Pirmā Advente, atpūtai un pārdomām par sevi, par tuvajiem

Pirmā Advente.

Katru gadu, pirms Ziemassvētkiem sākas Adventa laiks. Šogad, 2022. gadā, pirmā Advente ir 27. novembrī!
Kas mums ir Adventa sākuma periods? Tas ir  laiks pārdomām un laiks sevis apzināšanai.

Pirmā Advente,  savu māju rotāsim ar Adventa vainagu.

Vārds “advente” latīņu valodā – “adventus” (nākšana, atnākšana) ir tulkojums no grieķu vārda “parousia“, kas tiek attiecināts uz Jēzus Kristus otro atnākšanu.

Protams, ka aizdedzināsim pirmo no četrām svecēm.

Ar šo dienu kristīgajā pasaulē sāk Ziemassvētku gaidīšanu. Advents atzīmē laika posmu no ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem, un tas ir pārdomu laiks pirms lielā brīnuma un prieka vēsts − Kristus piedzimšanas.

Kristīgajiem četras nedēļas ilgais Adventa mēnesis ir kristietības reliģijas centrālās figūras – Jēzus Kristus gaidīšanas laiks; tulkojumā no latīņu valodas vārda “advenire” tā nozīmē “atnākšana”.

Tradicionāli Adventes laikā katru svētdienu tiek aizdedzināts pa vienai svecītei Adventes vainagā. Aplis, ko veido vainags, kopš senseniem laikiem simbolizē mūžību un vienotību, vienlaikus tā gredzena formai simbolizējot uzticību Dievam un viņa apsolījumiem.

Pēdējos gados baznīcas tradīcijā tiek izmantota arī debeszilā krāsa, norādot uz cerību un nākamo laiku, vienlaikus arī izceļot to, ka Adventes laika noskaņa atšķiras no ciešanu laika.

Adventes vainags, tradīcija.

Tā ir ieviesta 16. gs Vācijā (luterāņu pārvaldītajā teritorijā), taču pašreizējo izskatu ieguva daudz vēlāk. Tiek uzskatīts, ka vainagu pašreizējā veidolā radīja luterāņu mācītājs Johans Heinrihs Viherns.

1839. gadā, strādājot nabadzīgo rajonā, viņš redzēja, cik bērni nepacietīgi gaida Ziemassvētkus. Lai ļautu viņiem vieglāk izturēt gaidīšanu viņš izveidoja lielu koka apli, kurā ievietoja daudz mazas sarkanas svecītes un četras lielas baltas sveces.

Katru dienu tika aizdedzināta viena sarkanā svecīte, bet katru svētdienu iedega vienu balto sveci (pirmajā adventes svētdienā vienu, otrajā divas u.t.t.)

Mūsdienu tradīcijā vainagā, kas parasti tiek novietots uz galda liek četras lielas sveces. Ja vainags tiek likts pie durvīm, tad adventes vainags paliek tikai kā gaidīšanas simbols un sveces tajā netiek ievietotas.

Adventes vainags, simboli.

Tradcionāli vainags tiek gatavots no egles zariem, kas apsieti ar sarkanu lenti un dekorēti ar priežu čiekuriem, ileksa (Ilex aquifolium) augļiem, āmuļiem, lauru lapām.

Apaļā forma simbolizē uzvaru un saules atgriešanos. Četras sveces simbolizē adventes nedēļu skaitu, četras sezonas un četrus kardinālu tikumus, bet zaļā krāsa ir cerību krāsa.

Egle savukārt ir spēka simbols uzvarai pār grēku un ciešanām savukārt mūžzaļie augi – ileks un āmuļi simbolizē Dieva mūžību. Sveču gaisma simbolizē cerību, mieru un cīņu pret tumsu. Kristieši adventes vainagā mēdz saskatīt arī Jēzus Kristus ērkšķu vainagu.

Pirmā Advente.

Katru gadu, pirms Ziemassvētkiem sākas Adventa laiks. Šogad, 2022.gadā, pirmā Advente ir 27. novembrī! Adventes pirmajā svētdienā sākas jaunais Baznīcas liturģiskais gads, kas tradicionāli noslēdzas ar Mūžības svētdienu.

Šāda kārtība veidojusies no izpratnes, ka cilvēka ticības dzīve sākas līdz ar sastapšanās brīnumu, ar Kristu.

Kristus ir Dievs, kurš kā bērns ienāk cilvēka dzīvē, pieaug, atstāj savu mācību, mirst pie krusta, Lieldienās augšāmceļas un vada cilvēku uz sastapšanās dziļāko jēgu. Ar Dievu pēc laicīgās dzīves.

Mūsdienās Adventes svētdienās bieži tiek lietots šāds tematisks iedalījums:

Pirmā svētdiena — Dieva solījums par pasaules Pestītāju Ēdenes dārzā;
Otrā svētdiena — praviešu solījumi Vecajā Derībā par pasaules Pestītāja nākšanu;
Trešā svētdiena — Jāņa Kristītāja norādījumi par Pestītāju tautas vidū;
Ceturtā svētdiena — Kristus norādījumi par Viņa otro atnākšanu Lielajā Tiesas Dienā.

Tomēr daudziem no mums Advente ir tas laiks, kad klusām gaidām pienākam Ziemassvētkus. kad ikviena sirsniņā iedegas cerība un gaidas pēc Ziemassvētku brīnuma.

Šajā laikā ir pieņemts miers un līdzsvara meklējumi.  Tas ir laiks, ko pavadīt mājās, kopā ar ģimeni. Taču pats galvenais šajā apcerīgajā gaidīšanas laikā — nepazaudēt sākotnējo Adventes ideju.  Izprast četru sveču nozīmi un Ziemassvētku dziļāko būtību.

Mēs atveram savas sirdis, savu iekšējo pasauli, vairāk dodam un piedodam!

Pirmā Advente

Tomēr, der atcerēties, ka jāuzmanās ar svecītes dedzināšanu! Neatstājiet savu Adventes vainagu bez uzraudzības!

Atceries, ka svētku sajūta ir sinonīms- drošībai!

Pirmā Advente

Labu Dienu!

 

Paldies, ka izlasījāt šo ziņu, neaizmirsti abonēt (ja kas bez maksas) jaunākos rakstus!

ABONĒŠANA!

 

Dalies ar šo ziņu

7 Atziņas “Pirmā Advente, atpūtai un pārdomām par sevi, par tuvajiem”

  1. Anna saka:

    Adventes laiks – svētības laiks,
    Par visiem kam grūti lūgšanu laiks.
    Klusuma čukstu dvēseļu laiks,
    Ar augstāko tuvības, sarunu laiks.

    Katrs ir aicināts, katrs ir izredzēts,
    Mīlestībā, labestībā cilvēcisks būt.
    Egļu smaržā un sveces liesmā,
    Par brāli vai māsu tuvāko saukt.
    /Egils Dambis/

  2. MĀaaarks saka:

    Ļoti pravietiski vardi:
    Neieved mūs kārdināšanā pāri, vairāk, nekā mēs spējam panest.
    Vakar bija ņemts par daudz…!!!

  3. Maida saka:

    Re kur atbilde Tavam rīta ciešanām…
    “kļūstam pārlieku droši – tā, ka tev pie mums jānāk ar krusta un nelaimes rīksti”

  4. de.byg saka:

    Ak, Dievs Kungs! Žēlīgais Tēvs pār visiem, kam bērnu vārds ir Debesīs un virs zemes. Tu nepiekūsti mums, saviem bērniem, labu darīdams, un spied mūs caur krustu un bēdām nākt pie tevis.

    Tev pieder mūžīgs gods un slava, ka tu par mums esi gādājis nevien tad, kad nespējam paši par sevi gādāt, bet esi mūs mīlīgi auklējis no pašas jaunības, un caur dažādām bēdām un nelaimēm, itin kā pie rokas vezdams, esi tēvišķi izvadījis.

    Bet, ak!, bet mēs nožēlojam to, ka mums vēl tik daudz noziegumu un grēku, lai arī (jebšu) tava žēlastība mums bagātīgi atklājusies. Mazums ir tas, ko mēs zinām, un lielo daudzumu mēs nezinām. Ak! Mēs esam kā mazticīgi.

    Tavu vārdu gan mēs dzirdam, bet cik grūti mums tas nākas, līdz taisnība mūsu sirdīs zeļ un saņemas.

    Cik drīz mēs atkāpjamies no taisnā ceļa, kad tu savu roku maķenīt no mums novērs. Kad tu mums liec redzēt labas dienas, tad mēs gana ātri no tevis atraujamies, kļūstam pārlieku droši – tā, ka tev pie mums jānāk ar krusta un nelaimes rīksti. Ak, Dievs! Piedod mums jēl mūsu grēkus, mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus labad.

    Ņem, tu, mūs pie rokas, un ved mūs uz to ceļu, pa kuru mums jāstaigā. Lai mēs dzenamies pēc patiesības, pēc goda, pēc mīlestības un taisnības. Un kā citkārt tavi svētie visās bēdās ir paglābušies tavā mīlestībā, tā palīdzi pastāvēt arī mums. Lai mēs priecīgi un labprātīgi daram tavu pratu. Neieved mūs kārdināšanā pāri, vairāk, nekā mēs spējam panest.

    Dod, ak, Dievs!, mums bēdu laikā paciesties, tavam prātam padoties, lai mēs paliekam tev uzticami līdz nāvei. Un kad tā savu cīņu izcīnījuši, tecēšanu pabeiguši un ticību turējuši būsim, tad tu, žēlīgs Dievs, dosi mums arīdzan taisnības kroni, ko tu esi sagatavojis visiem, kas tevi mīlējuši. To mēs ticam, un tāpēc ceļos mezdamies tevi pielūdzam.

  5. Zinaīda saka:

    Adventa laika būtisks simbols ir vainags jeb aplis, kas apzīmē mūžību un vienotību, gaismas uzvaru pār tumsu. To veido no mūžzaļiem priežu vai egļu zariem, kas simbolizē cerību un mūžīgo dzīvību.

  6. Zuzanna saka:

    Vainaga dekorācijas, ja trūkst ideju

    Dabas materiāli – kastaņi, zīles, čiekuri, gliemežvāki, sausie ziedi, augļu kauliņi, rieksti, akmeņi, piepes, koku mizas utt.

    Virtuves materiāli – lauru lapas, kafijas pupiņas, makaroni, žāvēti āboli u.c. augļi, pupiņas, zirņi, ķiploki, sīpoli, grūbas, popkorns, kaltēti citrusaugļi, krustnagliņas, kanēļstandziņas utt.

    Saldumi – konfektes, piparkūkas, zefīri, želejkonfektes.

    Mākslīgie materiāli – sizals, auduma gabaliņi (mežģīnes, tills), vīna korķi, mazas turziņas, eglīšu mantiņas, bērnu rotaļlietas, pogas, lentes, atslēgas, dziju kamoliņi, spalvas, pērles, kurpju auklas utt.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

scroll to top