Vai viegli būt zvejniekam Latvijā ?

 

 

Nemaz tik sen atpakaļ Latvijā bija zvejnieki un labi lomi. Zveji nozvejoto lomu veda uz ostu un no tā bija atkarīga viņa materiāla labklājība.

Nepatīk teikt… bija, bet uz zvejniecību Latvijā, kā nozari būs jāpārvelk trekns krusts. Nelaimējas Latvijai ar ministriem (Roze), kas noliedz un nīcina visu rūpniecību un zvejniecību.

  Apdomāti… vai vienkārši ar savu kalpa dvēseles vientiesību… grūti saprast.

Tādu “sīkumu”, kā nozvejas kvotas ar dāsnu nodevēja roku dāļāja zviedriem, dāņiem un citiem zvejniekiem no citām valstīm, bet savējiem NĒ !

Ja parēķina par ko nabaga zvejam jāmaksā brīnums, kā vispār Latvijā ir palikuši desmitos skaitāmu mazo kuģīšu, kur apkalpe ir no 5 līdz 6 cilvēki.
Zvejniecības inspektori,  ostu uzraudzība,  sanitāras pārbaudes, kuģa tehniskās apskates, jā… un pat ugunsdzēsējs … visus jau nesaskaitīsi. Visus tos ierēdņus, kas barojas no zvejnieka grūtā un bīstamā darba.

Ja netici, lūk jauninājums, turpmāk Liepājas ostā mazajiem kuģiem būs jāmaksā par pietauvošanos neatļautā vietā.
Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valde izdarījusi grozījumus SEZ valdes ostas tarifu noteikumos “Liepājas ostas maksas un maksas pakalpojumu maksimālie robežlīmeņi”, kas paredz, ka mazajiem kuģiem par pietauvošanos vietā, kur tas nav paredzēts, turpmāk būs jāmaksā apmēram 21 santīmu (30 eiro centus) par bruto tonnu diennaktī.

Tas nozīmē, ka vienam “Baltika” tipa zvejas kuģim turpmāk stāvēšana neatļautā vietā diennaktī varētu izmaksāt ap Ls 31,50 (ap 45 eiro).

Līdz šim mazajiem zvejas kuģiem Liepājas ostā bija jāmaksā tikai par iziešanu un ieiešanu ostā, bet par piestātni nē.

Valstī, kas atrodas pie jūras drīzumā nebūs zivju saimniecības. Ulmaņlaikos un pat krievu ‘PSRS’ laikos zvejnieka arods bija cienījams un godāts.

Kāpēc tagad nē ?

Nostalģiskas un vēsturiskas bildes, kad mencu kilograms maksāja 0.22 kapeikas.

 

Toreizējā Liepājas ” Boļševiks” pēc tam ” Kursa” kuģa kapteinis Jānis Kivlenieks.