Jaunumi likumos, kas stāsies spēka ar Jaunā Gada pirmo dienu.
Kādam tas būs aktuāli, citiem būs pavisam citas intereses pēc vērienīga Jaunā Gada sagaidīšanas.
Tomēr, tas negrozīs lietu kārtību, jo valdība sagatavojusi būtiskas izmaiņas vairākos likumos.
Jaunumi likumos skars dažādus iedzīvotāju slāņus un daudzas profesijas.
Tāpēc, iepazīsties ar koncentrētu to izklāstu.
Jaunumi likumos:
Zemes pārvaldības likums. Jaunajā likumā noteikta valsts un vietējo pašvaldību zemes pārvaldība, tostarp paredzot pašvaldībām izstrādāt savā īpašumā un lietošanā esošas neapbūvētās zemes un degradētas teritorijas izmantošanas izvērtējuma kārtību.
*
Jauna valsts uzņēmumu pārvaldības kārtība. Stājas spēkā jauns regulējums, kas noteiks valsts un pašvaldību uzņēmumu dibināšanas, darbības, likvidācijas un kapitāla daļu pārvaldības kārtību.
*
Beidz pastāvēt Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta. Latvijā, turpinoties pārejai uz tā dēvēto „tīro tiesu instanču” sistēmu, no 2015.gada Augstākā tiesa (AT) krimināllietas skatīs vienīgi kasācijas kārtībā. Jaunā sistēma paredz, ka visas lietas pirmajā instancē iztiesās rajona (pilsētas) tiesa, apelācijas kārtībā – apgabaltiesa, bet kasācijas kārtībā – AT. Šāda kārtība ir viens no soļiem, lai paātrinātu tiesu darbu. Līdzšinējā kārtība noteica, ka atsevišķu kategoriju lietas kā pirmā instance skata apgabaltiesa, otrajā instancē – attiecīga AT palāta, bet kasācijas instancē – AT Senāts.
*
Jauns regulējums šķīrējtiesu darbam. 1.janvārī stājas spēkā jauns tiesiskais regulējums šķīrējtiesu izveidei un darbam. Pastāvīgo šķīrējtiesu varēs izveidot Uzņēmumu reģistrā reģistrēta biedrība, un tajā būs jābūt ne mazāk kā 10 šķīrējtiesnešiem. Šķīrējtiesai jābūt piemērotām telpām, savai lietvedībai un ar apmeklētāju pieņemšanai nepieciešamo personālu, kā arī jāuztur interneta mājas lapa. Vienlaikus likums paredz iespēju izveidot arī šķīrējtiesu kāda konkrēta civiltiesiska strīda izšķiršanai. Šķīrējtiesa ir alternatīva strīdu risināšanai valsts tiesu iestādēs, ko savstarpējo strīdu risināšanai labprāt izvēlas komersanti, jo šo procesu raksturo ātrums un konfidencialitāte. Līdz šim Latvijā bija reģistrētas vairāk nekā 200 pastāvīgās šķīrējtiesas, kas ir nesamērīgi daudz, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm.
*
Jauna kārtība likumu ierosināšanai. Visus desmitās daļas vēlētāju parakstus, kas nepieciešami kāda likuma ierosināšanai, turpmāk būs jāsavāc šim nolūkam izveidotai iniciatīvas grupai. Parakstus varēs apliecināt ne tikai pie zvērināta notāra, bet arī dzīvesvietas deklarēšanas vietā pašvaldībā, bāriņtiesā vai novadā pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja. Maksa par apliecināšanu nevarēs pārsniegt pusi no summas, kas likumā noteikta paraksta īstuma apliecināšanai bāriņtiesā.
*
Parādi kredītinformācijas birojā. No 1.janvāra iedzīvotāju kopējo parādsaistību apmēru atspoguļos kredītinformācijas birojs. Uzņēmumu dalība kredītbirojā un informācijas sniegšana tam būs brīvprātīga, kā arī ikviens iedzīvotājs varēs pārbaudīt savu datu pareizību un nepieciešamības gadījumā tos precizēt. Kredītbiroji datus par privātpersonu kredītspēju sniegs tikai ar personas piekrišanu.
*
Izmaiņas zvejniekiem. Zvejot pašpatēriņam publiskajos ūdeņos varēs tikai ar murdiem, nevis tīkliem.
*
Būvniecības kontrole. Publisko ēku ekspluatācijas uzraudzību no jaunā gada nodrošinās Būvniecības valsts kontroles birojs.
*
Iedzīvotāji var izvēlēties elektrības piegādātāju. Mājsaimniecības elektroenerģiju no 1.janvāra var pirkt brīvajā tirgū, izvēloties piegādātāju, savukārt mazturīgajiem iedzīvotājiem un daudzbērnu ģimenēm elektrības cena saglabājas starta tarifa līmenī.
*
Izmaiņas Darba likumā. Ar 2015.gadu noteikti jauni pienākumi, atbildība un tiesības gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem. Izmaiņas skar arī darba līgumos un darba sludinājumos iekļaujamo informāciju, asinsdonoriem piešķiramo atpūtas dienu skaitu, atvaļinājuma naudas izmaksu, darba un atpūtas laika regulējumu, kā arī to darbinieču aizsardzību, kuras baro bērnu ar krūti.
*
Piespiedu nomas gadījumā nebūs jāmaksā zemes nodoklis. Īpašniekiem, kuru māja atrodas uz citai personai piederoša zemes gabala, vairs nebūs jākompensē nekustamā īpašuma nodokļa maksājums par zemi.
*
Amatpersonām jāsniedz sīkākas ziņas par saviem ienākumiem un mantu. Valsts amatpersonai deklarācijā būs jānorāda informācija par patiesā labuma guvēju no citai personai piederošas vai pārvaldīšanā nodotas lietas, kapitāla daļām, akcijām un citiem finanšu instrumentiem.
*
Mikrouzņēmuma ienākuma nodoklis – 11 procenti. 2015.gadā nodokļa likme mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem noteikta 11 procentu apmērā līdzšinējo 9 procentu vietā.
*
Brīvdiena pēc Dziesmu svētkiem. Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena noteikta par svētku diena, un, ja noslēguma koncerts iekritīs sestdienā vai svētdienā, nākamā darbdiena būs brīvdiena
*
Ģimenes valsts pabalsts atkarībā no bērnu skaita. Par pirmo bērnu ģimenes valsts pabalsts būs 11,38 eiro, par otro – 22,76 eiro, bet par trešo un katru nākamo bērnu – 34,14 eiro.
*
Pabalsts plašākam lokam bērnu, kuriem ir celiakija. Pabalstu saņems arī bērni, kam noteikta invaliditāte, kuri mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē vecumā līdz 19 gadiem un kuri studē augstskolā dienas nodaļā vecumā līdz 24 gadiem.
*
Nodokļa atvieglojums par bērniem, kas strādā vasaras brīvlaikā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādājamām personām piemēros arī par bērniem līdz 19 gadu vecumam, kas mācās un vasaras brīvlaikā saņem ar nodokli apliekamu ienākumu.
*
Samazināta algas nodokļa likme. No līdzšinējiem 24 uz 23 procentiem samazināta iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme
*
Atcelti ierobežojumi sociālajiem pabalstiem. Atcelti visi 2009.gadā noteiktie ierobežojumi slimības, bezdarbnieku, maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem.
*
Lielāka minimālā darba alga. No līdzšinējiem 320 uz 360 eiro palielināts minimālās mēneša darba algas apmērs
