j.199170-crop

 Dzejoļi Ziemassvētkos, kas var būt jaukāks!

Šai Ziemassvētku naktī,kad svecītes mirdz,
Saki visu, kas sakāms, saki to no sirds.
Tas palīdzēs ielīksmot, piedot un lūgt,
Tas palīdzēs visiem daudz labākiem kļūt!

Arī pazīstamā Ziemassvētku eglīte un Ziemassvētku vecītis ienākuši latviešu mājās pirms nieka 100–150 gadiem.

Latviešiem ziemas saulgrieži nekad nav bijuši klusi miera svētki, tajos visi skaļi līksmojušies un priecājušies…

Dzejoļi Ziemassvētkos

Visas zemes takas zilgas
Šonakt sargā miera gariņš.
Tāli zvani… Klusas ilgas…
Rokās smaidošs egļu zariņš…
Visur viegliem, mīļiem soļiem
Senā svētku teika staigā.
Zvaigžņu acis atvērdama,
Debess atspīd zemes vaigā…

Es palūgšu baltajam eņģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet-
Lai aiziet pie Tevis un palūko,
Kā Tev šais Ziemassvētkos iet?
Lai uzliek roku uz pleca,
Un nekad vairs nenoņem nost.
Lai liktens asie zobi,
Jaunas brūces nespēj vairs kost.
Es palūgšu baltajam eņģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet.
Lai pēc tumsas,atnāk gaisma,
Un projām vairs neaiziet!

Ziemassvētku vakars kad satumst aiz loga,
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ikviens, ja vien sirdī mīt prieks!

Klusums visapkārt un norimst pat vēji,
Vien zvaniņu skaņas tālumā skan,
Tur kamanas vieglas velk kumeļi bēri,
Un priecīgus Ziemssvētkus atsūta mums.

Kad pienāk vakars, apklust vēji kokā
Nāk sētā rūķīši, tie turas roku rokā.
Tiem rozā vaigi, dāvaniņas plecā
Viens tērpts ir jaunā, otrs mētelītī vecā.
Tos nerej suņi, neredz ļauna acs,
Jo tur nāk kopā – Vecs un Jaunais gads!

Šīs dienas pirms Ziemassvētkiem
ved mūs pretim kādam baltam
klusumam, aiz kura ir
kaut kas mīļš, sen aizmirsts
un pazaudēts, kas mums
atkal no jauna jāatrod…
(K. Skalbe)

Es ticu mūžīgai apsnigšanai,
Ticu saulgriežu sniegiem,
Kas zemi tīru un mirdzošu padarīt māk.
Ticu Ziemassvētku brīnumam,
Kuram dvēselē jāienāk.
(S. Kaldupe)

Šī nakts ir debess vārtus atvērusi,
Pār zemes tumsu dedz tā zvaigžņu loku,
Un naktī šai uz katra galvas klusi
Dievs svētot uzliek savu mīļo roku.
(V. Mora)

Kad egles zaros sveces degs,
Un tīksmi sapni zemi segs,
Lai Tavās acīs laime mirdz
Un visu skumjo aizmirst sirds!

Pūti, pūti, ziemelīti,
Ziemassvētku vakarā:
Klētī pūti rudzus, kviešus,
Stallī bērus kumeliņus!

Kad egles zaros sveces degs,
un tīksmi sapņi zemi segs,
lai Tavās acīs laime mirdz
un visu skumjo aizmirst sirds!

Ar gaišām domām Ziemassvētki nāk,
Lai tumsas kupenas mēs izbrist spētu,Dzejoļi Ziemassvētkos
Lai saprastu – vien mīlestība māk
Ar sauli sirdi piestarot un sētu.

Ziemassvētku zvaigzne
Lai pār visiem mirdz,
Miers lai ir virs zemes,
Miers iekš katras sirds!

Satumst debesis – vējaina egle…
Viļņojas klusa Ziemassvētku nakts,
Sirdī iesmeldzas priecīgi zvani:
“Klusa nakts… svēta nakts…”

Mirdz zvaigznes pusnaktī vēlā,
Šalc eglēs puteņa vējš,
Un sīksīkiem soļiem pa taciņu šauru
Pie jums atnāk svētku prieks.

Kad Ziemassvētku rīts
Ir atnācis tik drīz,
Tad ātri visam sniegs nu krīt
Kailo zemi sasildīt.

Ziemassvētku naktī
Zeme un debess vizuļo,
Ziemassvētku naktī
Arī sirdis sarunājas.

Ieliec egles zarā sveci,
Lai par mīlestību deg
Un kā klusa ziedēšana
Gaisma tavu sirdi sedz!

Es gribu pacelt acis un klusi pateikties
Par jauno skaisto dienu,
Ko dāvāja man Dievs
Un solijumu siltu es gribu viņam dot
Ar tīru jaunu sirdi šo dienu nodzīvot.

Lai Ziemassvētku laiks ir klusi tuvinieku lokā pavadīts,
Lai Jaunais gads ir jautri draugu pulkā sagaidīts,
Lai ziemā sniega dēlis labi slīd,
Un dzīvē kāja nepaslīd!

Gaišas domas, prieks un labestība
Lai pār slieksni Ziemassvētkos nāk!
Un ne tikai saņemt mīlestību —

citiem dot to arī sirds lai māk!
Lai svecīšu liesma sasilda Tavu sirdi

Labvakar svētvakarā-
atkal balts ceļa sākums
un vien pati cerību zvaigzne
pa visu debesi
ir pietiekama,
lai būtu tik gaišs
ka neiespējami paiet
ne saviem sapņiem,
ne saviem draugiem garām –
labvakar
svētvakarā…

Lai Ziemassvētku baltais miers
Nes gaišu prieku Jūsu sirdij,
Lai Jaunais gads liek laimes liet,
Ar panākumu putām dzirkstīt!

Jaunā gadā tādu sparu,
kas uz priekšu rauj ar varu,
Darbā lai daudz spēka,
Mīlestība mazliet grēka!
Jaunā gadā laimi gūt,
Vecā gadā jautram būt!

Prieks virs zemes, viss tik balts,
Dziesmas skan, un gaiss tik salts,
Labas atmiņas lai būtu
Salaveci ciemos lūgtu!

Šai Ziemassvētku naktī, kad svecītes mirdz,
Sakiet visu, kas sakāms, sakiet no sirds.
Tas palīdzēs ielīksmot, piedot un lūgt,
Tas palīdzēs visiem daudz labākiem kļūt.

Sidraba mēnestiņš veļas pār gaisu,
Sētā nāk rūķītis ar dāvanu maisu.
Atnāca nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk uz kaimiņu pusi.
Ne dzirdēja sētnieks,ne ierējās suns,
Bet kaut kur tur tālumā iedegās guns.

Šai ziemassvētku naktī,
kad svecītes mirdz
Sakiet visu, kas sakāms,
sakiet visu no sirds
Tas palīdzēs ielīksmot,
piedot un lūgt,
Tas palīdzēs pašiem
labākiem kļūt.

Ir dīvaina sajūta gadu mijā
Kad zvaigžņotā debess sudrabu sijā,
Tad zogas gan prieks, gan neziņa krūtīs,
Ko nākamā gada puteņi sūtīs –
Ir dīvaina sajūta tādā brīdī,
Kad satiekas gadi uz īsu brīdi:
Tu pats it kā stāvi vēl durvju priekšā,
Bet domas sen jau atrodas iekšā.

Šajā naktī zvaigznes lejup laižas
Un kā sudrabs egļu zaros krīt.
Sveču staros visas domas gaišas, –
Lai tās būtu tādas mums arvien,
Un lai jaunā gada dienu rakstā
Laimes māte dzīpariņu sien!

Vienu zaļu egles zaru,
Vienu siltu saules staru,
Mīļus sveicienus no Manis
Jaunais gads, lai aiznes Jums.

Dzejoļi ZiemassvētkosVAI NAV JAUKI Dzejoļi Ziemassvētkos?

Un kā ar Tevi, vai  Dzejoļi Ziemassvētkos, Tevi pamudinās komentāros ierakstīt arī savu dzejoli?