Lieldienas.

Lieldienu naktī redzētie sapņi piepildās.

Lieldienas rītā, saulei lecot, jāķemmē mati ar zaķa kāju, apiņos stāvot, tad augs skaisti mati.

Lieldienu zaķis

Bērnus ar olām zaķis sāka apdāvināt ap 1682. gadu. Kāpēc tieši zaķim ir uzticēts šis gods, nav zināms, taču līdz mūsdienām saglabājušies atsevišķi LIELDIENASminējumi par to:

Pavasara dieviete Ostere zaķi kā labo gariņu sūta pie cilvēkiem, lai noskaidrotu, kas notiek cilvēku mājās. Par to viņa reizi gadā ļauj zaķim dēt raibas olas cilvēkiem.

Zaķis, tāpat kā ola, tiek uzskatīts par auglības simbolu.

Lieldienās zaķis ir tas pats, kas Ziemassvētkos vecītis vai rūķis, kurš ciemojas un apdāvina čaklus un paklausīgus bērnus.

Tas ir vienkārši joks, kam grib ticēt gan pieaugušie, gan bērni.

Jā, zaķi jau olas nedēj, bet Lieldienu zaķis to dara. Lai tas Lieldienu zaķis olas spētu dēt, mums, cilvēkiem, nekas cits neatliek, kā krāsot olas visdažādākajās krāsās un izmantojot atšķirīgas krāsošanas tehnikas.

Lai varētu olas Lieldienu rītā ne tikai apēst, bet arī sisties ar tām.

Uz lielu laimi!

Tradicionālie Lieldienu ticējumi:


Ja, Ziemassvētki melni (t. i. bez sniega), tad Lieldienas baltas. (sakrīt, ne?)
Kad pāriet lieldienas, tad iesākas silts laiks. (Cerēsim, gan)
Lieldienas nakti, pulksten divpadsmitos jāšauj ar plinti, tad būs laba vasara.
Lieldienas pirmo olu ēdot, nedrīkst to saskrāpēt, jo tad būs tik daudz slimību, cik olai skrambu.
Kas vienu gadu taisa Lieldienās šūpalas, un otru ne, tad to apsēž ļauni gari.
Kas olu bez sāls ēd, tas visu vasaru daudz melos.

Laika paredzēšana ticējumi

– Ja zaļās ceturtdienas naktī salst – sals vēl četrdesmit dienas.
– Cik dienu ar rasu būs pirms Lieldienām – tikpat daudz būs arī salnu pēc tam.
– Ja Lieldienās ir lietus – tas līs katrā svētdienā līdz pat Vasarsvētkiem.
– Ja Lieldienās līst – būs ražīga vasara, govis dos daudz piena un aitām būs gara vilna.
– Ja Zaļas ceturtdienas rītā ola uz jumta nesasalst – būs laba vasara.
– Ja Zaļajā ceturtdienā pirms saules noslauka logus – tie visu gadu nesvīst.
– Ja Zaļajā ceturtdienā cērt kokus – mājā visi koki sāk kalst.
– Ja vardes Lieldienās iet pāri ceļam – būs lietaina vasara.
– Ja Lieldienu rītā saule uzlēks spodra – būs karsta vasara. Ja lecot saule “mirkšķinās” – būs bagāts gads; ja saulīte “tinas krekliņā” – būs auksts nās olas zogot, tad zaglis paliekot tikpat pliks kā ola.

Mūsdienīgie Lieldienu ticējumi:

Kas agri Lieldienu rītā redz kā Lieldienu zaķis ar nelabo mīlējās, tas ir sapīpējies zāli.
Lieldienās olas jāēd tikmēr, kamēr sāc vemt, tad Tev būs slikti.
Ja Lieldienās no olu ēšanas nepaliek slikti, vajag šūpoties, ja arī tas nepalīdz, nāksies kā parasti piedzerties.
Kas Lieldienās šūpojoties izkrīt no šūpolēm un nolauž kaklu, to nekad vairs nepiemeklē nelaime.
Stiprāko Lieldienu olu vajag glabāt vēsā vietā līdz nākamām lieldienām un tad apēst. Tad nākotni varēs redzēt, vai arī halucinācijas.
Lieldienu rītā novelc bikses un notupies pie kaimiņa mājas krūmos un steni. Ja nāks kaimiņš, saki, ka esi lieldienu zaķis un dēj olas. Ja arī olas izdēt neizdosies, vismaz pa zobiem dabūsi.
Kas olas ēdīs bez sāls, tas kļūs par ministru.
Kas Lieldienās apēdīs 666 olas, tam sātans netiks klāt.

Kad Lieldienās olas zogot, tad zaglis paliekot tikpat pliks kā ola.
Lieldienās pirmo olu ēdot, nedrīkst to skrāpēt, jo tad būs tik slimību, cik olai skrambu.
Ja Lieldienās šūpojas, tad vasarā odi nelien acīs un lopi labi barojas.

Lai kurmji zemes neizceltu, Lieldienās jāvāra gaļa un kauli un jāaprok dārzā visos četros stūros.

Ja negrib, lai ir resnas kājas, tad Lieldienu rītā priekš saules vajag ar kailām kājām uzkāpt uz akmens.
Lieldienās vajag daudz šūpoties, tad visu gadu nenāks miegs.
Kas olu ēd bez sāls, tas visu vasaru melos.
Lai mājās nebūtu odu un knišļu, tad Lieldienas rītā jāsaslauka druskas no galda un jānes pāri robežai.
Kurš pirmās Lieldienas rītā pirmais iziet laukā, tam tai gadā laba laime.
Ja grib, lai vaigi būtu sārti, tad lieldienas rītā pirms saules vajag apēst 13 dzērveņu ogas.
Cik dienu ar rasu būs pirms Lieldienām – tikpat daudz būs arī salnu pēc tam.
Ja Lieldienās ir lietus – tas līs katrā svētdienā līdz pat Vasarsvētkiem.

Lieldienās sitas ar olām. Kam ola stiprāka, tas ilgāk dzīvos.

Ja Zaļajā ceturtdienā purina ābeles – toruden tās dod daudz ābolu.
Lieldienas priekšvakarā durvis nosprauda ar pīlādžu zariem, lai ļaunie gari netiek iekšā.
Lieldienas rītā redzētie sapņi piepildās.
Ja zaļās ceturtdienas naktī salst – sals vēl četrdesmit dienas.


lieldienu-zakis-004-s

Lieldienu rotaļa:

Sētas vidū izkaš mazu bedrīti, kur nu jāiedzen koka klucītis, saukts par cūciņu. Viens nostājas pie bedrītes ar koka nūju, tas ir cūciņas sargātājs, bet pārējie stāv ar nūjām pie savām bedrītēm un mēģina cūciņu iedzīt sargātāja bedrītē.

Ja kādam spēlētājam tas izdodas, tad spēlīte ir vinnēta.

Lieldienās, lai saule silda,
Olas tavu punci pilda,
Kad no šūpolēm būs miers,
Kārosies jau Jāņu siers.

Svētkos olas katrā stūrī-gultā,
Dārzā, putnu būrī.
Kas mums tās ir atnesis?
Tas jau mūsu garausis!

Augstu šūpoties,
Tālu lūkoties,
Olu grozā ievelties
Un no sirds tās pieēsties!

Zaķīts aiziet ciku,caku-
Svilpodams pa meža taku!
Tas groziņā nes lielu prieku,
Izdalīdams to kā nieku!

Pāri laukiem zaķis cilpo,
Tā, ka vējš gar ausīm svilpo.
Nevaicāsim kurp tas nesas,
Lai tik nenes olas vecas!

Klausījos, brīnījos,
kas aiz kalna gavilēja:
Lieldieniņa braukšus brauca,
Asnus veda vezumā.

Zaķītis uz svētkiem jaukiem,
Olas dēj pa visiem plauktiem.
Vistas auro: Konkurents!
Visai bīstams elements!
Ko tas greizais ir ēdis?
Zilas olas kakā blēdis!

Sniga sniga putināja,
Zaķiem olas kutināja.
Viena zila, otra raiba,
Ilgi sniegā paliek svaiga.

Cieniet olas tākā nākas,
Jo no olām dzīve sākas.

Zaķis paklupis un kritis,
Vienu kāju stipri sitis,
Tomēr laimīgs ir nu tas –
Olas dzīvas, tas ir fakts!

Augstu šūpoties,
Zemu krist,
Tikai olas nesasist!
Priecīgas Lieldienas!

Auksti vēji norimuši,
Mākulīši izgaisuši.
Veras plaša debestiņa,
Atnāk gaiša Lieldieniņa.

Es ar savu bāleliņu
Lieldienās šūpojos;
Viegli tek šūpolītes,
Lieldieniņu daudzino

 

velikonocni-zajicek-27Zaķis grib vēl un vēl dzeju!

 

Augstu šūpoties,
Tālu lūkoties,
Olu grozā ievelties
Un no sirds tās pieēsties!

Gailim shodien skumiigs praats,
Nestraadaa tam ”aparaats”
Vistinjas tik saldi smeeja,
Zakjis kruumos olas deeja…

Zakjiem shodien darba diena
Olas jaastiepj simtu viena,
Tiks taas kraasotas un sistas,
Taa ka baalees ciema vistas…

Pāri laukiem zaķis cilpo,
Tā, ka vējš gar ausīm svilpo.
Nevaicāsim kurp tas nesas,
Lai tik nenes olas vecas!

Ai zaķīti, garausīti,
Kā es tevi sen gaidiju.
Ar raibām oliņām,
Ar kadiķu ziedieņiem.

Olas krāso timurieši,
Olas krāso skauti.
Tikai Lieldientrusītim,
Nekrāsoti pauti.

Vistas dārzā acis bola,
Tai ir pazudusi ola.
Zaķis laimīgs, labu omu,
Lec ar lielu, pilnu somu!

Garausītis olas svaida,
Visi viņu ciemos gaida,
Cieniet olas tā kā nākas,
Jo no olām dzīve sākas.

Sniga sniga putināja,
Zaķiem olas kutināja.
Viena zila, otra raiba,
Ilgi sniegā paliek svaiga.

Klausījos, brīnījos,
kas aiz kalna gavilēja:
Lieldieniņa braukšus brauca,
Asnus veda vezumā

11 komentāri... “Lieldienas, olas un zaķis, kas mīl Lieldienu dzejoļus”

  1. violeta says:

    tie bija labi dzejoli bet vajag par trusisiem

  2. laimisk says:

    Ja par trusīšiem tad dziesmiņas (video) 😉

    *****

  3. laimisk says:

    Vispārējai jautrībai man uz ceļa trāpījās mācību zaķis 😉

  4. Ausma says:

    Cik dienu ar rasu būs pirms Lieldienām – tikpat daudz būs arī salnu pēc tam.

    Ja Lieldienās ir lietus – tas līs katrā svētdienā līdz pat Vasarsvētkiem.

    Ja Lieldienās līst – būs ražīga vasara, govis dos daudz piena un aitām būs gara vilna.
    Reklāma

    Kad pāriet Lieldienas, tad sākas silts laiks.

    Ja Ziemassvētki melni (t. i. bez sniega), tad Lieldienas baltas. /P. Š. jun., Inčukalns./

    Kad vardes pa Lieldienām iet pāri par lielceļu, tad sagaidāma lietaina vasara. /T. Ķenga, Jelgava./

    Lietus pirmā lieldienā norāda, ka līdz vasaras svētkiem katra svētdiena būs lietaina. /Latvis, 1930. III, 19./

    Cik daudz rasas priekš lieldienas, tik daudz salnu pēc lieldienas. /Latvis, 1930. III, 19./

    Cik rasas priekš lieldienas, tikpat rasas arī augustā. /Latvis, 1930. III, 19./

    Ja Lieldienu sestdien lāpās, tad pirmā lieldienā ir putenis. /M. Baltiņa, Meņģele./

    Lieldienas nakti, pulksten divpadsmitos jāšauj ar plinti, tad būs laba vasara. /J. Jurjāns, Jaungulbene./

    Kad pāriet lieldienas, tad iesākas silts laiks. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

  5. Pr. as says:

    Lielajā piektdienā:

    Agri no rīta, pirms saules, vai pēc saules vakarā jāit uz upi mazgāties tekošā ūdenī – tad izzūd visas kaites, sevišķi ādas slimības.

    Govīm jādod pērnās vasaras Jāņu vainagi – tad tās nevar noburt.
    Lielajā piektdienā pie ābelēm jāpiekar vilnas dziju kamoliņi, lai vasarā būtu daudz ābolu.

    Nozīmīgākie Lieldienu priekšdarbi ir apģērbu gatavošana un greznošanās, Lieldienu ēdienu gatavošana un šūpoļu kāršana.

    Grezns apģērbs un rotāšanās piedien visu gadskārtu svinībām, bet dainas to sevišķi min Lieldienās.

  6. perssss says:

    PIRMS LIELDIENĀM….

    PŪPOLU PRIEKI…..

    Pēršana ir ļoti nopietns process, liecina tā daudzie nosaukumi. Daļa no tiem atvasināti no darbības vārda «pērt» sinonīmiem: kulšana, pūpološana, pūpūlāšana, virbošana, ērbošana. Arī skaitītie pantiņi ir bijuši dažādi:
    • Apaļš kā pūpols, apaļš kā pūpols, slimībā ārā, veselība iekšā!
    • Sarkans kā ābols, zaļš kā zars, vesels kā rutks, drošs kā lauva, veikls kā vāvere.
    • Pūpols, pūpols – apaļš kā pūpols, vesels kā rutks, lunkans kā žagars, sarkans kā ābols, zaļš kā zars, drošs kā lauva, veikls kā vāvere. Veselība iekšā, slimība ārā.
    • Pūpolī, pūpolī, slimībā ārā, veselība iekšā!
    • Apaļš kā pūpols, lunkans kā žagars, skaists kā lecoša saulīte! Slimība ārā, veselība iekšā!
    • Audz apaļš kā pūpols, vesels kā rutks!
    • Virbu, varbu, olas, olas. Olas vidū, pūpolis apkārt!
    • Sveiks, vesels visu gadu, audz apaļš kā pūpols!
    • Vesels, vesels, vesels! Apaļš kā pūpols, mīksts kā zīds, stiprs kā rutks!
    • Apaļš kā pūpols, lunkans kā žagars, skaists kā lecoša saulīte! Slimība ārā, veselība iekšā!
    • Ne es peru, pūpols per! Vesels, vesels, vesels!
    Jāpiebilst, ka vislielākais spēks ir tieši saullēktā lauztiem zariem un visveselīgākais, protams, būs pats zaru lauzējs un citu pērējs!
    Lai atlikušais gads būtu veiksmīgs
    Lai atlikušais gads būtu labs un visādi sekmīgs, Pūpolu svētdienā jāievēro dažas svarīgas lietas:
    • Nedrīkst nest kurināšanai apaļas malkas pagales, tad vasarā redzēs daudz čūsku.
    • Pūpolu svētdienā izgrābj pelnus no krāsns, kurus tad vēlāk sēj kopā ar rāceņiem, lai tos tārpi neēstu.
    • Pūpolsvētdienas rītā nedrīkst matus sukāt, citādi galvā sametas utis tik lielas kā pūpoli.
    • Pūpolu svētdienā esot jābūt visu dienu mājās — tad dzīve ejot visu gadu labi.
    • Minētā svētdienā vajagot nogriezt sev nagus. Ja vēlāk tanī gadā gadoties redzēt ko nelabu, un nobīties, tad tikai jāpaskatās uz nagiem, un nekas nekaitēs.
    • Pūpolsvētdienas rītā, saulei lecot, jāmazgā mute upē, tas visu gadu būs skaists.
    • Pūpolu svētdienā arī zirgi un citi lopi jāpūpolo, lai tie arvien būtu brangi, veseli un apaļi kā pūpoli.
    • Bērniem jāceļas pirms saules un jāsalasa skaidas, lai vasarā atrastu daudz putnu. Ja agri nepieceļas — visu gadu būs lāča miegs.
    • Jāpabaro lopi, lai tie dotu daudz piena; jādod dzēriens, kas savārīts no trejdeviņām zālēm.
    • Miežu apcirknī jāiesprauž niedre, lai mieži aug kā niedres.
    • Ganiņiem šajā rītā pirms saullēkta saules jānomazgājas tekošā strautiņā, lai visu vasaru ganos nenāktu miegs.
    • Laužot zarus, tie arī jāaplūko: ja pavasarī maz pūpolu, tad nākamo vasaru būs maz kartupeļu; ja pūpolu daudz — raženi augs zirņi un pupas.
    • Kad visi nopērti un novēlēta veselība, pūpolzarus aizsprauž aiz sijas vai noliek kur citur redzamā vietā — tie tad nu visu gadu kalpo par peramajiem žagariem neklausīgiem bērniem…
    • Ar pūpolu zariem izpušķo arī kūti, lai lopi labi padodas.
    • Pēc tam, kad nopērti mājinieki, saimnieks un saimniece dodas uz laidaru – nopērt mājlopus, lai arī tie visi gadu būtu veselīgi. Ar pūpoliem nopērtās govis ir veselīgas un pienīgas, tām vilki neiet klāt.
    • Govis Pūpolu dienā jāpadzirda pirms saules lēkta, — tad tās būs visu gadu kā pūpoli: apaļas un veselīgas.
    • Govīm šajā rītā iesaka iedot sautētus sīpolus: tad būs vairāk krējuma pie piena.
    • Lai govis vasarā nebizotu, tām no paša rīta jānoberž muguras ar ledu vai sniegu.
    • Perot jērus, kumeļus, telēnus, skaita: «Apaļš kā pūpols, dibens kā sīpols!»
    • Ja šajā rītā izdodas noķert kurmi, tad tas jānoglauda un jāpalaiž vaļā, pēc tam ar to pašu roku jānoglauda zirgi: tad tie būšot brangi un spīdīgi, un naski uz darbu.
    Pūpolzarus neizmet!
    Pēc pēršanas pūpolu zarus nedrīkstot izmest — tie jāpiesprauž kaut kur mājās pie sienas vai jānoliek citā redzamā vietā. Ja vasarā uznāk negaiss, tad šos pūpolzarus jāmet plītī un to dūmi aizdzenot negaisa mākoņus.

  7. lieldiena says:

    LIEPĀJĀ …2013.g.

    Lieldienu nedēļā, sākot ar Zaļo ceturtdienu, no 28. marta līdz 1. aprīlim, kā arī 4. maijā Liepājas draudzēs notiks Lieldienu dievkalpojumi. Piedāvājam domes sagatavotu apkopojumu.

    Zaļā ceturtdiena
    28. martā
    11.00 Liepājas Sv. Trīsvienības evaņģēliski luteriskajā draudzē (Diecēzes mācītāju ordinācijas solījuma atjaunošanas dievkalpojums. Eļļas svētīšana)
    18.00 Liepājas Sv. Jāzepa Romas katoļu draudzē
    18.00 Liepājas Sv. Trīsvienības evaņģēliski luteriskajā draudzē
    18.00 Liepājas Sv. Meinarda Romas katoļu draudzē
    18.30 Liepājas Nācaretes baptistu draudzē
    19.00 Liepājas Sv. Annas evaņģēliski luteriskajā draudzē
    19.00 Liepājas Sv. Dominika draudzē
    20.00 Liepājas Māras draudzē

    Lielā piektdiena
    29. martā
    9.00 Liepājas Māras draudzē
    10.00 Liepājas Sv. Trīsvienības evaņģēliski luteriskajā draudzē
    11.00 Liepājas Sv. Jāzepa Romas katoļu draudzē
    11.00 Latvijas Apvienotās metodistu baznīcas Liepājas draudzē
    11.00 Liepājas baptistu Pāvila draudzē
    12.00 Liepājas Sv. Annas evaņģēliski luteriskajā draudzē
    15.00 Liepājas Sv. Meinarda Romas katoļu draudzē
    15.00 Liepājas Sv. Dominika draudzē
    18.00 Liepājas Nācaretes baptistu draudzē
    18.00 Ekumēniskais „Krusta ceļš” no Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles

    Klusā sestdiena
    30. martā
    10.00 Liepājas Sv. Annas evaņģēliski luteriskajā draudzē
    18.00 Liepājas Sv. Jāzepa Romas katoļu draudzē
    18.00 Liepājas Māras draudzē
    20.00 Liepājas Sv. Dominika draudzē
    21.00 Liepājas Sv. Meinarda Romas katoļu draudzē
    22.00 Liepājas Sv. Annas evaņģēliski luteriskajā draudzē (Raudu dziesmas. Nakts Vigīlija)
    22.30 Liepājas Sv. Trīsvienības evaņģēliski luteriskajā draudzē (Lieldienu Vigīlija)

    Pirmās Lieldienas
    31. martā
    7.00 Liepājas baptistu Pāvila draudzē
    8.00 Liepājas Sv. Jāzepa Romas katoļu draudzē
    8.00 Liepājas Māras draudzē
    10.00 Liepājas Sv. Annas evaņģēliski luteriskajā draudzē
    10.00 Liepājas Sv. Trīsvienības evaņģēliski luteriskajā draudzē
    10.00 Liepājas Sv. Dominika draudzē (krievu valodā)
    10.30 Liepājas Nācaretes baptistu draudzē
    11.00 Liepājas kristiešu draudzē „Prieka Vēsts”
    11.00 Septītās dienas Adventistu Liepājas draudzē
    11.00 Liepājas Sv. Jāzepa Romas katoļu draudzē
    11.00 Latvijas Apvienotās metodistu baznīcas Liepājas draudzē
    11.00 Liepājas baptistu Pāvila draudzē
    11.00 Liepājas Sv. Meinarda Romas katoļu draudzē
    12.00 Liepājas kristīgajā centrā „Emmanuēls”
    12.00 Liepājas Sv. Dominika draudzē (latviešu valodā)
    16.00 Liepājas Sv. Jāzepa Romas katoļu draudzē

    Otrās Lieldienas
    1. aprīlī
    9.00 Liepājas Sv. Jāzepa Romas katoļu draudzē
    9.00 Liepājas Māras draudzē
    10.00 Liepājas Sv. Trīsvienības evaņģēliski luteriskajā draudzē
    10.00 Liepājas Sv. Annas evaņģēliski luteriskajā draudzē
    11.00 Liepājas Sv. Meinarda Romas katoļu draudzē
    11.00 Liepājas Sv. Jāzepa Romas katoļu draudzē
    16.00 Liepājas Sv. Jāzepa Romas katoļu draudzē

    4. maijā
    22.00 – 3.00 Liepājas vecticībnieku draudzē

  8. nnl says:

    ir izveidojis Lieldienu pasākumu karti, kurā apkopota informācija par vairāk kā 350 svētku pasākumiem visā Latvijā – http://www.1188.lv/karte/lieldienas.

    Šogad Lieldienās Latvijas iedzīvotājiem būs iespēja baudīt ļoti plašu svētku pasākuma programmu. Uzziņu dienests 1188 ir apkopojis informāciju par vairāk kā 350 dažādiem kultūras un izklaides pasākumiem, kā arī dievkalpojumiem, tostarp informāciju par vairāk kā 200 koncertiem un gadatirgiem visā Latvijā.

  9. klklklk says:

    Lieldienu olu krāsošana.

    Sarkanas olas
    Varam iegūt ar sarkanajām bietēm. Puslitru sarkano biešu sulas savāra ar 2 ēd.k. etiķa, klāt pievārot arī olas, un ļauj tām pāris stundu sakrāsoties. Sarkanu krāsu vēl piešķir avenes, dzērvenes, dzērveņu, arī vīnogu sula un asinszāle. Savukārt sarkanbrūno var iegūt, olas iekrāsojot ar alkšņu mizām.

    Brūnas olas
    Iegūsim no melnās tējas novārījuma vai sīpolu mizām. Toņu dažādībai šo mizu novārījumam var pieliet melleņu sulu. Savukārt kafijas novārījums (100 g smalki samaltas kafijas uz litru ūdens), kas lēnām uzvārīts, dos pauteļiem gaišu brūnumu.

    Melnas olas
    Iegūst, vārot kopā ar melnajiem rīsiem (nevis tā sauktajiem savvaļas rīsiem, kas ir garenas graudzāles, bet rīsiem, kas izskatās kā jau parasti rīsi, tikai melni).

    Zaļas
    Dzīvīgi zaļu toni olām piešķirs rudzu zelmenis, pelašķi vai piparmētras. Zaļgandzeltenas olas varēs celt galdā, ja izmantos bērzu lapas. Novārījumu gatavo no jaunu vai kaltētu bērzu lapām. Tās aplej ar ūdeni un kārtīgi nostādina. Olas tajā vāra 10 minūtes. Šādu nokrāsu var iegūt arī no dzeltenām ābolu mizām un kumelītēm (8 ēd. k. kumelīšu ziedu pārlej ar litru verdoša ūdens un pusstundu ļauj ievilkties). Novārījumu izkāš caur sietu, ieliek tajā jau vārītas olas un atstāj uz pāris stundām.

    Zilas, pelēkzilas un lillīgas
    Olas var iegūt no mellenēm vai upenēm, vai šo ogu ievārījuma: ber katlā, pielej ūdeni, liec olas un vāri aptuveni 10 minūtes, tad ļauj, lai ievelkas vēl vismaz 10 minūtes. Gaiši zilas oliņas sanāk no violetas krāsas ziedu, piemēram, lavandas, novārījuma, kam piejauktas 2 tējk. citronu sulas. Par zilumzālēm kalpo arī sarkanais kāposts (pirms tam sakapā, aplej ar 6 ēdk. etiķa un nakti izturi) un tumšo vīnogu sula.

    Dzeltenas un oranžas
    Saules dzeltenu krāsu piešķirs kurkuma. 3 ēd. k. kurkumas uzvāra ar puslitru ūdens. Tur ieliek olas un ļauj vairākas stundas iekrāsoties. Dzelteni iekrāsos arī pūpolu zari ar mizu, seleriju vai ķimeņu sēklas, tāpat kliņģerīšu ziedi. Gaiši dzeltenu toni piešķirs apelsīnu vai citronu mizas, nātru vai spinātu lapas, tāpat burkāni un ābeļu zariņu mizas. Bet oranžīgu zeltainumu dod asinszāles lakstu uzlējums.

    Rozā, violetas un lillā olas
    Tā nokrāso aroniju sula (uzvāri ½ l aroniju sulas, liec tajā tikko vārītas olas un atstāj uz pāris stundām!). Savukārt ½ l sarkano biešu sulas, kas sajaukta un uzvārīta kopā ar 2 ēdk. etiķa, kalpo par ideālu krāsvielu aveņsarkanām olām – atstāj šajā šķidrumā tās uz pāris stundām! Rozā toni dod dzērvenes, avenes. Ja nav žēl tik gardas tējas, violetas olas var iegūt no tējas Karkade.

  10. Lieldien' rīts says:

    Jēzus Kristus Augšāmcelšanās svētki ir cieši saistīti ar jūdu Pashā svētkiem, jo saskaņā ar Jaunās Derības liecībām Jēzus nāve bija Pashā svētkos, kurus svin dienā pirms pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma. Jūdi Pashā svētkos piemin iziešanu no Ēģiptes verdzības.

    Taču pirmie kristieši aiznākamo dienu pēc Kristus krustā sišanas, kurā augšāmceltais Kristus parādījās saviem mācekļiem, nosauca par «Kunga dienu». Tā Kristīgā baznīca katru svētdienu sāka svinēt kā Kristus augšāmcelšanās dienu.

    Teologi no dažādām Romas impērijas malām savulaik diskutēja par to, kurš tad ir īstais Lieldienu datums. 325.gadā Nīkajas koncilā teologi atteicās no likuma, ka Lieldienas ir svinamas vienlaikus ar Pashā svētkiem, un noteica, ka tās jāsvin svētdienā pēc pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma.

    Taču neskaidrības turpinājās, svētkus turpināja svinēt dažādos datumos, jo Romas impērijā par pavasara sākumu bija dažādi viedokļi. 525.gadā Dionisijs Eksigijs 21.martu noteica kā pavasara sākumu. Astronomiski pavasaris sākas 20. vai 21.martā, kad diena un nakts ir vienādā garumā.

    Tikai 800.gadā, kad valdīja Kārlis Lielais, visa kristīgā pasaule sāka svinēt Lieldienas vienā datumā. Taču vienprātība ilga tikai līdz viduslaikiem, kad 1582.gadā pāvests Gregors veica kalendāra reformu. Katoļi un evaņģēliskie kristieši pieņēma reformēto kalendāru, bet lielākā daļa pareizticīgo kristiešu turas pie Juliāna kalendāra.

    Pareizticīgo un vecticībnieku baznīcās šodien svin Pūpolsvētdienu jeb Kunga ciešanu svētdienu, savukārt pēc nedēļas, 15.aprīlī, tiks svinēti Kristus Augšāmcelšanās svētki.

    Lieldienās ir ieradums svētīt arī ēdienus, jo arī pats Kristus ir svētījis un pavairojis maizi un ir devis svēto komūniju, proti, ēdienu, kurš pastāv mūžīgai dzīvei.

    Lieldienu svētdienas rītā pie «Kristus kapa» notiek vēl īpašs rezurekcijas jeb augšāmcelšanās dievkalpojums ar svinīgu procesiju, kas iet trīs reizes ap baznīcu un noslēdzas ar Svēto misi pie galvenā altāra.

    Lieldienās mainās baznīcās izmantojamā liturģiskā krāsa. Ciešanu laikā baznīcās dominē violetā krāsa, taču, sākot ar Lieldienām līdz Vasarsvētkiem, altārpārsegi, stolas un citi liturģiskie priekšmeti pārsvarā būs baltā krāsā.

  11. Aicis says:

    Kas olu bez sāls ēd, tas visu vasaru daudz melos.

    * Kad Lieldienās olas zogot, tad zaglis paliekot tikpat pliks kā ola.

    * Kad olas vāra, tad nevajaga uguni pūst, lai tās neiet pušu.

    * Lieldienās bērniem vajag ēst daudz olu, lai augtu apaļi kā olas.

    * Lieldienās jāvāra olas tāpēc, lai augtu apaļš kā ola.

    * Lieldienas sestdienā visām saimniecēm bija jāvāra olas, tad nākošā gadā varēja labi satikt ar saimi un kaimiņiem.

    * Ja Lieldienās nemaina olas, tad cāļi nepadosies.

    * Lieldienās, olas ēdot, to čaumalas jāsadrupina smalki, lai vistas labi dētu.

    * Jo vairāk olu bija saimniecei lieldienās, jo vairāk nākošā gadā vairojās lopi un deva pienu.

    * Ja ar olām sitas Lieldienās, tad aug brangi zirgi.

    * Lieldienās vajaga olas ēst, lai tajā vasarā labi teles augtu.

    * Par Leldīnom juovuora ūlas, lai opolas teleites barojas.

    * Lai vistas dētu labi olas, tad tās Lieldienas rītā jāsabarojot ar sakapātām pupiņām un sakapātiem kartupeļiem.

    * Lieldienās olu čaumalas jāber caur vīrieša biksām, tad vārnas cāļus neēd.

    * Ja grib, lai vanagi cāļus nezog, tad vajaga pa Lieldienām ielikt olu kādā caurumā un tad ar mietu viņu sasist.

    * Lieldienas olu ūdeni vajagot liet pār sētu un sacīt: “Puž, puž vanagam acis cieti ar olu pervi!” tad vanags vistas nenesot projām.

    * Lai vanags vistas nezagtu, tad Lieldienas rītā vistas pereklis izliekams sētā mietu starpā un salejams ar ūdeni, kurā vārītas lieldienas olas.

    * Leldīnā nūdātū ūlu vajag likt izperēt, jo nu tuos ūlas izīs skaista un dējīga visteņa.

    * Ja lieldienās apēsto olu čaumalas atdod vistām, tad vistas dēj skaistas cietčaulainas olas.

    * Lieldienā jākrāso olas, tad vistas dēs skaistas olas.

    * Ja lieldienā daudz mainās ar olām, tad vistas labi dēs.

    * Kad olām čaula neatlūp, tad neaug gari lini, bet gari lini aug tad, kad olas ir strīpainas.

    * Lieldienās jāvāra olas, lai telītes apaļas barojas un aug gari lini.

    * Ja Lieldienas olām labi čaumalas atlec, tad vasarā liniem izaugs laba šķiedra.

    PRIECĪGAS LIELDIENAS !

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

five × five =