Pirmais septembris
“Šurp grāmatas uz skolu, Es būšu teicamnieks!” Šis teiciens ir zināms un varbūt pat centīgākais pirmklasnieks būs pie sevis to diži un sparīgi atkārtojis. Tas ir saprotams pirmklasniekam, bet lielākie jau var raukt pieres nopietnākiem jautājumiem.
Vai pietiks naudiņas grāmatām?
Vai vēl satikšu iemīļoto skolotāju?
Un galu galā …vai skolā vēl mani gaida!
Tā nu sanācis, ka pirmais septembris un jaunā mācību gada sākums ir ievērojams notikums.
Ne tādēļ, ka tam pietrūktu ierastās rudenīgi svinīgās gaisotnes vai pirmās skolas dienas satraukuma. Šajā gadā ir visus satraucis politiskais stāvoklis, valdības neveidošanas krīze un šausmīgais karš Ukrainā.
Priecē ziņa, ka pirmklasnieku tomēr ir vairāk par vecāko klašu skolniekiem. Lai mums visiem veiksmīgs šis jaunais mācību gads, lai gūtās atziņas un zināšanas protam pielietot reālajā dzīvē!
Bilde no tavu un iespējams manu vecāku pirmā septembra, nekas īpaši jocīgs, ja ņem vērā šo burtu salikumu “LPSRS”.
Un tā katru gadu, gan šo, gan citus!
Paldies visiem, kas tuvināja brīvu Latviju, lai gan vēl šobaltdien ir skolēni kas neprot latviešu valodu. Runā, ka ir pat tādi skolotāji, tas nu gan būtu galīgi slikti.
Pirmais septembris, SMAIDAM.
Tēvs skatoties dēla dienasgrāmatā, saka:
-Par šitādām atzīmēm ir jāsoda!
-Pareizi, tēti! Ejam, es Tev parādīšu, kur dzīvo skolotāja!
Skolotāja klasei:
-cik ir 100+1?
Pēterīts paceļ roku un saka:
-skolotāj vai tad jūs nezināt ?
-ZInu bet prasu jums…
-bet kāpēc prasāt tad jau jūs to nezināt.
Skolotāju istabā zvana telefons.
-Te Jurija vecmāmiņa.
-Jā, ko jūs gribējāt?
-Lai Jurijs tūlīt nāk mājās!
-Vai jums kāda nelaime notikusi?
-Pasakiet, lai viņš “sročno” nāk mājās!
Kad beidzot tiek noskaidrots, kurā klasē Jurijs mācās (to vecmāmiņa nezināja), puisis tiek izsaukts no stundas.
-Juri, tu tikai neuztraucies zvana tava vecmāte, tev tūlīt jāaiziet uz mājām.
-Nākamajā starpbrīdī gaitenī Juris nāk pretī.
-Tu jau atpakaļ… Vai kas noticis mājās?
-Nē, skolotāj! Vecmātei ir garlaicīgi, viņa gatavo ēst un tad sauc mani pusdienās.
Iestājeksāmens Tehniskajā universitātē. Profesors jautā:
– Paskaidrojiet, lūdzu, kāpēc griežas elektromotors!
– Tāpēc, ka pieslēgts pie elektrības, – atbild potenciālais students.
– Kas tā par atbildi?! Tad kāpēc negriežas gludeklis?
– Tāpēc, ka tas nav apaļš.
**
Skolotāja bioloģijas stundā jautā: Kas ir balts uz divām kājām?
Skolniece: Vista
Skolotāja: Pareizi,bet tā varētu būt arī zoss. Un kas ir melns uz četrām kājām?
Skolniece: Suns
Skolotāja: Pareizi, bet varētu būt arī kaķis.
Jānītis prasa: Kas ir ciets un sauss, kad to iebāž, mazs un slidens, kad to izņem?
Skolotāja ievelk viņam pa ausi.
Jānītis: Pareizi, skolotāj, bet tā varētu būt arī košļene…!
**
Kā tiek kārtoti eksāmeni?
- Pirmais kurss: pasniedzējs, nodūris galvu, sēž pie galda, visi špiko. Pasniedzējs paceļ galvu, visi raksta paši.
- Otrais kurss: pasniedzējs, nodūris galvu, sēž pie galda, visi špiko. Pasniedzējs paceļ galvu, visi turpina špikot. Pasniedzējs ieklepojas, visi raksta paši.
- Trešais kurss: pasniedzējs, nodūris galvu, sēž pie galda, visi špiko. Pasniedzējs paceļ galvu, visi turpina špikot. Kursa vecākais noklepojas, pasniedzējs nodur galvu.
Laipni lūgti… 😉
Zināšanai.
Zīmīgi, ka Latvijā Zinību dienu (pirmais septembris) atzīmē arī pēc PSRS sabrukuma, un kopš 2002. gada tā ir oficiāla atceres un svinamā diena.
Daudzās Austrumeiropas valstīs skolēnu mācības sākas tieši 1.septembrī, piemēram, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Serbijā, Slovēnijā, Ungārijā vai Polijā.
Augusta vidū mācību gads sākas Dānijā, Somijā, Norvēģijā, Lihtenšteinā un Skotijā.
Eiropas valstīs vidējais mācību gada garums ir 180 – 182 mācību dienas. Latvijas skolās ir viens no īsākajiem mācību gadiem Eiropā, kas ir tik pat garš kā Igaunijā, Lietuvā, Kiprā, Grieķijā, Itālijā, Maltā, Portugālē un Somijā.
Īpaši gari mācību gadi ir Dānijā, Nīderlandē, Anglijā un Velsā. Piemēram, Nīderlandē skolēni mācās vairāk nekā 200 dienas gadā. Visilgāk pasaulē mācās Ķīnas skolās, kur mācību gada garums var sasniegt 250 dienas gadā.
Labu Dienu, jo pirmais septembris ir rīt!
Ļoti būtiski bērnam ir tas, ka 1. septembrī svinīgajā pasākumā klāt ir arī vecāki. Arī pirmajās skolas nedēļās būtu ieteicams bērnu pavadīt uz skolu vai sagaidīt pēc skolas, vai piezvanīt, lai apvaicātos, kā bērnam sokas, jo tas bērnam parāda, ka arī vecākiem ir svarīgi, ka viņš dodas uz skolu.
Pirmie mājasdarbi. Mazajās klasītēs vecākiem vajadzētu pasekot līdzi, vai bērns tiek galā ar uzdotajiem mājasdarbiem.
Ja novērojat, ka bērns netiek galā, nepildiet uzdevumu bērna vietā, bet parādiet, kā to labāk darīt! Piemēram, paskaidrot, ka mācīties dzejoli pa vienai rindiņai ir vieglāk, nevis visu dzejoli haotiskā secībā.
Vecākiem ir bērniem jāpalīdz, parādot mācīšanās paņēmienus. Būtiski, ka vecāki bērnam iemāca arī to, kā pareizi kārtot somu, kas atrodas somā un kurā nodalījumā. Tad bērns jūtas drošāk un mācības var sākt, jūtoties labi un patstāvīgi.
Pareizi teikts,papildus ieteiktu izskaidrot kā jāuzvedas uz gājēju pārejām.
Jaunajā mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācības uzsāks 220 051 skolēns, tai skaitā 21 584 pirmklasnieki, liecina Izglītības un zinātnes (IZM) apkopotie provizoriskie dati.