Pirmo reizi kosmosa apgūšanas vēsturē saskrējušies divi mākslīgie zemes pavadoņi. Krievu ‘Kosmoss 2251’ un komerciāls ASV kosmosa izpētes mākslīgais zemes pavadonis ‘Irīdijs’.
Sadursme notika virs Sibīrijas 760 -780 km. augstumā. Sadursmes rezultātā abi mākslīgie zemes pavadoņi ir sagrauti un uz signāliem neatbild.
Krievu mākslīgais zemes pavadonis bija palaists 1993. gadā un savu laiku jau bija nokalpojis, bet ASV mākslīgais zemes pavadonis ‘Irīdijs’ bija darba kartībā un pēc NASA ziņojuma bija unikāls. Sadursmes rezultāta radies liels atlūzu mākonis, kas apdraud citus kosmosa objektus.
Pēc NASA speciālistu domām būs jāizdara liels darbs, lai izskaitļotu atlūzu trajektorijas. Viņi brīdina, ka šie svešķermeņi apdraud kosmosa kuģu drošību. Pesimisti uzskata, ka savu laiku nokalpojušās kosmosa stacijas un pavadoņi drīz sāks krist uz Zemes iemītnieku galvām. Kosmisko atkritumu problēma tiek pētīta.
Tie esot izvietoti orbītās vairākās kārtās līdzīgi pīrāga pildījumam. Vairāk atkritumu esot orbītās, kas tiek visbiežāk lietotas pavadoņu palaišanai. Visvieglāk sasniedzamajās orbītās darbojas visvairāk pavadoņu, kas ar laiku kļūst par metāllūžņiem, piesārņojot izplatījumu. Pirmā atkritumu josla atrodas 850 – 1200 km virs Zemes.
Te pārvietojas milzīgs skaits meteoroloģisko, militāro, pētniecības pavadoņu un zonžu. Otrā piesārņojuma josla ir ģeostacionāro orbītu apvidū (augstāk par 30 000 km). Pašlaik tur atrodas aptuveni 900 dažādu valstu objekti, kuriem katru gadu pievienojas 20 – 30 jauni kosmiskie aparāti.
Pēc ekspertu aprēķiniem, aptuveni 85% kosmisko atkritumu veido atlūzas no raķetēm, ar ko orbītā palaisti Zemes pavadoņi, kā arī paši pavadoņi pēc to darbības beigšanās.
Aptuveni 12% atkritumu ir dažādu iekārtu sastāvdaļas, kas atdalījušās pēc pavadoņu palaišanas un to darbības laikā. Ar vienu vārdu sakot – izgāztuve.
IR būtiska atšķirība starp mākslīgo pavadoni un “kosmosa kuģi.”
Piekrītu, bet te vēl var strīdēties vai kosmosa aparāts, kas darbojas būtu mākslīgais pavadonis. Nu, bet ja Tu tā saki….