Kas par to visu atbildēs, ja atbidēs

upl7503120017-300x2121
Lasot avīzēs, TV, internetā par saņemtiem miljardiem, par neesošu nākotnes vīziju attīstībai, par nevainības prezumpciju politiķiem, par PVN, par bezdarbu, kā redzi tā var turpināt rakstīt ilgi un lielākoties ar (-) zīmi.

Tā lēni sākam sagremot to lielo postu, ko kāds mums visiem ir nodarījis, bet vai nav par vēlu.
Ritums ROZENBERGS, Uldis DREIBLATS ir intervējuši Mārci Bendiku un šajā rakstā, kas ir saturīgi pagarš ir daži atzinumi, kas it kā zināmi, bet citēšu lai nogulsnējas, jo tas varētu būt ievads daudz plašākiem sabiedrības dialogiem.

Andra Šķēles padomnieks Mārcis Bendiks uzskata, ka pašreizējā finanšu un ekonomikas krīze Latvijā ir tik dziļa tāpēc, ka valdība nespēja laikus pieņemt lēmumus pašaizsardzības nodrošināšanai. ( Bendika nostaļģija pēc treknajiem gadiem)
Par nodokļiem.

Kā vērtēt straujo nodokļu celšanu?

– Lai arī Godmanis pusstundu Latvijas Radio stāstīja, cik šis lēmums ir pareizs un neizbēgams, es tam neticu.

Tas, ka viņš to skaidroja, ir pareizi. Kad tiek pieņemti svarīgi lēmumi, atbildīgām amatpersonām jābūt pieejamām presei 24 stundas diennaktī. 1992. gadā viņš tikai staigāja apkārt, bļaudams:
“No comment, no comment.”
Tomēr es neticu, ka nodokļu paaugstināšana var veicināt ekonomiku. Zem tā slēpjas valsts pārvaldes rūpe iegūt naudu. Ja tā ir atņemta, tad tā kaut kur jādabū vietā – tā ir bandītu loģika. (Prātīgi teikts, ar nodokļu politiku Valdība ir iebraukusi auzās)

Kādas alternatīvas varētu būt nodokļu celšanai?

– Tie varētu būt stratēģiski risinājumi, taču to īstenošanai ir par vēlu. Turklāt mūsu valsts pārvalde stratēģiskiem risinājumiem nav gatava, jo mūsu valstī vispār nav stratēģijas, ir tikai stratēģiska muldēšana.

Eiropas naudas saņemšana bija viens no mūsu ekonomikas graušanas veidiem. Tika ņemta nauda miljoniem, kurai bija jārada darba vietas un jāceļ produktivitāte.
Tā vietā tika radīts papildu pieprasījums pēc precēm. Par šo naudu saradīja visādus pirtsslotas kooperatīvus un neprātīgu daudzumu viesu namu, kuriem nav gandrīz nekādas pievienotās vērtības.

Cita lieta, ja cilvēks uzraksta jaunu datorprogrammu, to ārzemēs pārdod, bet nopelnīto naudu Latvijā nodzer.

Kur, piemēram, varēja saskatīt stratēģiju ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa laikā, kad Eiropas naudu dabūja tie, kuri spēja izgrūstīties pie durvīm? ( Par vēlu M. Benders to piemin, jāprasa par partizāna klusēšanu, kad M. Benders gozējās popularitātes un pieprasījuma saulītē, bet citādi doma saprotama un pareiza)

Kā tālāk ?

-Lielos vilcienos nekas jau nav mainījies. Salīdzinoši, piemēram, britiem, kuriem ir tāda puskomunistiska valdība, kura vienmēr ceļ, britiem tagad globālās krīzes situācijā nodokļus samazina.

Latvijā uz šā krīzes fona varēja veikt sen iecerēto globālo nodokļu reformu, šur tur samazinot iedzīvotāju ienākumu nodokli, apliekot ar nodokli dividendes un tā tālāk.

Šo reformu varētu uzrādīt arī valūtas fondam. Krīze taču ir jāizmanto, lai kaut ko sakārtotu, nevis lai pilnībā visu sagrautu. ( Žēl, ka to nesaprot valdība, bet domā par aparāta kases papildināšanu, kas nebūt neveicinās ekonomikas attīstību – pārāk sekli, nav programmas attīstībai )

– Kurš Latvijas valdībā ir visvājākais posms?

– Nāk prātā tikai rupja padomju laika anekdote…
Tās būtība: visi vāji… orgāni.
Kāpēc tiek citēti fragmenti no intervijas, tāpēc, ka jāveido plašāks dialogs sabiedrības aktīvākajā vidē par aktuālu jautājumu, kas parādītu cēloņus, kāpēc tik pēkšņi jaunu un “daudzsološu Baltijas ekonomikas tīģeri” noveda bankrota situācijā.
Prasīt vai tagadējās Godmaņa rīcības ir glābējzvans vai kapu zvans valstij.
Kas par to visu atbildēs, ja ne tiesas priekšā, tad sabiedrības jau nu noteikti. Tātad dialogs, kam sekos rīcība. Alternatīvas vairs nav…… VAIRS NAV.

Paldies, ka izlasījāt šo ziņu, neaizmirsti abonēt (ja kas bez maksas) jaunākos rakstus!

ABONĒŠANA!

 

Dalies ar šo ziņu

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

scroll to top