Darbi dārzā – pavasarī

Manīju pirmos strazdus …

Sniega neesamība dārzā dod signālus labāk par jebkuru kalendāru: atnācis pavasaris ar visiem tam raksturīgajiem dārza darbiem. Sāksim ar vizītkarti – zālienu.

No zāliena ir jāsavāc sabirušās lapas, zari un citi priekšmeti, kas šādu un tādu apstākļu vadīti pa ziemu šeit ir uzradušies.

Jāveic zāliena aerācija vai vienkārši sakot ventilēšana – to veicam pavasarī, kad augsne atlaidusies (atbrīvojusies no sniega segas un ir atkususi dziļumā). Nelielā piemājas teritorijā aerāciju var veikt pavisam vienkārši- dēlīšos sadzen naglas, veidojot it kā ecēšas, kurus piesien pie kājām un izstaigā zālienu.

Ir gadījies redzēt veikalos nopērkamus speciālus  apavus ar asumiem, kas sniegs to pašu efektu. Lielākām teritorijām var izmantot speciālus aeratorus, ko izstumda pa zālienu. Tas veicina zāliena atjaunošanos, novērš sūnas veidošanos, nodrošina saknēm gaisa piekļuvi.

Ja parādās sūna –

iemesls ir sablīvējusies augsne, skāba augsne, noplicināta augsne. Attiecīgi jāveic zāliena aerācija, pretsūnas veidošanās pasākumi (pretsūnas mēslojums nopērkams specializētajos veikalos –

jāievēro lietošanas biežums un devas), augsne jākaļķo. Ideāli, ja var veikt augsnes analīzes precīza iemesla noteikšanai.

Zāliena regulāra pļaušana – pirmo reizi pavasarī jāpļauj, kad zāliens saaudzis 8 – 10 cm garš. Vēlāk ik pa 5 – 7 dienām. Pļauj 4 cm augstu. Nopļauto zāli vēlams savākt katru otro reizi. Atstājot nopļauto zāli zālienā, tiek atgriestas zālienam organiskās vielas.

Taču, ja tā ir par daudz, veidojas filca kārta, kas apgrūtina zāliena sakņu elpošanu.Ja ilgstoši ir sauss laiks, zālienu nepļauj, vai arī nopļauj augstāk kā parasti.

Zāliena laistīšana – parasti nav nepieciešama. Izņemot gadījumus, kad iestājas ilgstošs sausums un parādās zālienam ūdens nepietiekamība.

Jālaista vakaros – reti, bet bagātīgi.

Par tomātu stādiem uz palodzes…

Atceries, ka martā ir pēdējais brīdis sēšanai, ja dēstus gribi izaudzēt pats un gribi ieturēt savas šķirnes tīrību un pēctecību.

Stādu kastīti vispirms noliek zemākā temperatūrā (zem +10 grādu C), notur 2-3 dienas. Pēc tam kastīte jāpārvieto +27-+30 grādu siltumā. Sēkla vēsumā ir piebriedusi, bet siltumā tai rodas spēja dīgt.

Kad sākas dīgšana, plēvi noņem, stādu kastīti noliek +14-+16 grādu temperatūrā, lai piebremzētu stīdzēšanu. Līdz ar to aug saknes, nevis stāda zaļā masa.

Pēc 3 dienām stādiem meklē iespējas nodrošināt citu temperatūras režīmu: +22-+24 grādi dienā, +14-+16 grādu naktī.

Pēc 2 nedēļām stādi ir pirmoreiz jāizpiķē, pēc 2-3 nedēļām jāpārstāda. Pirms uzsākt piķēšanu, kā arī pirms izstādīšanas paliekošā vietā augi vismaz 20 minūtes pirms tam ir jāaplaista. Tā mazāk tiek traumētas sānu saknes (lielajai saknei nav būtiskas nozīmes).

Pievienoju labvēlīgo dienu kalendāru aprīlim… darbiem Dārzā, lai palielinātu – uzklikšķini

Un TE darbiem maijā :
Augļu dārzā
Mēslo jāņogu, upeņu un citu ogu krūmus un zemenes
Stāda vīnogas, dzērvenes un brūklenes

Sakņu dārzā
Joprojām sēj redīsus un salātus, dilles
Sēj galda bietes
Stāda sīpolus un ķiplokus
Stāda kāpostus
Stāda kartupeļus
Maija beigās stāda gurķus, ķirbjus un kabačus, bet apsedz ar agro plēvi

Siltumnīcā
Stāda tomātus un paprikas, baklažānus