SK “Liepājas metalurgs” atkal čemoioni.(video)

SK “Liepājas metalurgs” hokejisti piektdien vienā no Latvijas hokeja čempionāta finālsērijas kvalitatīvākajiem mačiem viesos apspēlēja komandu “ASK/Ogre”, tādējādi otro gadu pēc kārtas, bet piekto reizi vēsturē kļūstot par valsts čempioniem. Pirmo uzvaru metalurgi izcīnīja jau piektdienas pirmajā pusē – no Latvijas Hokeja federācijas gaiteņiem ar uzvaru izgāja “Liepājas metalurga” ledushalles direktors Kārlis Dreņģers. Tika apmierināts liepājnieku protests pret to, ka fināla septītā spēle Liepājā jāaizvada bez skatītājiem. Sodu federācija mīkstināja ievērojami – 300 latu sods piešķirts nevis hallei, bet sporta klubam, kā arī liepājniekiem bija jāsniedz LHF garantijas (arī Valsts policijas), ka spēlē tiks pilnībā nodrošināta kārtība, turklāt metalurgiem ir jānodrošina ogrēniešu līdzjutēji ar atsevišķu sektoru. Mazliet vairāk nekā stundu pirms spēles atmosfēra pie Vidzemes ledushalles vēl neliecināja, ka gaidāms sērijas izšķirošais mačs. Nemanīja arī Ogres policijas solītos ievērojamos papildspēkus – pārdesmit metru rādiusā ap halli dežurēja tikai aptuveni desmit drošība sargu. Tiesa, jo vairāk tuvojās spēles sākums, jo kuplāks kļuva vietējo līdzjutēju pulciņš, regulārs pastiprinājums ieradās arī kārtības sargiem. Liepājnieku līdzjutēju pilnais autobuss ieradās tieši stundu pirms spēles sākuma, bet vietas Ogres tribīnēs viņi aktīvi sāka ieņemt tikai piecas minūtes pirms cīņas pirmā iemetiena. Ogres ledushalle nebija pārpildīta, taču gandrīz visas sēdvietas bija aizņemtas. Atmosfēra bija šādam mačam atbilstoša – abu komandu līdzjutēji savējos aktīvi dzina uz priekšu. Nokļuvuši zaudētāju lomā, ogrēnieši nevis nolaida rokas, bet aktīvi veidoja uzbrukumu pēc uzbrukuma. Ierasti labi skatījās mājinieku pieredzējušie spēlētāji, kas vairākumā izpildīja dažus labi sagatavotus tālmetienus pa Žabotinska vārtiem. Dima vārtos savukārt izskatījās krietni pārliecinošāk nekā līdz šim finālsērijā. Netrūka gan arī viņam raksturīgo avantūrisko gājienu, bija arī liepājnieku ierastās kļūdas aizsardzībā, savu vārtu tuvumā uzdāvinot ripu sāncenšiem, tomēr mūsējo cietoksnis ilgi palika aizslēgts. Kā jau bija gaidāms, liela nozīme bija spēlei nevienādos sastāvos, tādēļ rūpīgāk tika vērtēti arī tiesnešu lēmumi. Kopumā tie nozīmēja, ka ogrēniešu vecmeistari pasludināti par īpaši aizsargājamiem bebriem, bet mūsējie teicami aizsargājās arī trijatā pret pieciem mājiniekiem. Savukārt metalurgiem, pašiem spēlējot vairākumā, atkal jau teicami nospēlēja mūsējo pirmā maiņa, un Mamonovs atrada spraugu, pa kuru ripu iedabūt atkal lieliski spēlējošā Stiģa vārtos. Atkāpšanās ceļu mājiniekiem kļuva vēl mazāk, bebri centās palielināt apgriezienus, bet mūsējie brīžiem ļoti efektīvi darbojās, tā teikt, no otrā numura pozīcijas.

Spēles, sērijas un titula likteni lielā mērā izšķīra mūsējo divi gūtie vārti 20 sekunžu laikā pēdējās trešdaļas ievadā. Tiesa, cīņu tas nenomierināja, tieši pretēji – pēc pāris minūtēm tribīnēs starp liepājniekiem un ogrēniešiem izcēlās īss kautiņš, bet vēl pēc pāris minūtēm mājinieki vienus vārtus atguva. Sakarsušos prātus tribīnēs nomierināja policistu ierašanās viesu fanu sektorā, bet laukumā Edijam Brahmanim atkal radās iemesls īpaši emocionāli par vārtu guvumu līksmot ogrēniešu aktīvāko fanu fonā. Leonīds Beresņevs vēl ķērās pie pēdējā salmiņa – jau četras minūtes pirms pamatlaika beigām nomainīja vārtsargu pret sesto laukuma spēlētāju. Mūsējie turējās gana braši, pat vairāk – bija ļoti tuvu, lai trāpītu tukšos vārtos. Tas neizdevās, bet vairs arī nebija vajadzīgs – metalurgi otro reizi pēc kārtas izcīnīja čempionu titulu, un otro reizi pēc kārtas to paveica Ogrē!
Andris Sudmalis, un liepajniekiem.lv