Par foto radariem.

Foto radaru atrašanās vietas   Liepajā un Kurzemes rajonā …ŠEIT

Tā foto radaru būšana sit pa nerviem.

Ne jau tāpēc, ka kaut kur diži steidzos un gribu apzināti pārkāpt ātrumu. Vienkārši negribas nejauši savārīt nepatikšanas, jo pie kājas , kas maigi spiež uz gāzes pedāļa nav pieslēgta kruīza kontrole.

Viens nu gan ir pilnīgi skaidrs – foto radari autovadītājus disciplinē, bet kaitina un vedina uz domām par viņa piemānīšanu. Nu tādu nevainīgu mīļu piemānīšanu.

Zināma lieta, ka pastāv nejaušības faktors un rodas jautājums vai primārais būs sodīt autovadītājus, lai atpelnītu foto radaru izmaksas, vai rūpēties par satiksmes drošību, kas ne vienmēr ir viens un tas pats.

Piemēram…  neuzmanības dēļ nedaudz pārsniegtu ātrumu …. par pirmo pārkāpumu autovadītāju varētu sākotnēji brīdināt, atsūtot vēstuli bez soda  kvīts.

Vai mūsu sabiedrība, kas pieradusi postīt un graut foto radarus nesabojās?

Poļi foto radarus jau ir iemācījušies sabojāt. Mūsējie taču nav dumjāki.

Nezinu kādu ceļu ies ‘neapzinīgie  latvji, bet te ieskatam savākts materiāls no visām foto radara piemānīšanas iespējām.

Vienkāršākais ir nosmērēt numuru ar dubļiem , bet par to arī var sodīt.   Uzlīmēt polirizējošu lentu, kas lauzīs tava numura rakstu.

Hameleona lenta, kas ja padod strāvu , paliek necaurspīdīga.

Automātiski tiek paralēli pacelts numurs.

Numuru automātiski noslēpj zem motora pārsega.

Izmantojot vēja spēku, kad palielina ātrumu numurs nav redzams

Veiksmi ceļā, bet tomēr, ko darīs latvju bāleliņi ar foto radariem…

Oficiālā nostāja ir tāda, ka fotoradari ieviesti ar mērķi samazināt vidējo braukšanas ātrumu, to lietošanas forma vairāk atgādina ērtu un ātru naudas iekasēšanas metodi, kas pēc zināma sodīto vadītāju skaita sasniegšanas sevi būs atpelnījusi.

Nevar noliegt, ka tā strādā un vidējais braukšanas ātrums uz Latvijas ceļiem ir samazinājies, tomēr no parastā autobraucēja viedokļa daudz godīgāk būtu ar attiecīgu zīmi laikus brīdināt, ka vari tikt sodīts, ja minētajā ceļa posmā pārkāpsi noteikumus, nevis tikt no krūmiem nobildētam un mazliet vēlāk saņemt rēķinu pasta kastītē.

Kas jāievēro Ceļu policijai  un jāzina TEV

Ātruma pārsniegšana un radari.

A.Likums nosaka sodu par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.

APK 122. pants:

B. Radariem ir sekojošas tehniskās īpatnības:

Instrukcija “Par transportlīdzekļu braukšanas ātruma noteikšanas ierīču pielietošanas kārtību”:

Radaru izmantošanā jāievēro sekojoši nosacījumi.

Instrukcija “Par transportlīdzekļu braukšanas ātruma noteikšanas ierīču pielietošanas kārtību” nosaka, ka:Kontrolējot … braukšanas ātruma režīma ievērošanu, policijas patruļā jābūt vismaz diviem policijas darbiniekiem. Šajā darbā var iesaistīt policijas darbinieku palīgus.”

Radaru drīkst izmantot policijas darbinieki atbilstoši rūpnīcas – izgatavotāja izdotajai lietošanas instrukcijai, iepriekš nokārtojot ieskaiti par radaru pielietošanas kārtību.”
Piemēram, radara “Barjer” ekspluatācijas noteikumu 7.3. punktā noteikts, ka, izmantojot ātruma mērītāju, sakarā ar to, ka ierīcē tiek izmantots radiolokācijas princips, uz ātruma mērītāju ir iespējama dažādas izcelsmes ietekme, piemēram:

No transportlīdzekļiem, kas virzās pretējā virziena braukšanas joslā; no nekustīgām rūpnieciskām iekārtām, kam ir kustīgas daļas; no luminiscējoša reklāmu un dienas gaismas apgaismojuma; no dažādām radiosakaru līnijām un ierīcēm; no dažādiem elektrisko un magnētisko lauku avotiem kā, piemēram, augstsprieguma līnijām un citām.

6. Transporta līdzekļi jāaptur tā, lai neradītu ceļu satiksmei bīstamas vai traucējošas situācijas.”
7. Diennakts tumšajā laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos policijas patruļautomašīnai neapgaismotos ceļa posmos obligāti jābūt novietotai ar iedegtiem gabarītlukturiem.”

8. Radaru nedrīkst izmantot:

Ja tam nav Latvijas Nacionālā metroloģijas centra izsniegtā verificēšanas sertifikāta un uzlīmes (uzlīmei jābūt redzamā vietā uz radara, sertifikāts glabājas pie atbildīgās amatpersonas);
ceļa posmos, ja redzamības zonā atrodas tuvu viena aiz otras atrodas dažādu maksimālā braukšanas ātrumu ierobežojuma ceļa zīmes (apdzīvotas vietas sākums un beigas, ceļa remonta zonas u.c.).
“Protokolā papildus jānorāda radara nosaukums, numurs, fiksētais ātrums un iespējamais minimālais ātrums, ņemot vērā radara iespējamo pieļaujamo kļūdu. Ja radara konstrukcijā paredzēta laika fiksācija, norāda laiku no mērījuma izdarīšanas brīža.”

Darbinieki ne vienmēr zina atšķirību starp radaru detektoru un antiradaru.

Vairums autovadītāju lieto radaru detektorus, nevis antiradarus. Radaru detektors ir ierīce, kas var uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus APK 121. panta 7. daļa nosaka, ka:

Par tādu transportlīdzekļu vadīšanu, kuri ir aprīkoti ar ierīcēm (antiradaru u.tml.), kas var uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus, – uzliek naudas sodu no desmit līdz piecpadsmit latiem.”
Antiradars ir ierīce, kas var radīt traucējumus braukšanas ātruma kontroles mērierīču darbībai

“Par tādu transportlīdzekļu vadīšanu, kuri ir aprīkoti ar ierīcēm (antiradaru u.tml.), kas var radīt traucējumus braukšanas ātruma kontroles mērierīču darbībai, – uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem vai atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku līdz trim mēnešiem.”

CP darbinieki izmanto nepiemērotus radarus.

Latvijā līdz šim tika izmantoti bijušajā PSRS ražotie “Barjer” un “Iskra” radari. Nu jau tiek lietoti arī ASV ražotie “Stalker” radari. Neviens no šiem radariem nav ne lāzerradars, ne videoradars, ne arī fotoradars.

Žurnāla “Auto” jūnijā numura 35. lpp. rakstā “Stalker pret slepkavām” LR Valsts Ceļu Policijas priekšnieks A. Jirgens, informējot par perspektīvu lāzerradaru iegādi, apstiprina sen zināmo patiesību:
“Lāzerradars spēj precīzi konstatēt kāda konkrēta transportlīdzekļa ātrumu intensīvā, blīvā satiksmē, kāda ir, piemēram, uz Rīgas – Jūrmalas šosejas. Parastie radari, kā mēs sakām, “jūk prātā”, rādot visu ko tikai ne precīzi fiksētu ātrumu, kas atbilst vienam automobilim. Lāzera stars ir šaurs un var ‘trāpīt” konkrētam transportlīdzeklim.”
Vēl interesantāks ir kāda CP vadības pārstāvja izteikums privātā sarunā:
“Ātruma kontrole notiek tā: brauc pa Jūrmaleni astoņas mašīnas. Radars fiksē visātrāk braucošās mašīnas ātrumu. Tad CP darbinieks nosaka, kura no tām astoņām ir tā visātrāk braucošā.”
Tas ir vēl viens izskaidrojums tam, ka autovadītājiem tiek uzrādīts ne viņa braukšanas ātrums.

Latvijas apstākļos, kad CP galvenais uzdevums ir naudas sodu iekasēšana un nav iespējams pierādīt konkrētā transporta līdzekļa ātruma režīma pārkāpšanu, CP darbinieku darbību ar radariem likumība ir vairāk kā apšaubāma. Piemēram, “Stalker” radars pat nefiksē laiku.

Ir arī virkne piemēru no dzīves, kad ar 140 km/h braucošas a/m vadītājam tiek rādīts radars ar ātrumu 115 km/h vai ar 90 km/h braucošas a/m vadītājam tiek uzrādīts to apdzinušā transporta līdzekļa ātrums 120 km/h, jo CP nepaspēja apturēt apdzenošo auto.

Pašreizējo situāciju ātruma režīma ievērošanā varētu izbeigties ar atbilstošas videoradaru un fotoradaru darbības ieviešanu.

Šo abu radaru gadījumos ar slēgtu (CP kontrolē neesošu) iekārtu tiek fiksēts auto, tā numurs, braukšanas ātrums, pārkāpuma datums un laiks. Šeit jau ir daudz mazāk domstarpību un pareizu darbības formu rezultātā CP nav nekādu manipulāciju iespēju.

Tas arī ir pamats Latvijas CP nedomāt par šo radaru iekārtu ieviešanu, jo iedzīvošanās uz iebiedēto autovadītāju rēķina būtu maksimāli ierobežota.

CP darbībā izmantotie ātruma limiti:

Kā atkārtoti norādījuši CP vadošie darbinieki, ātruma mērīšanas sakarā tiek izmantotas ātruma pielaides. Piemēram, Rīgas CP un specrota pašlaik strādā ar šādiem ātruma limitiem (pielaidēm):
1) ja 50 km/h ātruma ierobežojums, tad līdz 65 km/h;
2) ja 90 km/h ātruma ierobežojums, tad līdz 105 km/h.

Ieteikumi:

Atcerieties, ka CP darbinieki nedrīkst mērīt jūsu braukšanas ātrumu ar sava transporta līdzekļa spidometra palīdzību un tad piemērot sodu.

Palūdziet CP darbinieku uzrādīt ātruma pārkāpuma fiksēšanas laiku (“Stalker” radariem šādas iespējas nepastāv).

Pārliecinieties, vai CP darbinieks ir ievērojis augstāk minētos radaru ražotāju lietošanas instrukcijas noteikumus.

Vienmēr ir pamats tiesāties, jo CP godaprāts ir apšaubāms un autovadītāja pārkāpumu ir iespējams pierādīt tikai ar videoradara un fotoradara palīdzību, kurus Latvijā vēl neizmanto.

Līdz ar to apstākļos, kad ne viena ne otra puse nevar pierādīt savu taisnību, saskaņā ar administratīvā procesa tiesību principu visas šaubas ir par labu indivīdam.

JAUNUMS.

Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu uzskaites punktus turpmāk plānots reģistrēt dienā, kad beidzies termiņš lēmuma par administratīvā soda piemērošanu apstrīdēšanai vai pārsūdzēšanai, informē Satiksmes ministrija.

Šos grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 551 “Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumi” otrdien, 29. septembrī, atbalstījusi valdība.

Līdz šim pārkāpumu uzskaites punktus reģistrēja brīdī, kad stājas spēkā lēmums par soda piemērošanu. Daudzos gadījumos tas tika apstrīdēts, tādēļ pārkāpumu uzskaites punkti bija jāanulē un informācija atkal jāatjauno pēc sūdzības izskatīšanas. Turpmāk plānots datus sistēmā iekļaut tikai tad, kad beigsies termiņš soda apstrīdēšanai vai pārsūdzēšanai, vai tad, kad tiks izskatīta sūdzība.

Noteikumos arī precizēts to transportlīdzekļu vadītāju loks, kam tiek reģistrēti pārkāpumu uzskaites punkti. Plānots, ka turpmāk tos reģistrēs arī autovadītājiem, kuru dati iekļauti Iedzīvotāju reģistrā. Tādējādi pārkāpumu uzskaites punktus varēs uzrādīt arī personām, kurām ir uzturēšanās atļauja valstī, bet nav Latvijā izdotas autovadītāja apliecības.

Pašlaik pārkāpumu uzskaites punktus ieraksta transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā un traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā reģistrētajiem transportlīdzekļu vadītājiem.

Turpmāk arī paziņojumus par pārkāpumu uzskaites punktiem varēs saņemt ērtāk un ātrāk – transportlīdzekļa vadītājam reģistrējoties VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” mājaslapā ww.csdd.lv. Tādējādi vairs netiks sūtītas vēstules uz personas deklarēto dzīves vietu.

Grozījumi noteikumos stāsies spēkā pēc to izsludināšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Foto radaru atrašanās vietas   Liepajā un Kurzemes rajonā ŠEIT