j.199170-crop

 Dzejoļi Ziemassvētkos, kas var būt jaukāks!

Šai Ziemassvētku naktī,kad svecītes mirdz,
Saki visu, kas sakāms, saki to no sirds.
Tas palīdzēs ielīksmot, piedot un lūgt,
Tas palīdzēs visiem daudz labākiem kļūt!

Arī pazīstamā Ziemassvētku eglīte un Ziemassvētku vecītis ienākuši latviešu mājās pirms nieka 100–150 gadiem.

Latviešiem ziemas saulgrieži nekad nav bijuši klusi miera svētki, tajos visi skaļi līksmojušies un priecājušies…

Dzejoļi Ziemassvētkos

Visas zemes takas zilgas
Šonakt sargā miera gariņš.
Tāli zvani… Klusas ilgas…
Rokās smaidošs egļu zariņš…
Visur viegliem, mīļiem soļiem
Senā svētku teika staigā.
Zvaigžņu acis atvērdama,
Debess atspīd zemes vaigā…

Es palūgšu baltajam eņģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet-
Lai aiziet pie Tevis un palūko,
Kā Tev šais Ziemassvētkos iet?
Lai uzliek roku uz pleca,
Un nekad vairs nenoņem nost.
Lai liktens asie zobi,
Jaunas brūces nespēj vairs kost.
Es palūgšu baltajam eņģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet.
Lai pēc tumsas,atnāk gaisma,
Un projām vairs neaiziet!

Ziemassvētku vakars kad satumst aiz loga,
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ikviens, ja vien sirdī mīt prieks!

Klusums visapkārt un norimst pat vēji,
Vien zvaniņu skaņas tālumā skan,
Tur kamanas vieglas velk kumeļi bēri,
Un priecīgus Ziemssvētkus atsūta mums.

Kad pienāk vakars, apklust vēji kokā
Nāk sētā rūķīši, tie turas roku rokā.
Tiem rozā vaigi, dāvaniņas plecā
Viens tērpts ir jaunā, otrs mētelītī vecā.
Tos nerej suņi, neredz ļauna acs,
Jo tur nāk kopā – Vecs un Jaunais gads!

Šīs dienas pirms Ziemassvētkiem
ved mūs pretim kādam baltam
klusumam, aiz kura ir
kaut kas mīļš, sen aizmirsts
un pazaudēts, kas mums
atkal no jauna jāatrod…
(K. Skalbe)

Es ticu mūžīgai apsnigšanai,
Ticu saulgriežu sniegiem,
Kas zemi tīru un mirdzošu padarīt māk.
Ticu Ziemassvētku brīnumam,
Kuram dvēselē jāienāk.
(S. Kaldupe)

Šī nakts ir debess vārtus atvērusi,
Pār zemes tumsu dedz tā zvaigžņu loku,
Un naktī šai uz katra galvas klusi
Dievs svētot uzliek savu mīļo roku.
(V. Mora)

Kad egles zaros sveces degs,
Un tīksmi sapni zemi segs,
Lai Tavās acīs laime mirdz
Un visu skumjo aizmirst sirds!

Pūti, pūti, ziemelīti,
Ziemassvētku vakarā:
Klētī pūti rudzus, kviešus,
Stallī bērus kumeliņus!

Kad egles zaros sveces degs,
un tīksmi sapņi zemi segs,
lai Tavās acīs laime mirdz
un visu skumjo aizmirst sirds!

Ar gaišām domām Ziemassvētki nāk,
Lai tumsas kupenas mēs izbrist spētu,Dzejoļi Ziemassvētkos
Lai saprastu – vien mīlestība māk
Ar sauli sirdi piestarot un sētu.

Ziemassvētku zvaigzne
Lai pār visiem mirdz,
Miers lai ir virs zemes,
Miers iekš katras sirds!

Satumst debesis – vējaina egle…
Viļņojas klusa Ziemassvētku nakts,
Sirdī iesmeldzas priecīgi zvani:
“Klusa nakts… svēta nakts…”

Mirdz zvaigznes pusnaktī vēlā,
Šalc eglēs puteņa vējš,
Un sīksīkiem soļiem pa taciņu šauru
Pie jums atnāk svētku prieks.

Kad Ziemassvētku rīts
Ir atnācis tik drīz,
Tad ātri visam sniegs nu krīt
Kailo zemi sasildīt.

Ziemassvētku naktī
Zeme un debess vizuļo,
Ziemassvētku naktī
Arī sirdis sarunājas.

Ieliec egles zarā sveci,
Lai par mīlestību deg
Un kā klusa ziedēšana
Gaisma tavu sirdi sedz!

Es gribu pacelt acis un klusi pateikties
Par jauno skaisto dienu,
Ko dāvāja man Dievs
Un solijumu siltu es gribu viņam dot
Ar tīru jaunu sirdi šo dienu nodzīvot.

Lai Ziemassvētku laiks ir klusi tuvinieku lokā pavadīts,
Lai Jaunais gads ir jautri draugu pulkā sagaidīts,
Lai ziemā sniega dēlis labi slīd,
Un dzīvē kāja nepaslīd!

Gaišas domas, prieks un labestība
Lai pār slieksni Ziemassvētkos nāk!
Un ne tikai saņemt mīlestību —

citiem dot to arī sirds lai māk!
Lai svecīšu liesma sasilda Tavu sirdi

Labvakar svētvakarā-
atkal balts ceļa sākums
un vien pati cerību zvaigzne
pa visu debesi
ir pietiekama,
lai būtu tik gaišs
ka neiespējami paiet
ne saviem sapņiem,
ne saviem draugiem garām –
labvakar
svētvakarā…

Lai Ziemassvētku baltais miers
Nes gaišu prieku Jūsu sirdij,
Lai Jaunais gads liek laimes liet,
Ar panākumu putām dzirkstīt!

Jaunā gadā tādu sparu,
kas uz priekšu rauj ar varu,
Darbā lai daudz spēka,
Mīlestība mazliet grēka!
Jaunā gadā laimi gūt,
Vecā gadā jautram būt!

Prieks virs zemes, viss tik balts,
Dziesmas skan, un gaiss tik salts,
Labas atmiņas lai būtu
Salaveci ciemos lūgtu!

Šai Ziemassvētku naktī, kad svecītes mirdz,
Sakiet visu, kas sakāms, sakiet no sirds.
Tas palīdzēs ielīksmot, piedot un lūgt,
Tas palīdzēs visiem daudz labākiem kļūt.

Sidraba mēnestiņš veļas pār gaisu,
Sētā nāk rūķītis ar dāvanu maisu.
Atnāca nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk uz kaimiņu pusi.
Ne dzirdēja sētnieks,ne ierējās suns,
Bet kaut kur tur tālumā iedegās guns.

Šai ziemassvētku naktī,
kad svecītes mirdz
Sakiet visu, kas sakāms,
sakiet visu no sirds
Tas palīdzēs ielīksmot,
piedot un lūgt,
Tas palīdzēs pašiem
labākiem kļūt.

Ir dīvaina sajūta gadu mijā
Kad zvaigžņotā debess sudrabu sijā,
Tad zogas gan prieks, gan neziņa krūtīs,
Ko nākamā gada puteņi sūtīs –
Ir dīvaina sajūta tādā brīdī,
Kad satiekas gadi uz īsu brīdi:
Tu pats it kā stāvi vēl durvju priekšā,
Bet domas sen jau atrodas iekšā.

Šajā naktī zvaigznes lejup laižas
Un kā sudrabs egļu zaros krīt.
Sveču staros visas domas gaišas, –
Lai tās būtu tādas mums arvien,
Un lai jaunā gada dienu rakstā
Laimes māte dzīpariņu sien!

Vienu zaļu egles zaru,
Vienu siltu saules staru,
Mīļus sveicienus no Manis
Jaunais gads, lai aiznes Jums.

Dzejoļi ZiemassvētkosVAI NAV JAUKI Dzejoļi Ziemassvētkos?

Ja vēlies krīzes nerātno dzeju… šeit
Ja vēlies gada horoskopus…. šeit
Ja vēlies pāru saderības prognozi… šeit.

Ja vēlies karjeras horoskopu… šeit
Ja vēlis zināt Jauna Gada Ticējumus… šeit
Un pa virsu vari smieties… šeit.

Un kā ar Tevi, vai  Dzejoļi Ziemassvētkos, Tevi pamudinās komentāros ierakstīt arī savu dzejoli?



 

3 komentāri... “Dzejoļi Ziemassvētkos”

  1. juta says:

    Gaišus, saticīgus Ziemassvētkus un Laimīgu Jauno gadu:
    Jaunā gadā medus rausi,
    Sivēnu ar lielu ausi.
    Veselību laimi prieku,
    Un vēl kādu latu lieku.

  2. Aģents xxx says:

    Ziemssvētku pantiņi no draugiem

    Sniegpārsliņa izkususi,
    Inflācija atnākusi.
    Treknie gadi arī cauri,
    Atliek tikai kasīt pauri.

    Paveikt nepaveicamo,
    Saglabāt neiespējamo.
    Par spīti ikdienišķībai –
    Uzplaucēt brīnumu dzīvē!

    Ziemassvētki ir ceļā
    pasauli sasildīt,
    ikviena cerības laimei,
    un sapņus piepildīt.

    Sniegpāsliņu mirdzums sirdī
    atkal tik balts un tīrs,
    vai tas ir bērniņs smaidīgs
    vai arī noskrandis vīrs.

    Katra mājā prieks ienāks
    svētību nesdams sev līdz,
    ziemasvētki ir ceļā
    ikvienu tie sasildīs.
    /Jānis Damroze/
    Priecīgus Ziemassvētkus!

    …Tik balts un kluss…
    Krīt zemei pāri mirdzošs zvaigžņu pakars
    Un, siltām rokām skaudams zemes telpu,
    Nāk senais, mīļais Ziemassvētku vakars.
    (V.Mora)

    Šai svētā naktī zem’ un debess zvīļo,
    Šai naktī sirds ar zvaigznēm sarunājas –
    Un ienaids rimst, cits citu atkal mīļo,
    Pār visu miera siltie spārni klājas.
    (V. Mora)

    Mirdz laukos sniegs tik balts un neaizskarams,
    Ka nolaisties tik reta pārsla drīkst:
    Kā šūpojams kas būtu, maigi skarams,
    Un gaisos, liekas, eņģeļu spārni švīkst.

    Kad egles zaros sveces degs,
    un tiiksmi sapni zemi segs,
    lai Tavaas aacis laime mirdz
    un visu skumjo aizmirst sirds!

    Salavecim divi vaigi-
    divi maigi, divi bagi!
    maigie vaigi sārti,
    baigie vaigi biksēm klāti!!

    No taalaa krievu ciema
    Kur valda muuzjiigs bads
    Ir atvilkusies ziema
    Tai liidzi jaunais gads

    Pūti, pūti, ziemelīti,
    Ziemassvētku vakarā:
    Klētī pūti rudzus, kviešus,
    Stallī bērus kumeliņus!

    Kad egles zaros sveces degs,
    un tīksmi sapņi zemi segs,
    lai Tavās acīs laime mirdz
    un visu skumjo aizmirst sirds!

    Ar gaišām domām Ziemassvētki nāk,
    Lai tumsas kupenas mēs izbrist spētu,
    Lai saprastu – vien mīlestība māk
    Ar sauli sirdi piestarot un sētu.

    Ziemassvētku zvaigzne
    Lai pār visiem mirdz,
    Miers lai ir virs zemes,
    Miers iekš katras sirds!

    Satumst debesis – vējaina egle…
    Viļņojas klusa Ziemassvētku nakts,
    Sirdī iesmeldzas priecīgi zvani:
    “Klusa nakts… svēta nakts…”

    Mirdz zvaigznes pusnaktī vēlā,
    Šalc eglēs puteņa vējš,
    Un sīksīkiem soļiem pa taciņu šauru
    Pie jums atnāk svētku prieks.

    Kad Ziemassvētku rīts
    Ir atnācis tik drīz,
    Tad ātri visam sniegs nu krīt
    Kailo zemi sasildīt.

    Ziemassvētku naktī
    Zeme un debess vizuļo,
    Ziemassvētku naktī
    Arī sirdis sarunājas.

    Ieliec egles zarā sveci,
    Lai par mīlestību deg
    Un kā klusa ziedēšana
    Gaisma tavu sirdi sedz!

    Es gribu pacelt acis un klusi pateikties
    Par jauno skaisto dienu,
    Ko dāvāja man Dievs
    Un solijumu siltu es gribu viņam dot
    Ar tīru jaunu sirdi šo dienu nodzīvot.

    Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista
    Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts,
    Cik mīļa bij’, cik brīnišķīgi skaista
    Reiz bērnu dienās Ziemassvētku nakts!

    Kristus bērns lai pār mums staro,
    Saldi, saldi skujas garo —
    It kā sveiciens tas no dabas,
    Lai mums sirdis tīras, labas!

    Laime nāk ar zvaigzni rokā
    Tiem, kam laba, silta sirds,
    Viņas maigā staru lokā
    Dzīves ceļi gaiši mirdz.

    Ziemassvētku vakars kad satumst aiz loga,
    Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
    Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
    Ir bagāts ik viens, ja vien sirdī mīt prieks.

    Paveikt nepaveicamo,
    Saglabāt neiespējamo,
    Par spīti ikdienišķībai –
    Uzplaucēt brīnumu dzīvē.
    Par spīti grūtumam –
    Laimīgiem būt

    Simtiem cepu kukulīšu,
    Ziemassvētku gaidīdama;
    Simtiņš nāca danču bērnu
    Ziemassvētku vakarā.

    Ritini, laimes kamolīti,
    Ziemassvētku vakarā,
    Satin sāpi, attin prieku
    Visa gada garumā!

    Lai Ziemassvētku laiks ir klusi tuvinieku lokā pavadīts,
    Lai Jaunais gads ir jautri draugu pulkā sagaidīts,
    Lai ziemā sniega dēlis labi slīd,
    Un dzīvē kāja nepaslīd!

    agri ziemassvetku rītā, pēc darba grūtā padarītā.
    skrienu es pie eglītes, lūkoties kur dāvanas.
    zem egles tikai vēstule, neviena paša dāvana.
    vēstulē ir rakstīts tā: te tev raksta santa klauss,
    rakstīto tu liec aiz auss.
    šogad negrēkoji nevienu dienu,
    nepietiks ar dāvanu tev vienu.
    par cik tu biji labiņais, tevi ārā gaida vesels maiss!!!

    Jaunā gadā medus rausi,
    Sivēnu ar lielu ausi,
    Veselību, laimi, prieku
    Un vēl kādu latu lieku!

    Gaišas domas, prieks un labestība
    Lai pār slieksni Ziemassvētkos nāk!
    Un ne tikai saņemt mīlestību — citiem dot to arī sirds lai māk!
    Lai svecīšu liesma sasilda Tavu sirdi 🙂

    Miiljo sala veciiti,Tevi luudzu es,
    Kad Tu paku nesiisi, labi pilnu nes.
    Daudzus simtus dolaarus,
    Virsuu melnu dzhipu.
    Maniem darba koleegjiem,
    Lai Tev nav tik gruuti,
    Atnes kaadu kartinju
    Un veel konfekshtuuti!

    meži meži tumšie meži
    tajos dzīvo baltie eži
    staigā tie pa taciņām
    pliki un bez jaciņām 🙂 🙂

    Ir dīvaina sajūta gadu mijā,
    Kad zvaigžņotā debess sudrabu sijā,
    Tad zogas gan prieks,gan neziņa krūtīs,
    Ko nākamā gada puteņi sūtīs –
    Ir dīvaina sajūta tādā brīdī,
    Kad satiekas gadi uz īsu brīdi:
    Tu pats it kā stāvi vēl durvju priekšā,
    Bet domas sen jau atrodas iekšā.
    /J.Tabūne/

    Viena balta
    Lido kaija
    Diena salta
    snieg

    Salatēvs pār laukiem brien,
    Slēpju nav, jo zāle vien,
    Pāri plecam vilku vāle,
    Eglīte un jāņu zāle!

    Dziļi mežā, tumšā bargā
    Dzīvo rūķu saime maigā
    Visu cauru gadu strādā
    Viss visādas mantas gādā.

    Cilvēks un darbs
    Mūžīgi kopā,
    Workingday rūpes
    Dzīvē tik daudz!

    Super ir strādāt,
    Strādāt ar prieku
    Strādāt ir dzīvot,
    Jo dzīve ir darbs.

    Laimīgus sapņus,
    Sirds tikai redz:
    Bet laimīgu darbu,
    Workingday sniedz!

    Ziemassvētku zvaigzne,
    Lai pār visiem mirdz.
    Miers,lai ir virs zemes,
    Miers iekš katras sirds.

    Tālumā nāk sarkans vecīts,
    ne jau sejā, bet gan tērpā,
    nāk ar lielo maisu plecā,
    ne jau sakumpis, bet stalts.
    Kas gan vecītim tur maisā?
    Protams grib to zināt katrs,
    bet pirms svētku gunis degsies,
    neuzzinās to neviens!
    Un tad pienāks Ziemsvētku brīdis,
    tad to uzzinās ikviens.

    Ik nams, ik nakts ar skuju smarzzu pildaas
    Prieks aciis briinumainu gaismu dedz.
    Shkkiet visi cilveeki pie vienas uguns sildaas
    Un miilestiibas ceelo ziimi redz.

    Luugsim Ziemassveetku zvaigzneem
    Taa kaa ziediem debess laukaa plaukt.
    Zaljo eglju zaros sveceem,
    Taa kaa ugunskuram spozhaas liesmaas degt.
    Luugsim Ziemassveetku naktij,
    Gaismas speeku muusu sirdii liet.
    Iesim Ziemassveetku naktii,
    Mieru,miilestiibu savaas dvees’lees smelt!

    Agnese

    Lai nākamajā gadā visas vēlmes piepildītos,
    ņem visskaistāko aukliņu un iesien tajā mezgliņus:
    mezgliņu par katru mīļu cilvēciņu,
    mezgliņu par labām domām un apņemšanos,
    mezgliņu par to, kas Tev visvairāk pietrūkst,
    mezgliņu par… nu, to jau Tev zināt labāk.

    Ziemassveetki sabraukushi,
    kaiminjam suni!

    Lai sildās sirds tai baltajā dziesmā,
    Ko šovakar zeme debesīm dzied.
    Lai nosargā sevī to svecīšu liesmu,
    Ar kuru var droši caur puteņiem iet.
    /k. Apškrūma/

    Baltu sniega kamoliņu
    sūtu tev ar šādu ziņu:
    svētkos atšķetini viņu — pilns tas mīļu sveicieniņu!

    Ceļš nekļūs īsāks mums no labiem vēlējumiem
    Un arī nesamais par gramu vieglāks nepaliks,
    Bet labo vēlējumu ceļā, ātrāk uzzied ievas
    Un ziema mīkstām, siltām pārslām snieg!!!

    Labvakar svētvakarā-
    atkal balts ceļa sākums
    un vien pati cerību zvaigzne
    pa visu debesi
    ir pietiekama,
    lai būtu tik gaišs
    ka neiespējami paiet
    ne saviem sapņiem,
    ne saviem draugiem garām –
    labvakar
    svētvakarā…

    Mīļo salavecīti,
    Dod man vienu svecīti,
    Lai es sveču gaismiņā,
    Redzu, kas Tev maisiņā.

    Kā gribas ko skaistu un vērtīgu –
    Garāku egli, lielāku dāvanu
    Un Ziemsvētku vecīti – vīrieti īstu.

    Kā gribas ko gaišu un burvīgu –
    Dziļāku sniegu, glaunāku mašīnu
    Un ūdeļu kažoku mīkstu.

    Bet Ziemsvētku vecītis – glups kā arvien –
    Liek pantiņus skaitīt un dumji smaida.
    Viņš nejēdz, ko sieviete gaida.

    Lai Ziemassvētku baltais miers
    Nes gaišu prieku Jūsu sirdij,
    Lai Jaunais gads liek laimes liet,
    Ar panākumu putām dzirkstīt!

    Ikvienai dienai tavā mūžā
    Kā jaukam,skaistam sapnim būt
    Un katram sapnim,katrai dienai
    Par dzīves īstenību kļūt!

    Jaunaa gadaa tadu sparu,
    kas uz priekshu rauj ar varu,
    Darbaa lai daudz speeka,
    Miilestiiba mazliet greeka!
    Jaunaa gadaa laimi guut,
    Vecaa gadaa jautram(ai) buut!!!

    Salavecim gara bārda,
    vairāk nezinu ne vārda!!!!

    Tek rūķim siekala gar kāju,
    Un salatētis rokas trin,
    Kad sniegbaltīte gandzrīz kaila
    Ap egli draiski svētkus svin!

    Laimīt, mums Ziemsvētkos mīļumu dāvā un svecīti gaiši, kas mirdz!
    Laimīt, mums sirsniņā prieciņu ielej un actiņās spožumu liec!
    Laimīt, mums Ziemasvētku brīnumu sūti, lai piepildās sapnītis kluss!
    Laimīt, Tu svētkos nāc arī pati un svētība visiem mums būs

    Sniega pārslas lēni rit
    Un pie loga rūtīm sit
    Kas tas brīnums kas tur nāk
    Un aiz loga gavilēt sāk

    Tas ir Ziemassvētku brīnums
    Kurš uz mani raugās
    Bet vai vinš mani redz?
    Tikai pārslām lauku sedz… =)

    Nākamajā gadā vēlu 365 priecīgus rītus,
    zvaigžņu apmirdzētus vakarus;
    52 daudzsološas nedēļas;
    12 pārvērtību mēnešus
    un 4 lieliskus gadalaikus!

    Tā gaisma, ko izstaro svece,
    Tas gaišums, kas liesmiņā plīvo,
    Izplēn, pazūd un gaist,
    Bet gaisma, kas cilvēkā dzīvo
    Un siltums, ko izstaro sirds-
    Tas nezūd. Tas paliek un mirdz.
    Tik balts un kluss…Tie gaidot aiztur elpu…
    Krīt zemei pāri mirdzošs zvaigžņu pakars
    Un gaišām rokām skaudams zemes telpu
    Nāk senais mīļais ziemassvētku vakars!

    Šī nakts ir debess vārtus atvērusi
    Pār zemes tumsu dedz tā zvaigžņu loku
    Un naktī šai uz katra galvu klusi,
    Dievs svētot uzliek savu mīļo roku.

    Nobira eņģelim prieka asara
    Kā balta pērlīte sniegā
    Un cilvēks pavisam klusītiņām
    Ir noticējis brīnumam.

    Šim vakaram spožākās zvaigznes,
    Šim vakaram skaistākai sniegs,
    Bet spožāks par svecītēm eglē,
    Lai sirdī nāk cerību prieks!

    Visskaistākais ir tas, kas nepārmainās,
    Šis brīnums, brīnums tūkstošgadīgais,
    Šīs atbalsis no kāda tāla zvana,
    Šo seno dziesmu dzidrā skanēšana,
    Šis siltums, smaržu pilnais gaiss.
    Lai kādus vārdus lūpas sacīt steigtu,
    Visskaistākos jau pateicis ir kāds,
    Lai sirdis atvērtu, lai svēto stundu sveiktu,
    gadsimtiem atkārtoto vēsti teiktu –
    Nu miers virs zemes, cilvēkiem labs prāts!

    Ko Tu vairies no sirdēstu saimes!
    Visas sāpes reiz beidzas un klīst.
    Nav nevienam, kas nepazīst laimes,
    Nav neviena, kas mūžīgi nīst.
    Tas, kas pasaulei dzīvību devis, Šinī naktī no mūžibas cēls,
    Zvaigžnu apmirdzēts, atnāks pie Tevis
    Tevi mīlēt kā Cilvēka dēls.
    J.Ziemeļnieks

    Prieks virs zemes, viss tik balts,
    Dziesmas skan, un gaiss tik salts,
    Labas atmiņas lai būtu
    Salaveci ciemos lūgtu!

    Lai Jums pīrāgs pilns ar speķi,
    lai uz biksēm nepil sveķi,
    vēl naudu pilnu zeķi
    un meiteni zem deķi!

    Pasaule sidrabaini mirdz,
    Klusumā mīl kāda sirds.
    Sveces liesma spoži spīd,
    Tumsa samta svecēm slīd.

    Kokiem pilni zari sniega,
    Bērniem acīs nav vairs miega,
    Katra pļava baltā krāsā –
    Sniegamāte viņām māsa

    Sals gan mākslinieks ir izcils.
    Rokā tam ir burvju zizlis.
    Ziedos atmirdz katra rūts,
    Salnu darbs ir skaists, bet grūts.

    Salatēvs ar Ziemeļbriedi
    Apčurāja meža priedi!
    Mazais rūķīts lamājās,
    Slapjš zem priedes vazājās!

    Šeku – reku, kā pa gaisu.
    Salavecis nāk ar maisu!
    Maisā – šampis, zacenīte,
    Līdzās – smuka Sniegbaltīte!
    Rūķi taisīs salūtu,
    Sniegbaltīte striptīzu!

    Zilas zvaigznes naktī baltā
    Sudrabotu gaismu lej
    Un mums visiem klusi uzliek
    Siltu roku dvēselei.

    Putniņš pārlidoja,
    Vakars nolaidās.
    Visos ciema logos
    Sveces iedegās.
    Tie bija Ziemassvētki,
    Kas tur ieradās
    Un ar savu gaismu
    Namos apmetās.
    (B. Martuževa)

    Šai Ziemassvētku naktī, kad svecītes mirdz,
    Sakiet visu, kas sakāms, sakiet no sirds.
    Tas palīdzēs ielīksmot, piedot un lūgt,
    Tas palīdzēs visiem daudz labākiem kļūt.

    Vectētīņs ar bērnu saimi,
    Naktspodiņā bļitko laimi,
    Rūķīts jautri noskatās,
    Kā tante štūrē ķekatās;
    Svētki jāsvin praktiski,
    Lai tie būtu latviski,
    Vecais sērkociņus meklē,
    Riepu dedzināšot eglē,
    Man šie svētki šķiet kā flirts,
    Bet apsveikums man nāk no sirds 🙂

    Ziemassvētkos – gaišas domas,
    Panākumus – visās jomās.
    Jaungadā – vēl laimi
    Un jauku kolēģīšu saimi!

    Kad gada visgarākās naktis
    Nāk ar tumsu mūs biedēt
    Mēs katrs pa svecītei iededzam
    Lai liesmiņa tumsu kliedē.
    Mēs katrs pa svecīei iededzam
    Lai tumsa bēg projām pa kaktiem
    Mēs katrs pa svecītei iededzam
    Par spīti naktij.

    Esmu rūķis garākais,
    Ģimenē – visstiprākais
    Lielos šā un lielos tā,
    Lielīb’ naudu nemaksā!

    Kad Ziemssvētku naktī sāk drebēt jums rūtis,
    Tad ziniet-aiz loga sit Ziemsvētku rūķis!
    Kas ielaidīs viņu, tas sapratīs pats,
    Ka rūķis ja ienāk, būs laimīgs tad gads!

    Kā gribas ko skaistu un vērtīgu –
    Garāku egli, lielāku dāvanu
    Un Ziemsvētku vecīti – vīrieti īstu.
    Kā gribas ko gaišu un burvīgu –
    Dziļāku sniegu, glaunāku mašīnu
    Un ūdeļu kažoku mīkstu.
    Bet Ziemsvētku vecītis – glups kā arvien –
    Liek pantiņus skaitīt un dumji smaida.
    Viņš nejēdz, ko sieviete gaida.

    Kas tur nāk pār laukiem, kalniem,
    Kam tāds kažoks smags un plats,
    Kuram kājas pinas kūlā,
    Kam ir rokā lāpas dakts –
    Tas ir Salatēvs nosvīdis – domājis ka Jāņu nakts….

    Lūk, decembra beigās, caur zibeņu vāliem,
    Caur pērkoņa dārdiem, tuviem un tāliem,
    Ar cepumu rokā, bet otrā – ar glāzi
    Es piesaucu tevi, tu bārdainais āzi,

    Kas ragavās šķībās kratās pa gaisu,
    Kas skursteņos spraucās ar dāvanu maisu,
    Ar elpu kā cirvi un pampušu seju
    Tu deklamēt pieprasi sūdīgu dzeju…

    Šai zvaniņu jūklī un akciju tvanā
    Tu iebrūc kā nelaime mājoklī manā.
    Ar vēderu resnu un bārdu no vilnas
    Tu reklamē preces un čakarē filmas.

    “Nopērc šo desu! Nopērc šo telti!
    Prostamol Uno – tikpat kā par velti!
    Bārbijas slaidas ar zeltainiem matiem!”
    Tu cilvēkus pārvērt par pirkumu ratiem.

    Tu bezvainas bērniņus klēpī sev cilā,
    Un, pierijies, notinies vakarā zilā.
    Ar cepumu rokā, bet otrā – ar glāzi
    Es piesaucu tevi, tu bārdainais āzi.

    Es cērtu tev acīs ar skatienu cietu:
    Un saku tev, resnais – apzinies vietu!
    Aiztaisi maisu, nolīmē bārdu, nopogā vēderu, nomaini vārdu.

    Aizej no Spices un mierā liec Molu
    Līgumu saplēs ar Koku un Kolu
    Izkāp no vitrīnām, pazūdi dzīlēs,
    Tinies ar galiem – tad tevi mīlēs.

    Izglāb Ziemassvētkus, vecais!

    Sidraba mēnestiņš veļas pār gaisu,
    Sētā nāk rūķīts ar dāvanu maisu.
    Atnāca nolika priekšnamā klusi,
    Aizgāja tālāk uz kaimiņu pusi.
    Ne dzirdēja sētnieks,ne ierējās suns,
    Bet kaut kur tur tālumā iedegās guns.

    Šai ziemassvētku naktī,
    kad svecītes mirdz
    Sakiet visu, kas sakāms,
    sakiet visu no sirds
    Tas palīdzēs ielīksmot,
    piedot un lūgt,
    Tas palīdzēs pašiem
    labākiem kļūt.

    Kļūsti kā bērns, ļauj, lai šonakt tavs prieks
    Atmiņu kupenās brada,
    Uzticies brīnumam, trauslam kā sniegs,
    Vienu vakaru gadā.

    Raugies, kā zvaigznāju atspīdums drūp
    Sniegpārslu vieglajās sprogās,
    Dūmi no mīlīgiem skursteniem kūp,
    Ledus puķes zied logā.

    Varbūt bērnības rūķis tev mās,
    Braukdams ar sudraba slēpēm;
    Varbūt, ka pagalma kamanas stās-
    Zirgi mirdzošām krēpēm.

    Varbūt sirds apburta atkal spēs lūgt,
    Auklēta saskaņā maigā,
    Zvani sāks skanēt, un zvani sāks dūkt,
    Miers plauks pasaules vaigā.

    Viss , kas vēl tevī bij šaubīgs un salts,
    Izkusis ticība liegā,
    Ziemassvētku pusnaktī iesnigsi balts,
    Iesnigsi sapnī kā sniegā.

    Vai Tu zini, kas ir Ziemassvētki, vai Tu zini, kas ir Ziemassvētki?
    Mazs pantiņš un liela, liela dāvana, lūk tie ir Ziemassvētki!

    Kad lauskis kniebj…
    Un sniegi putina…
    Pat arī kūtī…
    Zirgi svin un sutina…

    Ziemassveetku vakars klusi
    Panaacies uz Tavu pusi –
    Atver durvis, iekshaa sauc,
    Lai Tev panaakumu daudz!

    Šī nakts ir mūsu cerība un māja,
    Ar saules griežiem jaunu loku sāc.
    Un pats visdārgākais, sen gaidīts dāvinājums
    Ikkatram mums ir mīlestības vārds.

    Ir dīvaina sajūta gadu mijā
    Kad zvaigžņotā debess sudrabu sijā,
    Tad zogas gan prieks, gan neziņa krūtīs,
    Ko nākamā gada puteņi sūtīs –
    Ir dīvaina sajūta tādā brīdī,
    Kad satiekas gadi uz īsu brīdi:
    Tu pats it kā stāvi vēl durvju priekšā,
    Bet domas sen jau atrodas iekšā.

    Šajā naktī zvaigznes lejup laižas
    Un kā sudrabs egļu zaros krīt.
    Sveču staros visas domas gaišas, –
    Lai tās būtu tādas mums arvien,
    Un lai jaunā gada dienu rakstā
    Laimes māte dzīpariņu sien!

    Sniegpārslu lietus
    kartiņu lietus
    mīļvārdu lietus
    ziemas saulgriežu vakarā
    lai pāri Tev līst
    lai Tu staro kā egle
    zaļu nākotnes cerību dzietos
    un lai vārdu sudrabs
    ap Tevi arvien ir īsts!

    Lai balts zied Ziemassvētku laiks
    Un laimes zvaigzne Jaunam gadam-
    Tā gaidītājiem saulains vaigs!
    Lai balts zied Ziemassvētku laiks,
    Kā roze un kā sniedziņš svaigs-
    Tam klāt tu piespiedies kā radam
    Lai balts zied Ziemassvētku laiks
    Un laimes zvaigzne Jaunam gadam.

    Ziemassvētki sabraukuši
    Rakstītām kamanām
    Sētas durvis izlauzuši
    Ar savām dāvanām.

    Un sirsnīgs sveiciens Ziemassvētkos!
    Mirdz zvaigznes pusnaktī vēlā,
    Šalc eglēs puteņa vējš,
    Un sīksīkiem soļiem pa taciņu šauru
    Pie jums atnāk svētku prieks.

    Uz gadu miju daavinaasim
    Cits citam labus vaardus mees,
    Lai tie pavisam neizzustu
    No stegas pilnaas pasaules!

    Šim vakaram spožākās zvaigznes,
    Šim vakaram skaistākais sniegs.
    Bet spožāk par svecītēm eglē
    Lai sirdī nāk cerību prieks!

    Ak mīļais Ziemassvētku vecīti,
    Es zinu- Tu mani jau pazīsti:
    JAu kuro gadu Tev pleijeri prasu-
    Bet Tu tikai zeķes man nes….

    Sniegbaltīte rūķus meklē,
    Sēž tie augstu, augstu eglē,
    Sadzērušies sarkanvīnu,
    Prāto eglē iespraust mīnu!

    Tu papu saki man taisnību:
    Kā ir ar to Ziemassvētku vīriņu?
    Vai Ziemassvētku naktī tiešām viņš nāktu,
    Apbalvotu labos un ļaunos maisiņā vāktu?

    “Nu kā tev pašam tā lieta šķiet?”
    Man pašam šķiet, ka tā nevar iet-
    Dot visiem balvas, tur tak vajadzētu kaudzi!
    Jau bērnu rītos, cik tur ir daudzi!
    Un kā tad viņš labos no ļaunajiem šķir?
    Nu, varbūt viņam skolotājs to saka?
    Nu tad tam jānes visa liecību paka!
    Nu pērn mūsu naskākais Jānītis,
    Nekā nav no viņa dabūjis!
    Nu, aizmirsās, ak tavu miega mici!
    “Nu labi, tad šoreiz es būšu tas Vīriņš,
    Tev došu, ja turēsies rātns un tīriņš!”

    Tā gaisma, kas cilvēkos dzīvo,
    Un siltums, ko izstaro sirds,
    Tas nezūd. Tas palīdz.
    Un mirdz.

    Vienu zaļu egles zaru,
    Vienu siltu saules staru,
    Mīļus sveicienus no Manis
    Jaunais gads, lai aiznes Jums.

    Salavecis brien pa lauku,
    gumijnieki kājās.
    Skriesim ļaudis skatīties
    Vai tam visi mājās.

    Ja vienu nakti liels un resns vīrs iekāps pa logu sagrābs un ieliks Tevi maisā,
    Neuztraucies, es palūdzu salatētim, ka gribu Tevi Ziemassvētkos 🙂

    Žurka paēdusi sieru
    Sludina mums šogad mieru
    Nākat mīļie skatīties
    Un ar žurku dauzīties.

    Baltā mīkstā kažociņā,
    Ziema eglēm tērpties liek
    Zaķēns apsēžas uz ciņa,
    Arī viņam pūka tiek.
    Ziema, ziema sūti sniegu
    Lai uz zariem sarma zied.
    Sargā meža balto miegu,
    Bērniem ļauj ar slēpēm skriet!

    Kļūsti kā bērns, ļauj, lai šonakt tavs prieks
    Atmiņu kupenas bradā.
    Uzticies brīnumam, trauslam kā sniegs,
    Vienu vakaru gadā.

    Gribas, lai baltā pasaulē
    Balti sniegi snieg.
    Un uz baltiem lielceļiem
    Balti cilvēki iet. Un lai baltos cilvēkos
    Baltas domas dzimst,
    Un lai baltās darbdienās
    Balti svētki ir.

    Nāk Ziemssvētki no sniegota sila
    Un baltu mieru pār pasauli klāj
    Un debesis svēta ikvienu šai naktī,
    kas cerību gaismu dvēselē krāj!
    (K. Apšukrūma.)

    Ziemassveetku veciiti,
    Iededz luudzu sveciiti,
    Lai es redzu gaisminjaa,
    Kas ir Tavaa maisinjaa.

    Lai aiziet prom pa baltu sniegu
    Tas ruupes, kuras nomaac juus,
    Lai Jaunais gads naak ar prieku,
    Ar ceriibu – viss labi buus!!!

    No tālā krievu ciema
    Kur valda milzīgs bads
    Ir atvilkusies Ziema
    Un tai līdzi Jaunais gads!

    Velk ragaviņas vecītis
    Sēž iekšā trakais zirgs
    Tas eglīti ir apēdis
    Un tagad skaļi smej!

    Kā laimes asaras baltas
    Pasaulei pāri krīt sniegs.
    Kūst dvēselē bēdas saltas,
    Un sirdī ielīst prieks.

    Balts ceļš caur tumsu lokās,
    Un tālē zvaigznes māj –
    Kāds siltas, mīļas rokas
    Pār zemi svētot klāj.

    Ivars
    Ziemas svētki balti mirdz,
    kā sirsniņa azotē,
    dod man spēku,dod man gribu,dod man darbu devējiņ,
    lai mirdz mana sirsniņa, kā darbiņu darīdams…..

    Veselību – stipru kā riekstu!
    Laimi – saldu kā medu!
    Mīlestību – kā tikko plūktu ābolu!
    Prieku – krāsainu, daudzveidīgu kā zvaigzni!
    Pārticību – tik daudz naudiņas, cik eglītei skujas!
    Draudzību – noturīgu kā citrona garša!
    Mieru – gaišu kā svecītes!

    Ziemassvetki, Ziemassvetki
    Kas tie tadi ziemassvetki
    Ziemassvetki, Ziemassvetki
    Ziemassvetki, Ziemassvetki

    Mazliet sniega, mazliet prieka,
    Mazliet spēka, mazliet grēka,
    Bet visvairāk – mīlestības

    Mirgo svecīšu liesmiņas siltas,
    Ziemassvētki un Jaunais gads klāt.
    Un mēs ejam pa cerību tiltu,
    Gadam nākamam spožumu krāt.

    Ziema klāt ar lielu sniegu,
    Ielas pilnas skaņu liegu.
    Esi nu pret visiem labs –
    Mīlēt sāks pat sētas stabs.
    Atnāks Salatēvs ar maisu,
    Sajauks visu svētku gaisu.
    Steidzat viņam dziesmas spēlēt,
    Vēlējumus daudz, daudz vēlēt,
    Ēdamo uz galda celt,
    Tīrus sniegavīrus velt.
    Katram dvēsele gaišāka kļūs,
    Iezagsies sirsiņā prieks – Ziemassvētki būs!

    Neej garām, Laimes mate, Vecā gada vakarā:
    Dod mums laimes atslēdziņu,
    Darba prieku, veselību,
    Lai varētu jaunu gadu
    Bez bēdiņu nodzīvot.

    Lai priekam pieder Jaunais gads,
    Lai smaidam atplaukst acu skats,
    Jo smaidot ,sirdī pazūd viss tas tumšākais,
    kas palicis!

    Ir divaina sajuuta gadu mijaa,
    Kad zvaigznjotaa debess sudrabu sijaa,
    Tad zogas gan prieks,gan nezinja krutiis,
    Ko naakamaa gada putenji suuutis-
    Ir divaina sajuutaa taada briidii,
    Kad satiekas gadi uz iiisu briidii,
    Tu pats it kaa staavi veel durvju priekshaa,
    Bet domas sen jau atrodas iekshaa.

    Ieliec egles zarā sveci,
    Lai par cerību tā deg;
    Pats jau zini, kas tu esi,
    Kāds ir tavu sapņu ceļš!

    Kas tur nāk pār laukiem grāvjiem,
    Kam tāds kažoks balts un plats.
    Tas ir Jaņa tēvs zem grādiem,
    Nospriedis, ka Jaunais gads!

    Lido sala vecīši, Ja tev kādreiz paliek grūti
    Tad pie velna bēdas sūti
    Un ar draugiem iedzer šņabi
    Gan jau atkal viss būs labi.

    Klusi krīt sniegs uz tavām plaukstām un tajās kūst.
    Tu tagad esi ļoti tālu un man tevis trūkst.
    Es gribu par sniegu kļut.
    Un tavās plaukstās būt.

    Sniegpārsliņa izkususi,
    Inflācija atnākusi.
    Treknie gadi arī cauri,
    Atliek tikai kasīt pauri.

    Laukā rāmi,vēsi klusi …….
    Mīkstas sniega pārslas krīt –
    Kalnus,lejas,ēkas,kokus
    Baltā segā ievīstīt.
    Un tad domu pilna lēni
    Tumša nakts gar mežu nāk,
    Un pa aizsnigušiem logiem
    Uguntiņas mirdzēt sāk….(A.Saulietis).

    sniegi sniegi putinaaja,
    aukstums kaajas kutinaja.
    ziemassveetki nu ir klaat,
    visiem prieks un varam saakt,
    daavanu es veru valaa,
    domaaju ,ka buusu staraa,
    visiem pukiits ,man nekaa.
    dzied tik vini tralallaaa!!!

    Zem eglītes mazs zaķītis
    ar bisi vikli rīkojas
    un dažu brīdi dažu brīdi dusmīgs vilks
    pif paf! ar lodi pierē krīt!!! 😉

    Lai ziemsvētki sirdi vij ar prieku,
    Ar cerībām, ka rīt viss labāk būs.
    Lai aiziet prom pa tīru sniegu,
    Tās rūpes kuras nomākušas mūs.

    Gaišus, saticīgus Ziemassvētkus un Laimīgu Jauno gadu:
    Jaunā gadā medus rausi,
    Sivēnu ar lielu ausi.
    Veselību laimi prieku,
    Un vēl kādu latu lieku.

    Zvaigžņu lietus
    nolīst klusi,
    Visa zeme mirdzēt sāk.
    Griežas gads
    uz otru pusi,
    Balti Ziemassvētki nāk!
    Simtu cepu kukulīšu,
    Ziemassvētku gaidīdama:
    Simtiņš nāca ķekatnieku
    Tai vienā vakarā.
    Baltu sniega kamoliņu sūtu tev ar šādu ziņu: svētkos
    atšķetini viņu — pilns tas mīļu sveicieniņu!
    Nāc, Ziemassvētku naktī ieklausies,
    Kad debesīs sniega dzirnavas maļ.
    Mums cerība laimes pakavus
    No zvaigžņu mirdzuma kaļ.

    Kaut arī baltās pūkas nekrīt vēl no gaisa,
    Gaišas domas sirds tik un tā raisa.
    Lai laimīgs katrs šodien ir un rīt,
    Lai Ziemassvētku brīnums visiem sirdī mīt.

    Ar gaišu laimi,spožām zvaigznēm
    Ar dziļu domu,labu dziesmu,
    Ar zaļu kuplu egles zaru
    Lai atnāk Jaunais gads!

    Lai Jaunaa gadaa shtimmee raksti
    Un miilestiibaa labi iet,
    Lai sirds veel klapee valsha takti
    Un naudas maks lai neiet ciet!!!

    Sniga sniegi putināja,
    Meža zvēri kāzas svin.
    Lūsīts’ ņēma caunas meitu,
    Zaķīts’ sila vāvaliņu.

    Visskaistākais ir tas, kas nepārmainās,
    Šis brīnums, brīnums tūkstošgadīgais,
    Šīs atbalsis no kāda tāla zvana,
    Šo seno dziesmu dzidrā skanēšana,
    Šis siltums, smaržu pilnais gaiss.
    Lai kādus vārdus lūpas sacīt steigtu,
    Visskaistākos jau pateicis ir kāds,
    Lai sirdis atvērtu, lai svēto stundu sveiktu,
    gadsimtiem atkārtoto vēsti teiktu –
    Nu miers virs zemes, cilvēkiem labs prāts!

    miljo salaveciti!
    uzsauc vienu konfekti!
    bet ja nebus konfektes,
    dabusi ar trompeti!

    ***

  3. laimisk says:

    Ir dīvaina sajūta gadu mijā,
    Kad zvaigžņotā debess sudrabu sijā,
    Tad zogas gan prieks, gan neziņa krūtīs,
    Ko nākamā gada puteņi sūtīs –
    Ir dīvaina sajūta tādā brīdī,
    Kad satiekas gadi uz īsu brīdi:
    Tu pats it kā stāvi vēl durvju priekšā,
    Bet domas sen jau atrodas iekšā.

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

three × one =