Otrā Advente, aizdedzināsim otro sveci Adventa vainagā

OTRĀ ADVENTE.

Laiks rit. Pa gabaliņam vien nolauž no aizejošā gada dienas, mirkļus un padara tos par pagātni. Noglabā mūsu atmiņu krātuvēs, vai arī kā nenozīmīgus pasviež aizmirstībai. Ko paturēt, ko aizsviest – tā ir viela pārdomām.

Otrā Advente, kā laiks rit!

Adventes vainags, ko daudzi darinās vai iegādāsies, nav tikai skaista lieta, kas greznos mājas un priecēs bērnus.

Vainagam ir ļoti dziļa reliģiska un simboliska nozīme. Tā ir himna dzīvības noslēpumam, himna Kristum. Kristus ir patiesā gaisma, kurš ir nācis, lai uzvarētu tumsu un nāvi. Baznīca māca, ka Adventa laiks jāpavada klusumā, dziļās pārdomās un lūgšanās.

Otrā Advente pastiprina pārdomu laiku.

Maza atkāpe. Var rasties jautājums advente vai advents?

Advente ir svētku gaidīšanas laiks, nevis svētki, vārds advente nav jāraksta ar lielo sākumburtu, taču nosaucot konkrētu adventi, piemēram, Pirmā advente, Otrā advente utt., pirmais vārds jāraksta ar lielo burtu.” Pareizi ir advente.

Tas ir laiks, kad katram pašam sev jānožēlo grēki un jāpiedod visiem vienādi − gan pāridarītājiem, gan tiem, uz kuriem dusmojamies.

Protams, par vecajiem, slimajiem un neaizsargātajiem jārūpējas visu mūžu, bet Adventa laikā tas ir kristieša svēts pienākums.
Tomēr mums ikvienam Adventa laiks saistās ar kaut ko savu.

Neviens simbols adventa laiku neattēlo labāk par adventes vainagu.

Sveces gaisma, kas apspīd katru jaunu nedēļu, Adventam turpinoties, vēsta par sagatavošanās laiku un Jēzus dzimšanas tuvošanos. Bet mirdzums, kas aizvien paplašinās, var izgaismot arī citus būtiskus Adventa aspektus.

Ziemeļu puslodē šis gadalaiks ir vistumšākais…

Šajā nozīmē pakāpeniska gaismas paplašināšanās ir spēkpilns atgādinājums par vienu no galvenajām tēmām Jāņa evaņģēlijā — tā ir Jēzus gaisma, kas uzvar tumsas valstību. Dzīvība bija cilvēku gaisma. Gaisma spīd tumsībā, bet tumsa to neuzņēma (Jāņa 1, 4b-5).

Tā kā Adventa laiks turpinās, gaisma augs, līdz beidzot nāks Ziemassvētki. Četras sveces simbolizē gaismas nākšanu tumsībā un laika plūdumu četru Adventa nedēļu laikā.

Trešā adventes svētdiena.

Visvairāk tiek uzsvērts prieks…

Prieks par to, ka mūsu cerībām ir pamats. Ka Dieva mīlestība ienāk mūsu pasaulē un to izmaina. Prieks, ka mūsu gaidīšanas laiks tiks piepildīts.

Atceramies gan to, ka pravieši sludināja, ka nāks Mesija, gan to, ka Marija gaidīja Jēzu, gan to, ka Jānis Kristītājs gaidīja savu tiesnesi, kas nāks un visus tiesās, gan arī to, ka gaidām brīdi, kad atkal nāks Jēzus un visus tiesās, kad visiem būs jāatbild par saviem darbiem.

Aplis, ko veido adventes vainags, kopš senseniem laikiem simbolizē mūžību un vienotību.

Vainagam ir gredzena forma un nozīme: tā ir uzticības zīme Dievam un viņa apsolījumiem.

Vēl vairāk, tam, tāpat kā Kristum, ir divi tituli: karaliskais un uzvarētāja tituls. Jau senajā Romā izmantoja lauru vainagus, kronējot uzvarētājus sporta spēlēs.

Adventes vainags cilvēcei pasludina, ka bērns, ko visas tautas gaida, ir karalis, kurš uzveic tumsu ar savu gaismu.

Otrā Advente

Ceturtā adventes svētdiena.

Adventes vainagā katru svētdienu četras nedēļas pēc kārtas tiek iedegtas sveces. Advents ievada baznīcas liturģiskā gada Ziemassvētku ciklu, kurš ilgst līdz Lieldienu cikla sākumam – devītajai svētdienai pirms Lieldienām.

Dievkalpojumos adventa laikā mācītāju amata tērpā, altāra segās un citos liturģiskajos piederumos izmanto violeto vai zilo liturģisko krāsu. Ziemassvētkos violeto vai zilo krāsu nomaina svinīgā baltā krāsa, kas simbolizē lielāko prieka izpausmi.

Priežu vai egļu zari, ko izmanto pinot vainagus, vienmēr ir zaļi, kas simbolizē cerību un mūžīgo dzīvību. Vainagam nevajadzētu būt no keramikas vai kādiem citiem materiāliem.

Šie zaļie zari kristiešiem atsauc atmiņā Jēzus ieiešanu Jeruzalemē, kad viņu uzņēma kā pravieti un karali,” skaidro Informācijas centra darbinieki.

Adventes vainaga dekorēšanai var izmantot sarkanas vai violetas lentes. Sarkanā krāsa simbolizē Jēzus mīlestību uz cilvēkiem, violetā – grēku nožēlu un atgriešanos līdz Kristus otrreizējai atnākšanai.

Katrai adventes svētdienai ir sava pamattēma, kuru kristieši pārdomā, tādējādi  svētdarot savu laiku līdz Ziemassvētku svinēšanai. Arī dievkalpojumos ir pamanāmas izmaiņas: netiek dziedāts “Gloria” dziedājums, kurš no jauna atskanēs tikai Ziemassvētku vigi-lijā.Otrā Advente

 

Mirdz četrās svecēs siltas, gaišas liesmas,
Un Ziemas Svētku zvani, klusas dziesmas,
Caur balto Adventi skan, Laika taktī,
Un Dvēselītēm, Klusā, Svētā Naktī

Kluss vakars. Advente jau beidzas,
Lai Ziemas Svētku Brīnums sāktos,
Jauns Gads pa Vecā pēdām steidzas ~
Drīz kalendārus mainīt nāktos…

Vērts šķirstīt atmiņas, vēl mirkli,
Par labāko, ko gads šķiet devis ~
Pirms atvērt jaunu Laika šķirkli,
To katrs fiksēt var, priekš sevis…

 

Četrām svecēm adventes vainagā ir sava nozīme:

pirmā tiek saukta par pravieša sveci (cerība, kas ir Kristus),
otrā ir Betlēmes svece (universālais aicinājums uz Pestīšanu),
trešā – ganiņu svece (prieks)
ceturtā – eņģeļu svece (mīlestība).

Lai mierīgs šis svētku gaidīšanas laiks!

Kūst Adventes vainagā svecīšu pāris,
Un Brīnuma tuvums ir pasauli skāris:
Drīz Ziemassvētki aizskanēs, balti un klusi,
Caur dvēselēm, laiku – mūžības pusi…

Gaišu un mierpilnu Adventes laiku!

 

Paldies, ka izlasījāt šo ziņu, neaizmirsti abonēt (ja kas bez maksas) jaunākos rakstus!

ABONĒŠANA!

 

Dalies ar šo ziņu

7 Atziņas “Otrā Advente, aizdedzināsim otro sveci Adventa vainagā”

  1. maija saka:

    Kristīgajiem četras nedēļas ilgā Advente ir kristietības reliģijas cetrālās figūras – Jēzus Kristus gaidīšanas laiks; tulkojumā no latīņu valodas vārda “advenire” tā nozīmē “atnākšana”.

    Tradicionāli Adventes laikā katru svētdienu tiek aizdedzināts pa vienai svecītei Adventes vainagā. Aplis, ko veido vainags, kopš senseniem laikiem simbolizē mūžību un vienotību, vienlaikus tā gredzena formai simbolizējot uzticību Dievam un viņa apsolījumiem.

    Pēdējos gados baznīcas tradīcijā tiek izmantota arī debeszilā krāsa, norādot uz cerību un nākamo laiku, vienlaikus arī izceļot to, ka Adventes laika noskaņa atšķiras no ciešanu laika.

    Adventes pirmajā svētdienā sākas jaunais Baznīcas liturģiskais gads, kas tradicionāli noslēdzas ar Mūžības svētdienu. Šāda kārtība veidojusies no izpratnes, ka cilvēka ticības dzīve sākas līdz ar sastapšanos ar Kristu.

    Kristus ir Dievs, kurš kā bērns ienāk cilvēka dzīvē, pieaug, atstāj savu mācību, mirst pie krusta, Lieldienās augšāmceļas un vada cilvēku uz sastapšanos ar Dievu pēc laicīgās dzīves.

    Mūsdienās Adventes svētdienās bieži tiek lietots šāds tematisks iedalījums:

    1.svētdiena — Dieva solījums par pasaules Pestītāju Ēdenes dārzā;
    2.svētdiena — praviešu solījumi Vecajā Derībā par pasaules Pestītāja nākšanu;
    3.svētdiena — Jāņa Kristītāja norādījumi par Pestītāju tautas vidū;
    4.svētdiena — Kristus norādījumi par Viņa otro atnākšanu Lielajā Tiesas Dienā.

    Tomēr daudziem no mums Advente ir tas laiks, kad klusām gaidām pienākam Ziemassvētkus; kad ikviena sirsniņā iedegas cerība un gaidas pēc Ziemassvētku brīnuma. Šajā laikā ir pieņemts miers un līdzsvara meklējumi sevī…

    Tas ir laiks, ko pavadīt mājās, kopā ar ģimeni

    Taču pats galvenais šajā apcerīgajā gaidīšanas laikā — nepazaudēt sākotnējo Adventes ideju, izprast četru sveču nozīmi un Ziemassvētku dziļāko būtību. Mēs atveram savas sirdis, savu iekšējo pasauli, vairāk dodam un piedodam.

  2. laimisk saka:

    Kā ir pareizi Advente vai Advents ?

    Pretēji Latvijas tradicionālo kristīgo konfesiju lietotai formai „advents” – reliģiskās septītās adventistu savienības pirmskara Latvijā savos periodiskajos izdevumos lietojuši formu „advente”.

    Ar to saprotot nevis adventa laika posmu, bet gan savu idejisko uzskatu par drīzo pastardienu un drīzu Kristus atnākšanu („Adventes Vēstnesis”, „Adventes kalendārs”).

    Advente ir jaunākā laikā radies apzīmējums arī atsevišķai adventa laika svētdienai.

    Tātad varētu teikt, ka adventā ir četras adventes:

    pirmā advente, otrā, trešā un ceturtā advente.

    Varam teikt: „adventa vainags”, „adventes svecītes”, „adventa vainagā iededzinām pirmās (otrās, trešās, ceturtās) adventes svecīti”.

    Padomju okupācijas laika posmā vārds „advents” vārdnīcās bija izzudis, kļūdaini tā apzīmējumam izmantojot vārdu „advente”.

    Mūsdienīgās vārdnīcās būtu iekļaujami abi vārdi (advents, advente) ar attiecīgām šo vārdu nozīmēm vai to skaidrojumiem.

  3. pažarnieks saka:

    HALO SVEČU DEDZINĀTĀJI !

    VUGD priekšniecība un parastie mirstīgie ugunsdzēsēji aicina neatstāt bez uzraudzības adventes vainagā iedegtas sveces, kā arī pārliecināties, vai vainags nav novietots tuvu viegli uzliesmojošiem priekšmetiem.

    Arī paši vainagi pārsvarā ir gatavoti no degtspējīgiem materiāliem, tādēļ sveču dedzinātājiem, kuri paši gatavo rotājumus, vajadzētu iegādāties īpaši vainagiem domātus svečturus, kas, izdegot svecei, pasargās vainagu no aizdegšanās.

    SAPRATĀT !

    Lai neizceltos ugunsgrēks, dedzinot sveces, jāievēro šādi noteikumi:
    – Pirms sveces aizdegšanas, atbrīvo to no visa veida iepakojuma, ja klāt ir pievienota lietošanas pamācība, noteikti izlasi un ievēro to;
    – Vienmēr sveci novieto uz nedegošas virsmas. Nekad nenovieto sveces citu siltuma avotu tuvumā, piemēram, uz televizoriem, radiatoriem, iekurtām krāsnīm vai kamīniem;
    – Esi īpaši uzmanīgs ar lielajām dekoratīvajām svecēm, no kurām var stipri sakarst galda virsma;
    – Pārliecinies, ka sveces ir stabili novietotas un nevar apgāzties;
    – Svečturim ir jābūt stabilam, lai tas nevarētu apgāzties, tādēļ tas jāizvēlas atbilstoši sveces lielumam un formai;
    – Nenovieto sveces audumu, aizkaru un mēbeļu tuvumā;
    – Uzmani, lai telpā, kur deg sveces, nerastos caurvējš;
    – Sveces degli regulāri apgriez, nepieļauj svešķermeņu iekļūšanu izkusušajā parafīnā.
    – Nepieļauj liesmas nonākšanu tiešā saskarē ar dekoratīvajām sveču aplikācijām, svečturiem, stiklu, jo tas var saplīst;
    – Uzmani, lai svece atrastos bērniem un mājdzīvniekiem nepieejamā vietā;
    – Starp degošām svecēm vienmēr atstājiet vismaz 10 cm atstarpi;
    – Dekoratīvās želejveida sveces ar dažādiem dekorējumiem nav paredzētas dedzināšanai, jo to iekšpusē esošie dekoratīvie elementi var uzliesmot;
    – Neatstāj degošas sveces bez uzraudzības, pat ne uz īsu brīdi;
    – Dodoties prom vai pirms gulētiešanas pārliecinies, ka svece ir nodzēsta!

    MIERS JUMS ADVENTES GAIDĪŠANAS BRĪNUMĀ ! MIERS MUMS DEŽŪRĀS !

  4. de.bg saka:

    Ak, Dievs Kungs!
    Žēlīgais Tēvs pār visiem, kam bērnu vārds ir Debesīs un virs zemes.
    Tu nepiekūsti mums, saviem bērniem, labu darīdams, un spied mūs caur krustu un bēdām nākt pie tevis.

    Tev pieder mūžīgs gods un slava, ka tu par mums esi gādājis nevien tad, kad nespējam paši par sevi gādāt, bet esi mūs mīlīgi auklējis no pašas jaunības, un caur dažādām bēdām un nelaimēm, itin kā pie rokas vezdams, esi tēvišķi izvadījis.

    Bet, ak!, bet mēs nožēlojam to, ka mums vēl tik daudz noziegumu un grēku, lai arī (jebšu) tava žēlastība mums bagātīgi atklājusies. Mazums ir tas, ko mēs zinām, un lielo daudzumu mēs nezinām. Ak! Mēs esam kā mazticīgi. Tavu vārdu gan mēs dzirdam, bet cik grūti mums tas nākas, līdz taisnība mūsu sirdīs zeļ un saņemas.
    Cik drīz mēs atkāpjamies no taisnā ceļa, kad tu savu roku maķenīt no mums novērs. Kad tu mums liec redzēt labas dienas, tad mēs gana ātri no tevis atraujamies, kļūstam pārlieku droši – tā, ka tev pie mums jānāk ar krusta un nelaimes rīksti.

    Ak, Dievs!

    Piedod mums jēl mūsu grēkus, mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus labad.
    Ņem, tu, mūs pie rokas, un ved mūs uz to ceļu, pa kuru mums jāstaigā. Lai mēs dzenamies pēc patiesības, pēc goda, pēc mīlestības un taisnības. Un kā citkārt tavi svētie visās bēdās ir paglābušies tavā mīlestībā, tā palīdzi pastāvēt arī mums. Lai mēs priecīgi un labprātīgi daram tavu pratu. Neieved mūs kārdināšanā pāri, vairāk, nekā mēs spējam panest.

    Dod, ak, Dievs!, mums bēdu laikā paciesties, tavam prātam padoties, lai mēs paliekam tev uzticami līdz nāvei. Un kad tā savu cīņu izcīnījuši, tecēšanu pabeiguši un ticību turējuši būsim, tad tu, žēlīgs Dievs, dosi mums arīdzan taisnības kroni, ko tu esi sagatavojis visiem, kas tevi mīlējuši. To mēs ticam, un tāpēc ceļos mezdamies tevi pielūdzam.

  5. Māra saka:

    Lai Ziemassvētku gaidīšanas laiks nāk ar mirdzumu acīs un dvēselē, lai atliek laiks zvaigžņu vērošanai un skaitīšanai!

  6. Vaira saka:

    Otrajā svētdienā domājam par dažādu lietu mainīšanu vai samierināšanos. Izlīgšanu ar tuvākajiem, piedošanu, palīdzēšanu…

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

scroll to top