Aizdedzināsim pirmo no četrām svecēm

Pirmā Advente.

Tas ir laiks, kad sava māja rotāsim ar Adventes vainagu un aizdedzināsim pirmo no četrām svecēm.
Ar šo dienu kristīgajā pasaulē sāk Ziemassvētku gaidīšanu.
Adventi atzīmē laika posmu no ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem, un tas ir pārdomu laiks pirms lielā brīnuma un prieka vēsts − Kristus piedzimšanas.

Baznīca māca, ka Adventes laiks jāpavada klusumā, dziļās pārdomās un lūgšanās. Tas ir laiks, kad katram pašam sevī jānožēlo grēki un jāpiedod visiem vienādi − gan pāridarītājiem, gan tiem, uz kuriem dusmojamies. Protams, par vecajiem, slimajiem un neaizsargātajiem jārūpējas visu mūžu, bet Adventes laikā tas ir kristieša svēts pienākums.
Tomēr mums ikvienam Adventes laiks saistās ar kaut ko savu.

Neviens simbols Adventes laiku neattēlo labāk par Adventes vainagu. Sveces gaisma, kas apspīd katru jaunu nedēļu, Adventei turpinoties, vēsta par sagatavošanās laiku un Jēzus dzimšanas tuvošanos. Bet mirdzums, kas aizvien paplašinās, var izgaismot arī citus būtiskus Adventes aspektus.

Ziemeļu puslodē šis gadalaiks ir vistumšākais. Šajā nozīmē pakāpeniska gaismas paplašināšanās ir spēkpilns atgādinājums par vienu no galvenajām tēmām Jāņa evaņģēlijā — tā ir Jēzus gaisma, kas uzvar tumsas valstību. Dzīvība bija cilvēku gaisma. Gaisma spīd tumsībā, bet tumsa to neuzņēma (Jāņa 1, 4b-5).

Tā kā Adventes laiks turpinās, gaisma augs, līdz beidzot nāks Ziemassvētki. Četras sveces simbolizē gaismas nākšanu tumsībā un laika plūdumu četru Adventes nedēļu laikā.

ATCERIES KA…

Adventa laiks ir četru nedēļu ilgs Kristus gaidīšanas laiks pirms Kristus dzimšanas svētkiem – Ziemsvētkiem. Vārds «advents» nāk no latīņu valodas vārda «adventus», kas nozīmē «atnākšana». Adventa laika liturģiskā krāsa ir violetā, un šis tradicionāli bijis gavēņa laiks, kad cilvēki gatavojušies Kristus atnākšanai mūsu pasaulē.

AIZDEDZAM OTRO ADVENTES SVECĪTI.

Laiks rit. Pa gabaliņam vien nolauž no aizejošā gada dienas, mirkļus un padara tos par pagātni. Noglabā mūsu atmiņu krātuvēs, vai arī kā nenozīmīgus pasviež aizmirstībai. Ko paturēt, ko aizsviest – tā ir viela pārdomām.

Adventes vainags, ko daudzi darinās vai iegādāsies, nav tikai skaista lieta, kas greznos mājas un priecēs bērnus. Vainagam ir ļoti dziļa reliģiska un simboliska nozīme. Tā ir himna dzīvības noslēpumam, himna Kristum. Kristus ir patiesā gaisma, kurš ir nācis, lai uzvarētu tumsu un nāvi.

Trešā Adventes svētdiena

visvairāk tiek uzsvērts prieks. Prieks par to, ka mūsu cerībām ir pamats. Ka Dieva mīlestība ienāk mūsu pasaulē un to izmaina. Prieks, ka mūsu gaidīšanas laiks tiks piepildīts. Atceramies gan to, ka pravieši sludināja, ka nāks Mesija, gan to, ka Marija gaidīja Jēzu, gan to, ka Jānis Kristītājs gaidīja savu tiesnesi, kas nāks un visus tiesās, gan arī to, ka gaidām brīdi, kad atkal nāks Jēzus un visus tiesās, kad visiem būs jāatbild par saviem darbiem.

Aplis, ko veido adventes vainags, kopš senseniem laikiem simbolizē mūžību un vienotību. Vainagam ir gredzena forma un nozīme: tā ir uzticības zīme Dievam un viņa apsolījumiem. Vēl vairāk, tam, tāpat kā Kristum, ir divi tituli: karaliskais un uzvarētāja tituls. Jau senajā Romā izmantoja lauru vainagus, kronējot uzvarētājus sporta spēlēs. Adventes vainags cilvēcei pasludina, ka bērns, ko visas tautas gaida, ir karalis, kurš uzveic tumsu ar savu gaismu.

Ceturtā Adventes svētdiena

Adventes vainagā katru svētdienu četras nedēļas pēc kārtas tiek iedegtas sveces. Advente ievada baznīcas liturģiskā gada Ziemassvētku ciklu, kurš ilgst līdz Lieldienu cikla sākumam – devītajai svētdienai pirms Lieldienām.

Dievkalpojumos adventes laikā mācītāju amata tērpā, altārsegās un citos liturģiskajos piederumos izmanto violeto vai zilo liturģisko krāsu. Ziemassvētkos violeto vai zilo krāsu nomaina svinīgā baltā krāsa, kas simbolizē lielāko prieka izpausmi.

Priežu vai egļu zari, ko izmanto pinot vainagus, vienmēr ir zaļi, kas simbolizē cerību un mūžīgo dzīvību. Vainagam nevajadzētu būt no keramikas vai kādiem citiem materiāliem.
Šie zaļie zari kristiešiem atsauc atmiņā Jēzus ieiešanu Jeruzalemē, kad viņu uzņēma kā pravieti un karali,” skaidro Informācijas centra darbinieki.

Adventes vainaga dekorēšanai var izmantot sarkanas vai violetas lentes. Sarkanā krāsa simbolizē Jēzus mīlestību uz cilvēkiem, violetā – grēku nožēlu un atgriešanos līdz Kristus otrreizējai atnākšanai.

Katrai adventes svētdienai ir sava pamattēma, kuru kristieši pārdomā, tādejādi svētdarot savu laiku līdz Ziemassvētku svinēšanai. Arī dievkalpojumos ir pamanāmas izmaiņas: netiek dziedāts Gloria dziedājums, kurš no jauna atskanēs tikai Ziemassvētku vigilijā.

Mirdz četrās svecēs siltas, gaišas liesmas,
Un Ziemas Svētku zvani, klusas dziesmas,
Caur balto Adventi skan, Laika taktī,
Un Dvēselītēm, Klusā, Svētā Naktī

Kluss vakars. Advente jau beidzas,
Lai Ziemas Svētku Brīnums sāktos,
Jauns Gads pa Vecā pēdām steidzas ~
Drīz kalendārus mainīt nāktos…

Vērts šķirstīt atmiņas, vēl mirkli,
Par labāko, ko gads šķiet devis ~
Pirms atvērt jaunu Laika šķirkli,
To katrs fiksēt var, priekš sevis…

Četrām svecēm adventes vainagā ir sava nozīme: pirmā tiek saukta par pravieša sveci (cerība, kas ir Kristus), otrā ir Betlēmes svece (universālais aicinājums uz Pestīšanu), trešā – ganiņu svece (prieks) un ceturtā – eņģeļu svece (mīlestība).

Tradicionāli katram Baznīcas gadam tiek izraudzīts tā dēvētais gada lozungs jeb Bībeles pants, ko izmanto daudzas luteriskās baznīcas visā pasaulē. Jaunais 2011.gada lozungs ir vārdi no apustuļa Pāvila vēstules romiešiem: “Neļauj ļaunumam sevi uzvarēt, bet uzvari ļaunu ar labu” (Rm 12:21).