. Vienīgais glābiņš ir aizņemties naudu, bet tas nozīmē būt atkarīgam no aizdevēja nosacījumiem un tālākām nākotnē izvirzītam prasībām. Gan Īslande, gan citas Eiropas valstis ar vājiem ekonomiskiem (pareizāk teikt – ‘bankrota ekonomikām’) rādītājiem ir izstrādājušas ekonomikas atveseļošanas programmas un saņēmušas relatīvi lētas kredītlīnijas.

Naudu valstis varēs saņemt pakāpeniski, atkarībā no ekonomikas programmu izpildes katrā posmā. Finansiālu atbalstu sniedz arī citi aizdevēji.
Katras valsts ekonomikas nelīdzsvarotības cēloņi ir atšķirīgi, līdz ar to atšķirīgi ir arī SVF atbalstītie risinājumi. Palasot citu Valstu aizdevuma nosacījumus varu secināt, ka Latvijai tie ir visneizdevīgākie.

Latvijas aizdevums paredzēts banku sektora glābšanai un stabilizācijai, bet nav paredzēts tiešai iedarbei uz ekonomiska rakstura risinājumiem.

Uzņēmējiem, rūpniekiem, kas varētu atveseļot Latvijas ekonomiku radot jaunas darba vietas un uzņēmumus, nav paredzēts tiešs izpildes mehānisms.
Interesanti redzēt, ko darīs Latvija un tās valdība, kad aizdevums būs ‘apēsts’, bet jaunas ražotnes un ekonomika kopumā nebūs atveseļojusies.

Neiet labāk arī Eiropas lielvalstīm. Jāatzīmē, ka bankrota situācija tur nedraud, jo tiek īstenota dzīvē pareiza ekonomikas atveseļošanas programma (pretstats Latvija). Tomēr ekonomiskie rādītāji liek savilkt jostas pat Lielbritānijai. Tika paziņots par gada budžeta rekorda deficītu uz 2009.gada februāra finansu gada rādītājiem, kuri ir sasnieguši 8.99 miljardi sterliņu mārciņu, kas ir astoņas reizes sliktāks rādītājs salīdzinot ar pagājušā gada rādītājiem.

Šobrīd Latvijas valdība sola, ka no krīzes ‘izķepurosies’ pateicoties aizdevumam, lai gan, godīgi sakot, es šiem solījumiem īpaši neticu. Vislielākās šaubas rada tas, kā atdot no SVF aizņemtos līdzekļus.
Latvijas situācijā tas nozīmē to, ka pieaugs cenas un kredītu procentu likmes.

Jau tagad ļoti daudzas mājsaimniecības bankrotē, nespēdamas atdot parādus un samaksāt rēķinus, un izskatās, ka šis slogs tikai pieaugs un aizvien vairāk un vairāk ģimenes nonāks strupceļā.

Šobrīd es saprotu, ka paļaušanās uz ārvalstu naudas ekonomikas straujās izaugsmes veicināšanu ir muļķīga, jo tas Latviju padara atkarīgus no svārstīgo ārvalstu investoru žēlastības. Tikai žēl, ka šī atziņa nav nākusi Latvijas valdošajiem pieņemot aizdevuma nosacījumus.

Vai nav par vēlu ? Vai bankrots ir neizbēgams?

Atbildi uz šiem jautājumiem gribētu dzirdēt no Dombrovska kunga, bet viņa rīcība neiedveš uzticību šķietami nospraustajam Latvijas ‘kuģa’ kursam, jo runāts tiek galvenokārt par nodokļu un citu represīvu mēru pieņemšanu, bet kur reāls valsts ekonomikas attīstības plāns.

Jautājums,  kā tikt āra no šīs krīzes bedres, Latvijai ir nomācoši sliktā izpildījumā.

NOTEIKTI! Padalies ar rakstu:

PinIt
Nospied "CTRL" un "D" reizē! Kāpēc? Tāpēc, lai vēlāk varētu atgriezties pie raksta!

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

12 + 18 =

Atgriezties uz augšu