Iespējams jauns ‘Bermudu Trijstūris’.

nord-strem_2
Izstrādātā dokumentā par ‘Nord Stream’ būvniecību teikts, ka gāzesvada būvniecība vidi mēreni ietekmēs, tomēr ir ļoti maza iespējamība, ka tiks skarti ķīmisko ieroču krājumi, kas atrodas Bornholmas un Gotlandes salu tuvumā.

Kopumā ‘Nord Stram AG’ ietekmes uz vidi novērtējumam iztērējusi vairāk nekā 100 miljonus eiro. Eiropas valstīm jāpieņem lēmums par ‘Nord Stream’ būvniecību līdz gada beigām, pretējā gadījumā projekta īstenošana var būt atlikta.

Pēdējie pētījumi no mūsu kaimiņiem Igauņiem liecina par daudz lielākām briesmām. Baltijas jūrā plānotais gāzes vads pašreizējā veidā draud iznīcināt dzīvību Baltijas jūrā uz laiku līdz 300 gadiem laikrakstam “Postimees” apgalvoja Tallinas Tehniskās universitātes Kibernētikas institūta vadošais zinātnieks Tarmo Somere. Baltijas jūru var apdraudēt Otrā pasaules kara laikā nogrimušo spridzekļu iznīcināšana gāzes vada plānotajā teritorijā.

Precīzs, Baltijas jūrā nogremdētās munīcijas, spridzekļu un dzīvsudraba daudzums nav zināms, jo šo informāciju kara laika sabiedrotie joprojām glabā noslēpumā, tomēr, pēc vācu žurnāla “Der Spiegel” aplēsēm, piemēram, nogremdētā dzīvsudraba daudzums var sasniegt pat 1000 tonnu. Jāatceras, ka Baltijas jūras virsējo slāņu ūdens nomainās 25 gadu laikā.

Jūras gruntsūdeņi var saturēt vēl citas kaitīgas vielas, piemēram, pirms pāris desmit gadiem no Somijas jūrā ieplūda dioksīni, kas var radīt zivju saindēšanos.

Gāzes vads daļēji šķērsos teritoriju, kurā joprojām ir augsta šīs indīgās vielas koncentrācija. Kā pastāstīja Igaunijas Zinātņu akadēmijas Dabas aizsardzības komisijas loceklis Ivars Pūra, ‘Nord Stream’ vides ietekmes ziņojumā dioksīnu jautājums nav aplūkots vispār, lai arī dabas zinātnieki vairākas reizes ir vērsuši uz to uzmanību.

Pirms trīs gadiem Baltijas jūra tika atzīta par īpaši jutīgu jūras teritoriju. Cauruļvada būvētāji vadās pēc tām normām, kuras ir vispārēji atzītas tādās atklātās jūrās kā Ziemeļjūra un Vidusjūra. Ja gāzes noplūdes vietu šķērsotu kuģis, var notikt sprādziens. “Dažādu apstākļu sakritības rezultātā var rasties liels vilnis,” skaidroja Somere. Pēc viņa vērtējuma, Igaunijai cunami lielu kaitējumu nenodarītu, taču tas varētu applūdināt, piemēram, Sanktpēterburgu.

Turklāt gāzes burbuļu dēļ mazāka izmēra kuģi var zaudēt stabilitāti un nogrimt. Ja projektu realizētu tad ‘Nord Stream’ būs pasaulē garākā un vienlaikus seklākā gāzes cauruļvadu sistēma, kāda izbūvēta jūras gultnē. Baltijas jūra būvniecības laikā kļūs par pasaulē lielāko zemūdens būvlaukumu 2400 km2 lielā platībā.

Pieaugošās satiksmes dēļ būs palielināts ugunsgrēka un kuģu grimšanas risks gāzes vada avāriju gadījumā. Nopietnus draudus rada 80 000 t munīcija, kas Baltijas jūra nogremdēta II Pasaules kara beigās. Un neskatoties uz visiem brīdinājumiem no zinātnieku puses un ar saprātu domājošu politiķu puses (Krievija nav drošs partneris) Vācijas gāzes koncerns “Wintershall”, pieprasa pēc iespējas ātrāk realizēt gāzes vada ‘Nord Stream’ būvniecības projektu caur Baltijas jūru.

“Mums jāizdara viss, lai saņemtu nepieciešamās atļaujas. Mēs esam gatavi projektā investēt nepieciešamās summas, neskatoties uz finanšu krīzi,” paziņoja koncerna valdes loceklis Rainers Zēle. “Visdrošākā tranzīta valsts ir Baltijas jūra,” viņš teica. Kopsavilkums vienkāršs – nauda un pārējais ir blakus nenozīmīgi faktori.

Var sanākt dzīvot pie jauna Bermudu trijstūra, kur nebūs zivju, nevarēs peldēties un kuģi mistiski pazudīs. Latvijas politiķi, lobējot kādu intereses , projektam teica – JĀ. Citas Baltijas Valstis – NĒ.

Neskatoties uz protestiem gāzes vada izbūves idejas realizējas tālāk. “Nord Stream” gāzes vada projekts Latvijā ietekmēs zvejniecību, skaidroja “Nord Stream” konsorcija pārstāvji plānotā gāzes cauruļvada Baltijas jūrā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedriskajā apspriešanā.

Cauruļvada vecākais inženieris Saimons Bonels atzina, ka vēl nav pabeigts izvērtējums, kādu ietekmi uz zvejniecību atstās plānotais gāzes cauruļvads, taču zināms tas, ka zvejniecību ar traļiem ierobežos tikai vietās, kur ir izbūvētas gāzes vada atbalsta struktūras vai akmens uzbērumi, lai kompensētu jūras gultnes nelīdzeno reljefu.

Patlaban zināms, ka tralēšanas aprīkojumu drīkstēs vilkt pāri gāzes vadam līdzenajās jūras gultnes vietās, kur gāzes vads pieguļ gultnei. Gāzes vada būvniecības laikā Baltijas jūrā zvejniecība gāzes vada ielikšanas koridora tiešā tuvumā būs aizliegta, taču to varēs atsākt uzreiz pēc cauruļvadu ielikšanas pabeigšanas.

Projekta autori uzskata, ka ilglaicīgas ietekmes uz zivīm nebūs. Zivis pametīs būvniecības darbu teritoriju un atgriezīsies pēc darbu pabeigšanas. Rezultātā jūras gāzes vads kalpos par savdabīgu, mākslīgu rifu, kurš pievilinās dažādas patvērumu meklējošas zivju sugas. Par projekta ietekmi uz zvejniecības nozari “Nord Stream” speciālisti ar Latvijas zvejniecības organizāciju pārstāvjiem plāno tomēr runāt.

“Nord Stream” pārstāvji stāsta, ka būvniecības laikā gāzes vada ietekme uz apkārtējo vidi būs īslaicīga, bet ekspluatācijas laikā – minimāla. Baltijas jūra ir sarežģīta ekosistēma, tāpēc gāzes vada maršruts ir izplānots tā, lai pēc iespējas mazāk skartu jūras jutīgās daļas. Cauruļvada dēļ ir sagaidāmi nelieli kuģu navigācijas jeb kustības ierobežojumi un nelieli vai mēreni ierobežojumi zvejniekiem ar iespējamiem zvejas aprīkojuma bojājumiem.

“Nord Stream” Baltijas jūras izpētē ir ieguldījusi 100 miljonus eiro (70 miljonus latu), un tās rezultātā ir noskaidrots, ka jūras gultnē ir 100 000 līdz 150 000 mīnu, jo īpaši tas vērojams Somu līcī, tāpēc tajās vietās, kur nebūs iespējams mainīt gāzes vada maršrutu, mīnas tiks uzspridzinātas, lai gāzes vada koridors būtu brīvs no sprādzienbīstamām mīnām.

Militārās munīcijas iznīcināšana ir plaši izplatīta, un to veiks pieredzējuši speciālisti, kas jau līdz šim ir nodarbojušies ar mīnu iznīcināšanu. Atmīnēšanu veiks laikā, kad zivis nenārsto, turklāt zivis, jūras zīdītājus atbaidīs no šīm vietām ar akustiskām iekārtām. Atmīnēšanas darbi tiks veikti tikai dienas laikā, lai varētu novērot darbu norisi.
Ir zināms, ka pie Dānijai piederošās Bornholmas salas ir trīs ķīmiskās munīcijas objekti, kurus neplāno iznīcināt, jo tie neapdraud ne vidi, ne gāzes vadu.

Munīcijas aizskaršanas iespējamība novērtēta kā maza, bet ietekme ir novērtēta kā mērena.

Sākotnēji tika pieļauts, ka “Nord Stream” būvēs atzaru uz iespējamo Dobeles gāzes krātuvi, taču patlaban šāda iespējamība netiek apspriesta. “Tehniski izbūvēt šādu atzaru ir iespējams, taču patlaban netiek runāts ne par viena atzara būvniecību,” teica “Nord Stream” atļauju direktors Vugars Veisalovs.

LATVIJAI GĀZE IET GAR DEGUNU… UN TĀ SKAITĀS EIROPAS SAVIENĪBAS “SOLIDĀRĀ” DARBĪBA AR KAIMIŅIEM !

Vides pārraudzības valsts biroja direktors Arnolds Lukšēvics atgādināja, ka rakstiski komentāri, ierosinājumi un priekšlikumi par sagatavoto ziņojumu jāiesniedz līdz 2009. gada 15. maijam Vides pārraudzības valsts birojā. Iesniegtie priekšlikumi līdz 1.jūnijam tiks apkopoti un iesniegti izcelsmes valstu kompetentajām institūcijām.

Patlaban birojs nav saņēmis nevienu rakstisku priekšlikumu. Nav jau arī vērts – viss jau ir izlemts Krievijas un Vācijas starpā. Tā, lūk ,izpaužas ES solidaritātes princips. Savs deķis tuvāk…

Kā ziņots, “Nord Stream” gāzes vada būvniecības projektu īsteno Krievijas enerģētikas koncerns “Gazprom” kopīgi ar Vācijas enerģētikas kompānijām BASF un E.ON, kā arī Nīderlandes enerģētikas kompāniju “N.V. Nederlandse Gasunie”.

“Nord Stream” projekts paredz būvēt divus cauruļvadus Baltijas jūrā 1200 kilometru garumā, kas savienos Viborgu Krievijā Somu līča krastā ar Greifsvaldi Vācijas ziemeļu piekrastē.
Gadījumā, ja šogad izdosies saņemt Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas valstu atļaujas, gāzes vada būvniecības sāksies 2010. gadā. Pirmā cauruļvada nodošana ekspluatācijā tiek plānota 2011. gadā, bet otrā – 2012. gadā.

Būtu pat priecīgs ja tā caurule sasietos mezglā.

PAPILDINĀJUMS

Zviedrija atļāvusi gāzesvada “Nord Stream” būvniecību valsts teritoriālajos ūdeņos, ceturtdien paziņojis valsts vides ministrs Andreass Karlgrens.

20. oktobrī gāzesvada projektu akceptējusi arī Dānija. Tagad lēmums par to jāpieņem vēl Somijai.

Vairākus miljardus vērtais cauruļvads Krievijas gāzi piegādās Vācijai, taču tā būvniecību nepieciešams akceptēt Somijai, Zviedrijai un Dānijai, jo gāzesvads atradīsies netālu no šo valstu krastiem Baltijas jūrā.

Krievija un Vācija jau paudušas atbalstu “Nord Stream” projektam, kuru īsteno Krievijas gāzes koncerns “Gazprom” un Vācijas uzņēmumi “E.ON Ruhrgas” un “BASF-Wintershall”.

1220 kilometrus garais cauruļvads tiks ievietots Baltijas jūrā no Viborgas ostas Krievijā līdz Greifsvaldei Vācijas ziemeļos.

Sagaidāms, ka zemūdens gāzesvada ierīkošana izmaksās aptuveni 7,4 miljardus eiro (5,2 miljardus latu).

UH! Re, kur podziņas sociālai aktivitātei:

Nospied "CTRL" un "D" reizē! Kāpēc? Tāpēc, lai vēlāk varētu atgriezties pie raksta!

3 komentāri... “Iespējams jauns ‘Bermudu Trijstūris’.”

  1. Juris says:

    Nē nevajag mums to “nord stream”, labak lai būvē Nabucco, tas būs drošāks un arī krievija kā tranzīt valsts nav droša.

  2. kika says:

    labak lai būvē Nabucco, tas būs drošāks un arī krievija kā tranzīt valsts nav droša. :D:D:SD

  3. laimisk says:

    Pilnīgi piekrītu *kika*

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *