Ja iekož čūska, cik tas ir bīstami!

«Latvija čūskām ir ziemeļu zeme, tāpēc pie mums sastopamas vien trīs sugas: odze, zalktis, gludenā čūska. Pastāv arī glodene, bet tā vairāk ir kā ķirzaka.

Indīgas ir vienīgi odzes un to kodums var būt arī nāves cēlonis pie noteikuma, ja neko nedarām un nevēršamies pēc palīdzības,» portālam mammam.lv/tetiem.lv stāsta Linda Deičmane, Lauku ceļotājs ceļojumu konsultante.

Pie mājām pārsvarā satiekami zalkši. Klasiski zalkti var atšķirt pēc dzeltenām austiņām, bet tās var būt arī pabalējušas un šķietami pat nepamanāmas.
Zalkšiem patīk mitrums, turklāt, tuvojoties olu dēšanas laikam, resnās zalkšu mammas nereti tiek iztraucētas kompostkaudžu tuvumā. Zalktis nav indīgs, taču no bailēm pa anālo atveri var izdalīt smirdošu šķidrumu.

Latvijā ļoti reti sastopama vēl viena čūsku suga – gludenā čūska. Tā gan ir ļoti agresīva, bet nav indīga. Izskatās līdzīga odzei, bet ir slaidāka, plakanāka, ar apaļu purnu, brūnu muguru, uz kuras 2 vai 4 rindās tumši plankumiņi. Parasti gludenā čūska sastopama priežu mežos, krūmiem apaugušos uzkalniņos, pļavās un purvos.

Glodene vairāk ir ķirzaka čūskas ādā — pelēka vai sarkanbrūna, 40 līdz 50 centimetrus gara. Briesmu gadījumā tā nomet asti, kas vēlāk atkal ataug. Vietā, kur glodene iekodusi, parādās neliels apsārtums, kas drīz vien pazūd.

Arī odzes pagalmā parasti nenāk — tās var sastapt mežmalā, pie purva, parasti ar atpazīstamo zigzaga līniju pār muguru. Taču ir arī tādas odzes, kam šīs līnijas nav, pati čūska ir melna vai pelēcīga.

Vasaras beigās visām čūskām piedzimst mazuļi. Piemēram, odzēm čūskulēni jau trešajā dienā uzskatāmi par pilntiesīgām čūskām ar savu indes devu. Īpaši bīstami čūsku kodieni ir maziem bērniem un tad, ja iekosts galvas vai kakla apvidū, kur asinsrite ir ļoti aktīva, inde ātri izplatās.

Drošības pasākumi, ejot mežā

«Patiesībā, ejot dabā, nepieciešams padomāt gan par sevi, gan par dzīvo dabu. Piemēram, arī čūskām ir grūti karstā laikā un tās gaida lietu. Tā ir aukstasiņu dzīvnieks, kam ķermeņa temperatūra ir tāda pati kā apkārtējai videi, tādēļ čūska meklē vietu, kur saules mazāk un jūtams zemes mitrums,» skaidro ceļojumu konsultante L. Deičmane.Ja iekož čūska

«Odze pati cilvēkam neuzbrūk, tā iekož, ja uzkāpj virsū vai pieskaras. Taču viņa nevar izkost ne caur džinsiem, ne citām biksēm, tāpēc svarīgi ir piemēroti apģērbties. Turklāt jāatceras, ka visas čūskas ir kurlas, bet ar savu ķermeni tās ļoti labi uztver zemes vibrācijas. Jo skaļāk mežā soļosiet, jo mazākas cerības sastapt čūsku!

Ir vairākas lietas, ko paši varam darīt, lai dabā draudzīgi līdzāspastāvētu. Pirmkārt, vispirms sakopt pagalmu, lai čūskām nebūtu, kur iemitināties, otrkārt, ja čūska sastapta, neiedzīt to stūrī, jo tā vienmēr kodīs aizstāvoties, un, treškārt, parūpēties, lai nebūtu čūsku ēdiena – peļu un žurku. Starp citu, tautā arvien ir dzīvs ticējums, ka nekad nevajag darīt pāri čūskai — tas var atspēlēties paša liktenim.»

Pazīmes, kad iekodusi čūska

«Ja iekodis zalktis, radīsies tikai apsārtums un pampums, jo zalktim indes nemaz nav. Zalkša iekošanas gadījumā veidojas sekundārs audu bojājums ar iespējamību, ka var rasties infekcija. Tāpēc pēc koduma var šai vietai uzlikt kompresi un vērot, vai neparādās ādas apsārtumi (tādā gadījumā gan labāk mazo atrādīt ārstam),» iesaka bērnu ārste Ilva Koškina.

«Par bīstamu čūskas kodumu varam runāt, ja iekodusi odze. Čūskas koduma vietā redzamas divas lielākas un divas mazākas četrstūrī novietotas brūcītes. Indes iedarbība atkarīga no vietas, kur čūska iekodusi, — patiesībā kodums rokā var būt bīstamāks nekā kājā, it sevišķi, ja inde iekļuvusi asinsvadā.

Pirmā pazīme — koduma vietā drīz vien rodas tūska un sāpes, āda kļūst zilgansārta. Pietūkums parādās pirmajās minūtēs pēc koduma un izteikti palielinās pirmās diennakts laikā. Dažiem var iestāties alerģiska reakcija — šoks. Dzīvībai bīstami simptomi ir mēles un rīkles pietūkums, reibonis, apgrūtināta elpošana un bezsamaņa.»

Kā rīkoties, ja iekodusi čūska

Galvenais — nevajag paļauties uz nemākulīgu un stresainu rīcību! Nekādā gadījumā nedrīkst likt žņaugu, jo, to vēlāk noņemot, aizkavētā asinsrite kājas vai rokas stāvokli būs tikai pasliktinājusi.

Kas jādara:
– cietušais jānogulda. Neatkarīgi no tā, vai cietušais ir bērns vai pieaugušais, viņu jānogulda — koduma vietai vajadzētu būt augstāk par pārējo ķermeņa daļu. Bērns nedrīkst staigāt — viņu guļus jānes! Kustības paātrina asinsriti un līdz ar to arī indes izplatīšanos;

– pēc iespējas ātrāk atrādīt ārstam. Mmedicīniskā palīdzība jāsaņem ne vēlāk kā trīs stundas pēc sakošanas;

– jādod daudz dzert, lai nodrošinātu šķidrumu organismam.

Slimnīcā čūskas sakostajam ievada īpašu serumu. Ārstēšanās ilgst vismaz nedēļu, bet smagākos gadījumos — divas. Atlabšana atkarīga no tā, cik liela un cik koncentrēta bijusi indes deva.

Piemēram, pēc ziemas guļas pavasarī, ja odze nekur savu indi nav tērējusi un nu iekodusi, indes koncentrācija var būt daudz spēcīgāka.
Ja neredzējāt vai apjukumā neatšķīrāt, kura no čūskām bija pie vainas, drošības labad tomēr labāk steigšus doties pie ārsta!

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

1 + astoņpatsmit =