Mūžīgi jaunais ‘Chrysler Grand Voyager’.

Jau kopš “Chrysler Grand Voyager” pirmsākumiem ASV pagājušā gadsimta 80. gados šis modelis bijis pieprasīta prece. Panākumus lielā mēra nodrošina augstākā līmeņa komforts un drošība. Ne velti “Chrysler” korporācija abās ražotnēs ieņem vienu no vadošajām lomām visā nozarē. Jaunajā modelī to labi raksturo “Stow ’n Go”™ sistēma (otrās un trešās rindas sēdekļu ielocīšana grīdā), ādas sēdekļi, papildu ērtības aizmugurē esošajiem pasažieriem un “parking”˘ sensoru sistēma šķēršļu uztveršanai. Drošībai neatsverams ieguvums ir trīsslāņu aizkartipa drošības spilveni, kā arī to klātbūtne durvju statņos. Turklāt daudzpakāpju drošības spilveni ir ne tikai vadītājam, bet arī blakussēdētājam. Galveno balvu – “Interior Of The Year” (Gada labākais salons) – šis modelis ieguva “Ward’s” auto salonu šovā. Auto spēja apsteigt izsmalcinātus konkurentus no “Mazda CX-9” un VW “Touareg”. Lieliska ir izklaides sistēma, kas papildināta ar navigāciju, 20 Gb cieto disku un diviem DVD ekrāniem, kas nostiprināti pie griestiem. Lieli amerikāņu automobiļi iekšpusē dažkārt mēdz būt smieklīgi mazi, taču ne jau Grand Voyager. Ja sadomātu šādu minivenu nozagt un izkomplektēt, visvieglāk būtu notirgot durvis, jo studenti no Zelta zivtiņas reklāmas varētu tajās glabāt visu savu iedzīvi. Nākamā rindā būtu kaste starp priekšējiem sēdekļiem, kuras nodalījumu kopsumma pārspēj Suzuki Swift bagāžnieku. Priekšējais panelis ir augsts un vertikāls kā Lielais kanjons, kura pašā apakšā iekrituši XXL izmēra glāžu turētāji. Plastmasa ir vienkārša, pat lēta, taču labāka nekā vecajā Voyager, kur dažas paneļa detaļas rādījās esam ražotas no pārstrādātām Makdonalda krūzītēm. Var redzēt, ka Chrysler patlaban ir trūcīgi ar naudu un nākas meklēt lētākus piegādātājus. Gaišo, spīdīgo koka imitāciju Grand Voyager interjerā laikam izgatavojuši lietuviešu vai poļu mēbeļnieki. Taču dzeltenīgais akcents uzmundrina pelēko interjeru, stūre ir ērta, dārgākajiem modeļiem regulējas pat pedāļu attālums (!), un pilnīgi visiem Grand Voyager ir omulīgi priekšējie sēdekļi. Īsts Big Momma”s House — un piedevām ar riteņiem. Pirms iedarbināt dzinēju, nākas iepazīties ar neskaitāmām pogām uz atslēgas. Grand Voyager Limited ar pulti var atvērt gan bīdāmās sāndurvis, gan bagāžnieka vāku. To pašu var veikt, nospiežot kādu no daudzajiem taustiņiem, ar kuriem piepogāts viss salons. Otrās rindas sēdekļi ir tikai nedaudz mazāki par priekšējiem, un tos var pilnībā ielocīt grīdā, tikai pirms tam priekšējie krēsli jāiestumj panelī. Ar Stow”n”go principu Chrysler pārpēj citus lielus minivenus, kuros sēdekļi pārsvarā salokās uz grīdas, nevis tajā iekšā. Par to jāmaksā ar augstu grīdu un sēdēšanu tieši uz tās Grand Voyager trešajā rindā. Šie sēdekļi varētu nopelnīt amerikāņiem vēl vienu zelta medaļu sinhronajā peldēšanā. Kāds brīnišķīgais prāts saskrūvējis tajos elektromotorus, un tagad trīs beņķīši pa daļām vai reizē prot iegrimt tādā kā orķestra bedrē bagāžniekā, reizē no tās atkal iznirt un apmest kūleni par 180 grādiem tā, ka iznāk sēdeklis piknikam. Pēc šī 441 eiro vērtā priekšnesuma otrās rindas sēdekļu numurs Swivel”n”Go — apgriezties ap savu asi un paķert līdzi saliekamo galdiņu (476 eiro) — pelna tikai bronzu. Kad medaļas sadalītas, mūsu priekšā ir kravas mašīna ar 3,3 kubikmetru kravas telpu. Vairāk vietas ir tikai mikroautobusā.
Jaunajam “Grand Voyager” ir ne tikai augsts komforta un drošības līmenis, bet arī teicamas tehniskās īpašības. Lai kurp dotos, zem motora pārsega esošais dzinējs spēs nodrošināt pietiekamu jaudu ērtam un drošam braucienam. Abiem dzinējiem ir labs griezes moments pie zemiem apgriezieniem. Tas pārvietošanos pilsētā padara vieglāku, bet ceļojumu – mierīgāku. Jaunajam “Grand Voyager” ir uzstādīts 2,8 l CRD dzinējs ar sešpakāpju automātisko pārnesumkārbu. Jaunā dzinēja/pārnesumkārbas kombinācija nodrošina jaudu, labāko griezes momentu šajā automašīnu klasē un lielu veiktspēju. Tas notiek, sasniedzot ievērojamāku degvielas ekonomiju nekā konkurējošiem modeļiem ar mazākiem dzinējiem. Jaunais 2,8 l CRD dzinējs piedāvā iespaidīgu jaudu – 120 kW (163 ZS)/3800 apgriezienu minūtē un griezes momentu 360 Nm, ja rotācijas frekvence ir 1800 apgriezienu minūtē. Par spīti mehāniskai aizdusai, Chrysler Grand Voyager ir apbrīnojami ērts auto. Vajag tikai samierināties, ka žurnālā Country Living par to ir daudz vairāk ko rakstīt nekā Motortrend. Ārpus pilsētas ar Grand Voyager jūs nevis braucat, bet dzīvojat uz šosejas. Ar podziņām te darbojas gandrīz it viss, līdz pat aizmugurējiem vēdlodziņiem, un katrs no trim ekrāniem rāda citu filmu. Tiesa, tas maksā 861 eiro par MyGiG multimediju iekārtu un vēl 1854 eiro par papildus ekrāniem un četrām bezvadu austiņām, kas mētājas visos kaktos kā ierakstu studijā. Taču tas ir daudz jēdzīgāk par absurdiem 971 eiro, ko Chrysler grib par mazu jumta lūku. Turklāt vismaz viens ekrāns noteikti ir vajadzīgs atpakaļskata kamerai, citādi var nākties nemitīgi labot kaimiņa žogu, pirkt sētniecei jaunu suni un izlikties par Džekiju Čanu, jo tikai viņa filmās automašīnas regulāri atmuguriski pārkrīt pār daudzstāvu stāvvietas malu. Un, tā kā vairumā gadījumu neesam ne sacīkšu braucēji, ne kaskadieri, izrādās tīri noderīgi, ka Grand Voyager vidēji patērē ap 9 l degvielas uz 100 km un visur dodas ar pilnīgi nestilīgām, toties bedru drošām un atsperīgām 65 profila riepām, kā arī krietni labākiem rezultātiem crash testos nekā priekšgājējam.
LX Grand Voyager LX 2.8L CRD 6-Automātiskā : 34 931 eiro

Bildes skaties lapā

Par ko atļaujos domāt, kad viss ekonomiskais piegriezies.

Par ko atļaujos domāt, kad viss ekonomiskais piegriezies.
Svētdienā, kad lielās darba aktivitātes noliekam malā, kad varam pavaļoties un daudz laika veltīt dažādiem prātojumiem, tika savilkts kopā nedēļas redzējums par Latvijas un ne tikai, bet visu pasaules ekonomikā notiekošo. Pirmo vietu iedalu runās par lata devalvāciju un to labi( koncentrētā ) veidā sniedzis tribīnes.lv lietotājs ABAB.
Lata devalvācijas plusus, mīnusus, vinnētājus un zaudētājus.
1. Bankas, kas aizdevušas latos, zaudēs, jo aizdevumi kļūs mazāk vērtīgi.
2. Iedzīvotājiem, kas aizņēmušies EUR (vai USD), būs grūti atmaksāt, jo zaudēs tieši uz valūtas maiņu.
3. Iedzīvotājiem, kas dzīvo Latvijā, un aizņēmās latos, nekas daudz nemainīsies, bet tie, kas pelna naudu ārzemēs, būs ieguvēji, jo ārzemēs nopelnīto naudiņu samainot iegūs vairāk Latu nekā šobrīd.
4. Iedzīvotāji, kam iekrājumi ir Latos zaudēs to vērtību.
5. Iedzīvotāji, kam iekrājumi ir EUR neko nezaudēs.
6. Latvijas ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem būs vieglāk eksportēt un pārdot, jo varēs lētāk saražot produktus un pakalpojumus (piemēram, tūrisms) pasaules tirgum.
7. Tie, kas Latvijā ieved ārzemēs ražotas preces vai pakalpojumus, sajutīs tirdzniecības apgrūtinājumu, jo Latvijas iedzīvotāju pirktspēja būs kritusies.
8. Tie, kam patīk pirkt ārzemēs ražotas preces vai ceļot, sajutīs spiedienu uz maciņu.
9. Produkti un pakalpojumi, kas ražoti Latvijā neko daudz dārgāki nepaliks.
Īsumā tā.
Ja tev ir aizņēmums Latos, bet iekrājumi EUR, tu eksportē Latvijā ražotas preces vai pakalpojumus, tu labprātāk ceļo pa Latviju, un tu pērc Latvijā ražotus produktus, tu būsi pamatīgs IEGUVĒJS.
Ja tev ir aizņēmumi EUR, bet iekrājumi Latos, tu importē produktus Latvijas tirgum, tev patīk ceļot pa ārzemēm, un tu pērc tikai labi pazīstamus (vai mazāk pazīstamus) ārzemju brendus, tu būsi pamatīgs ZAUDĒTĀJS.
Par pasaulē notiekošo un kāpēc tā viss noticis ir labs video, noskaties, tā ir aizrobežu filma tulkota krievu valodā. Nauda, parādu piramīda. Precīzi no lielo naudas turētāju viedokļiem un naudas ‘taisīšanas’ netīrie paņēmieni. Skaties šeit….
Otro vietu atdosim mūsu valdībai par neizlēmību. Lielākā daļa naudas pārskaitījumu bijuši vienā virzienā – prom no Latvijas. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) datu apkopojums parāda, ka Latvijas ekonomikas problēma nebūt nav naudas pārvietošana no Parex bankas uz Swedbank vai SEB banku. Kapitāla tirgus uzraugi konstatējuši, ka septembrī sākusies un oktobrī pastiprinājusies noguldījumu aizplūšana no Latvijas komercbankām. LASI SĪKĀK….
Trešais ir notikumi ar bankām un ka to pasniedz kaimiņu prese, kā arī lasi īsu vēstures ciklu par ekonomiskām krīzēm. Krieviski iznākošie mediji nevilcinoties pareģojuši Latvijas ekonomikas krahu. Laikraksta “Krievijas Vēstis” (KV) vadītājs, žurnālists Dmitrijs Jermolajevs, kuram iebraukšana Latvijā ir liegta, vienā no pēdējiem materiāliem apgalvo, ka Latvijas ekonomiku drīzumā sagaida lielas pārmaiņas. “Parex” bankas nacionalizācija, pēc Jermolajeva domām, ir tikai pirmais solis uz ekonomisko sabrukumu. Viņš pareģo, ka drīzumā “Parex” liktenim varētu sekot arī citas bankas, LASI SĪKĀK…..

Nu un ceturtais, vai tiešām benzīna cenas kritīs un kritīs. LASI SĪKĀK…

Aizdedzināsim pirmo no četrām svecēm

Pirmā Advente.

Tas ir laiks, kad sava māja rotāsim ar Adventes vainagu un aizdedzināsim pirmo no četrām svecēm.
Ar šo dienu kristīgajā pasaulē sāk Ziemassvētku gaidīšanu. Adventi atzīmē laika posmu no ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem, un tas ir pārdomu laiks pirms lielā brīnuma un prieka vēsts − Kristus piedzimšanas.
Baznīca māca, ka Adventes laiks jāpavada klusumā, dziļās pārdomās un lūgšanās. Tas ir laiks, kad katram pašam sevī jānožēlo grēki un jāpiedod visiem vienādi − gan pāridarītājiem, gan tiem, uz kuriem dusmojamies. Protams, par vecajiem, slimajiem un neaizsargātajiem jārūpējas visu mūžu, bet Adventes laikā tas ir kristieša svēts pienākums.
Tomēr mums ikvienam Adventes laiks saistās ar kaut ko savu.
Neviens simbols Adventes laiku neattēlo labāk par Adventes vainagu. Sveces gaisma, kas apspīd katru jaunu nedēļu, Adventei turpinoties, vēsta par sagatavošanās laiku un Jēzus dzimšanas tuvošanos. Bet mirdzums, kas aizvien paplašinās, var izgaismot arī citus būtiskus Adventes aspektus. Ziemeļu puslodē šis gadalaiks ir vistumšākais. Šajā nozīmē pakāpeniska gaismas paplašināšanās ir spēkpilns atgādinājums par vienu no galvenajām tēmām Jāņa evaņģēlijā — tā ir Jēzus gaisma, kas uzvar tumsas valstību. Dzīvība bija cilvēku gaisma. Gaisma spīd tumsībā, bet tumsa to neuzņēma (Jāņa 1, 4b-5). Tā kā Adventes laiks turpinās, gaisma augs, līdz beidzot nāks Ziemassvētki. Četras sveces simbolizē gaismas nākšanu tumsībā un laika plūdumu četru Adventes nedēļu laikā.

AIZDEDZAM OTRO ADVENTES SVECĪTI.

Laiks rit. Pa gabaliņam vien nolauž no aizejošā gada dienas, mirkļus un padara tos par pagātni. Noglabā mūsu atmiņu krātuvēs, vai arī kā nenozīmīgus pasviež aizmirstībai. Ko paturēt, ko aizsviest – tā ir viela pārdomām.

Trešā Adventes svētdiena

visvairāk tiek uzsvērts prieks. Prieks par to, ka mūsu cerībām ir pamats. Ka Dieva mīlestība ienāk mūsu pasaulē un to izmaina. Prieks, ka mūsu gaidīšanas laiks tiks piepildīts. Atceramies gan to, ka pravieši sludināja, ka nāks Mesija, gan to, ka Marija gaidīja Jēzu, gan to, ka Jānis Kristītājs gaidīja savu tiesnesi, kas nāks un visus tiesās, gan arī to, ka gaidām brīdi, kad atkal nāks Jēzus un visus tiesās, kad visiem būs jāatbild par saviem darbiem.

Ceturtā Adventes svētdiena

Adventes vainagā katru svētdienu četras nedēļas pēc kārtas tiek iedegtas sveces. Advente ievada baznīcas liturģiskā gada Ziemassvētku ciklu, kurš ilgst līdz Lieldienu cikla sākumam – devītajai svētdienai pirms Lieldienām.

Dievkalpojumos adventes laikā mācītāju amata tērpā, altārsegās un citos liturģiskajos piederumos izmanto violeto vai zilo liturģisko krāsu. Ziemassvētkos violeto vai zilo krāsu nomaina svinīgā baltā krāsa, kas simbolizē lielāko prieka izpausmi.

Mirdz četrās svecēs siltas, gaišas liesmas,
Un Ziemas Svētku zvani, klusas dziesmas,
Caur balto Adventi skan, Laika taktī,
Un Dvēselītēm, Klusā, Svētā Naktī

Kluss vakars. Advente jau beidzas,
Lai Ziemas Svētku Brīnums sāktos,
Jauns Gads pa Vecā pēdām steidzas ~
Drīz kalendārus mainīt nāktos…

Vērts šķirstīt atmiņas, vēl mirkli,
Par labāko, ko gads šķiet devis ~
Pirms atvērt jaunu Laika šķirkli,
To katrs fiksēt var, priekš sevis…

Ziemas riepas (tests)

Tas laiks ir pienācis, no 1.decembra līdz pat 1. martam būs atļauts braukt tikai ar ziemas riepām, nosaka Ceļu Satiksmes Drošības direkcija, manuprāt, ziemas riepas jau ir salikuši visi prātīgie auto braucēji, līdz ar pirmo sniegu, bet ko var zināt, vai tad idiņu trūkst. Toties ziemas riepas ar radzēm atļauts izmantot no 1. oktobra līdz 1. maijam. Vasaras riepas, kad temperatūra ir zemāka par +5 grādiem, zaudē savu kvalitāti un bremzēšanas īpašības. Savukārt ziemas riepas ir veidotas no cita materiāla, tādēļ tās ir piemērotas braukšanai pa slideniem ceļiem aukstumā un sniegā.

ZIEMAS RIEPAS M+S// TESTS 2007 ZIEMA//

AUTOBILD LATVIJA//

Šīs informācijas avots ir slavenais Vācijas Testu izpildītājs Autobild, kurā ir apkopota informācija par ziemas riepām mērenajos ziemas apstākļos, kādi bieži arī ir Latvijā. Protams, apzinoties, ka tests ir veikts  Vācijas patērētājiem, pirms riepu iegādes iesakām konsultēties ar riepu ekspertiem, jo bieži vien patērētāji iegādājas nepiemērotas riepas Latvijas laika apstākļiem un ceļiem. Nepareiza riepu izvēle ir atkarīga no daudziem faktoriem, kā braukšanas stils, ceļa segums par kādu tiek braukts visvairāk, kā arī pēc riepu kvalitātes.

►//links uz TEST mājas lapu//

Katras no šīm riepām ir vislabāk piemērotas konkrētiem apstākļiem – ja radžotās riepas lieliski noderēs tiem vadītājiem, kuri pārsvarā brauc pa noledojušiem ceļiem ārpilsētā, tad ar Centrāleiropas tipa ziemas riepām autovadītāji visdrošāk jutīsies pilsētās, kur ielas regulāri tiek tīrītas un kaisītas. Ja bieži nākas braukt gan pa noledojušiem ceļiem, gan pilsētu, tad vispiemērotākās var izrādīties Skandināvijā iecienītās frikcijas riepas, kas arī nodrošina tikpat labu vai ļoti līdzīgu saķeri ar noledojušiem ceļiem. Autovadītājiem, kuri mēdz ar automašīnu doties ceļojumos uz kaimiņvalstīm, der atcerēties, ka radžotu ziemas riepu lietošana daudzviet Eiropā, piemēram, Polijā, Čehijā, Vācijā, Ungārijā, Šveicē ir aizliegta.

Braucu ar vissezonas riepām!

Pirmkārt tādu vissezonas riepu nav, vai pareizāk sakot to lietošana Latvijā ir liegta. Taču pretstatā apgalvojumiem, ka tas, kas ir domāts visam, neder nekam, nākas piekāpties un piekrist, ka, cilvēkiem, kuri gadā nobrauc tikai dažus tūkstošus kilometru, nav ekonomiski izdevīgi iegādāties gan vasaras riepu, gan ziemas riepu komplektus.

„Vianor” riepu speciālisti šiem cilvēkiem iesaka iegādāties tā saucamās Centrāleiropas ziemas riepas, jo tās pietiekami labi kalpo ziemā, un nav pārāk mīkstas, lai vasarā pārlieku pārkarstu un nodiltu. Izvēloties riepas visai sezonai, ļoti būtiski ir izvēlēties pasaulē vadošo ražotāju riepas, jo tikai tās spēs izturēt papildus slodzi vasarā un nodrošinās stabilitāti ziemā. Šādu riepu maiņu vislabāk veikt tieši pirms kārtējās ziemas iestāšanās.

Vai drīkst izvēlēties lietotas ziemas riepas?

To neviens nespēj aizliegt, taču, iegādājoties lietotas ziemas riepas, jāatceras, ka riepas, kurām protektora dziļums ir 4 mm vai mazāk, ir zaudējušas 60% no savām ziemas riepu īpašībām. Tas pats attiecas uz riepām, kas ir vecākas par pieciem gadiem – to gumijas sastāvs ir sakaltis un zaudējis savas īpašības. Šādā gadījumā riepu speciālisti iesaka labāk izvēlēties jaunas, lētas ziemas riepas.

Platākas vai šaurākas riepas? Kādu gaisa spiedienu riepās izvēlēties?

Savulaik autovadītāju vidū valdīja uzskats, ka ziemas riepām ir jābūt šaurākām un augstākām par vasaras riepām, tomēr riepu speciālisti norāda, ka mūsdienu ziemas riepu ražošanas tehnoloģijas šādu nepieciešamību izslēdz, un nepareiza riepas izmēra izvēle ir pat nevēlama. Ziemas riepas ir jāizvēlas tieši tādā izmērā, kādu ir noteicis auto ražotājs. Atkarībā no automašīnas markas, ja nav pieejama automašīnas lietošanas pamācība, informāciju par ieteicamajiem izmēriem iespējams atrast vadītāja durvju ailē, aiz degvielas uzpildes vāka vai zem motora pārsega.

Runājot par gaisa spiedienu riepās, ievērojiet, ka gaisa spiedienam ziemas riepās ir jābūt tādam pašam kā vasaras riepās – tādam, kādu ir noteicis automašīnas ražotājs. Taču, lai kompensētu gaisa spiediena samazināšanos aukstā laikā, ieteicams spiedienu palielināt par 0,1 vai 0,2 atmosfērām.

Riepu spiedienu ieteicams pārbaudīt regulāri, kā arī tūlīt pēc riepu montāžas, jo nereti dažādos mazajos servisos auto mehāniķi, veca ieraduma vadīti, ziemas riepas uzstāda ar samazinātu gaisa spiedienu, kas izsauc automašīnas degvielas patēriņa pieaugumu un riepu ārējo malu pastiprinātu dilšanu. Pārlieku liels gaisa spiediens riepās izsauc to saķeres samazināšanos ar ceļa virsmu, kā arī riepas protektora vidus pastiprinātu izdilšanu.  Pirkt vari visos sevis cienošos auto servisu punktos, bet ja gribi izvēlēties pērc veikalos , kas specializējas uz riepām   PKP tīkls vai Euroshop , kas piedāvā ievērojumu riepu klāstu, nu tā lētāk.

Kā tad ziemā braukt ?

Piesardzīga braukšana vienmēr nozīmē distances ievērošanu starp jūsu un priekšā braucošo automašīnu. Nepiemirstiet, ka ziemā manevrēšanas iespējas samazinās vēl vairāk. Gadījumos, kad strauji jābremzē, jo tālāk jūs būsiet no priekšā braucošās automašīnas, jo drošāk jutīsities. Neesiet tik pārliecināts, ka variet paredzēt ceļa apstākļus. Pēkšņa vēja brāzma vai temperatūras pazemināšanās nozīmē to, ka ceļa apstākļi var krasi mainīties jau nākamajā kilometrā. Iepriekšminētajam pieskaitiet lielās kravas automašīnas, kas saceļ sniega virpuļus gaisā, vai sniega tīrāmās iekārtas, kas tīra ceļu. Tātad ir pietiekami daudz iemeslu, lai būtu uzmanīgs.

Daži mīti par braukšanu ziemā

Arī janvārī un februārī, ja ceļš ir tīrs, var braukt kā jūlijā!

Baidos, ka nē! Ziemā, gaisa temperatūrai pazeminoties, samazinās riepu saķere. Bez tam ceļu var klāt melnais ledus, kuru nevar redzēt un iepriekš paredzēt. Melnais ledus ir plāns, caurspīdīgs ledus slānis uz ceļa virsmas. Dažkārt tas izskatās kā mitrs ceļa segums. Ja rodas aizdomas, ka braucat pa melno ledu, jūs varat to pārbaudīt, protams, ja braucat lēni un ir pietiekami daudz vietas, lai to izdarītu droši. Lai noteiktu melnā ledus klātbūtni, viegli nospiediet bremžu pedāli – ja automašīna uz šādu bremzēšanu nereaģē, ziniet, ka ceļš ir apledojis. Samaziniet ātrumu, ievērojiet distanci un esiet uzmanīgs, īpaši – šķērsojot tiltus un viaduktus vai braucot pa augstu uzbērumu, jo šajās vietās visbiežāk veidojas ledus.

Esmu pieredzējis autovadītājs. Man nesagādā problēmas braukšana ziemas apstākļos. Varu justies pilnīgi droši.

Baidos, ka nē! Jūs neesat uz ceļa viens, tāpēc esiet modrs un nekļūstiet pārgalvīgs. Nekad nevar zināt, cik pieredzējis ir blakus braucošās automašīnas vadītājs.

Ziemas laikā braukšana ar rādžotām riepām ir efektīvāka un drošāka.

Ne vienmēr. Tās labākas tikai atkalā un uz apledojuša ceļa.

Jo cietākas – vairāk piepumpētas riepas, jo stabilāka braukšana.

Nepareizi. Riepas un ceļa seguma saķeres laukums un līdz ar to arī bremzēšanas efektivitāte lielāka ir mīkstākai, zem normas piepumpētai riepai.

Sniegputeņa laikā ieslēdzot tālās gaismas lukturus, redzamība uzlabojas.

Nepareizi. Sniegputeņa laikā redzamība ir labāka, ieslēdzot tuvās gaismas. Rekomendē lietot miglas lukturus.
Ziemā automašīna ar automātisko pārnesumkārbu ir sliktāk vadāma.

Nepareizi. Viss atkarīgs no riepām, ar kādām jūs braucat, un no vadīšanas iemaņām.

Pats par sevi saprotams, ka satiksmes negadījumi vasarā un ziemā notiek dažādu apstākļu ietekmē.

Nepareizi. Satiksmes negadījumu statistika rāda, ka gan vasarā, gan ziemā galvenais negadījumu cēlonis ir neuzmanība, pārsniegts braukšanas ātrums un alkohols.

Ziemā satiksmes negadījumi galvenokārt notiek sniegputeņa laikā.

Nepareizi, arī to pierāda statistika. Sniegputeņa laikā autovadītāji brauc daudz uzmanīgāk, taču, kad laiks ir labs, kļūst manāmi paviršāki un vairāk riskē.

Laiks ir labs, ceļš tīrs, ledu neredz. Varu braukt kā vasarā!

Baidos, ka nē! Joprojām ir ziema. Gaisa temperatūrai pazeminoties, samazinās riepu saķere. Bez tam ir iespējams melnais ledus, kuru nevar redzēt un iepriekš paredzēt.

Ceļa apstākļi ir ļoti labi. Varu cerēt, ka viss ceļš būs labs.

Atkal nepareizi. Ziemas apstākļos ceļa stāvoklis var mainīties ik pēc dažiem kilometriem. Brauciet uzmanīgi!

Nekas nav labāks braukšanai sniegā par platām riepām.

Nepareizi. Platas riepas mēdz slīdēt pa sniega virsmu, bet šauras nodrošina labāku saķeri.

Nav atšķirības starp vissezonas un ziemas riepām.

Tā nav tiesa. Ir vismaz trīs iemesli, lai lietotu ziemas riepas. Protektora dziļums ziemas riepām ir aptuveni par 30% lielāks nekā vissezonas, un saķere ar virsmu daudz stiprāka, bet pateicoties protektora zīmējumam, sniegs efektīvāk tiek izstumts no riepu apakšdaļas. Turklāt ziemas riepās izmantotā gumija ir elastīgāka un efektīvāka pie zemām temperatūrām.

Skrāpi visdrošāk glabāt mājās uz klavierēm.

Atkal nepareizi! Mašīnas atbrīvošanai no sniega jākļūst par paradumu pat gadījumā, ja dodaties tikai līdz tuvākajam veikalam iepirkties. Jums, kā arī braucējiem aiz jums būs daudz labāka redzamība.

Kā pareizi braukt un citas lietas skaties ceļu gidā.

STARP CITU apdrošinātāji brīdina – atlīdzība tiks atteikta, ja negadījumā būs bojāta automašīna ar satiksmes noteikumu prasībām neatbilstošām riepām.

Kaut kas nebijis un neredzēts ! (video un foto)

Jā tieši tā, tādu interesantu iespēju pariet upei man nav nācies redzēt. Londonā ir uzbūvēts tilts, kas ar savu inženieru domas savdabīgumu ir apbrīnas vērts. Teiksi, kas nu tur tilts, bet skaties foto un video

Vai varam uzticēties bankomātam ?

Katrs, nu vai gandrīz katrs, izņem naudu, veic maksājumus un citas visnotaļ vajadzīgas finansiālas darbības jau pierastajā, bankomātā. Daudz ir dzirdēts, ka iespējams ar viltu iegūt tavas maksājuma kartes datus. Parasti iet runa par veikalos, izpriecu vietās un citur, ‘ slikto ‘ pārdevēju , bārmeņu, un jebkuru palīdzēt gatavu darboni, veikto noziedzīgo darbību bēdīgo rezultātu – iztukšots konts.
Izrādās, ka arī bankomāts nav tā drošākā vieta, kur Tu ar drošu sirdi ej uzticēt sev tik mīļo maksājumu karšu slepenos, tik Tev zināmos datus. Internetā, brīva pārdošanā ( maksā 200$) var iegādāties skimerus no angļ.v. „ skim” , pat nezinu, kā latviski pareizi skiners , skaners vai tomēr skimers nu lietas būtību tas nemaina. Skimers nolasa datus no tavas bankas kartes, bet ‘mikro’ video kamera( maksā dārgi līdz 6000$ ) fiksē kodu ko Tu ievadi. Skimers tiek pielikts pie bankomāta īstās spraugas, kur ievieto karti, bet kamera kaut kur augšā vai sānos. Ir vēl varianti, kad tiek likti taustiņi virsū oriģinālajiem taustiņiem.

Saprotama lieta, ka krāsojums un dizains maz atšķiras no īstā. Tātad ja neesam speciālisti, kā atšķirt īsto no ‘uzlabotā’ bankomāta.

1. Bankomātam parasti nav izvirzītu detaļu, uz āru (karšu lasīšanas sprauga).
2. Uz klaviatūru nevar būt vērsta video kamera (Tu šeit ievadi slepeno kodu)
3. Saprotams, ka krāsojumam (pat toņos ) pie nolasīšanas spraugas ir jābūt vienādam.
4. Taustiņi ( klaviatūras) nav pacelti uz augšu, bet ir līmenī ar virsmu .

Ir, protams, arī citas pazīmes, bet tas cik noprotu vairāk redzamas speciālistiem. Nevajag aizmirst, ja ir šaubas, zvani uz banku kurai šis bankomāts pieder vai mūsu mīļajiem poličiem.

Uzmanīgo – arī dievs sargā !

Normāla bank. sprauga

“Uzlabota” ar skimeri

Kastītē ar reklāmu ievietota mikrokamera

Ko par tevi vēsta tava kafijas tase?

LIELA KRŪZE MELNAS KAFIJAS NO RĪTIEM

Parasti, melna, stipra rīta kafija ir komplektā ar sagurušām sarkanām acīm. Tas ir pirmais rīta rituāls. Gluži tāpat, kā no rītiem debesis mainās no tumšām uz gaišām. Ja šāda veida kafija ir tava rīta sastāvdaļa, tu esi korporatīvs ofisa darbinieks, kurš ik pa laikam aizbrauc kādā ceļojumā. Tev patīk strādāt vienam, un piektdienas rītos tu pie savas melnās kafijas atļaujies arī kādu kūciņu. Tu esi noslēgts cilvēks ar savu skatījumu uz dzīvi.

ATDZESĒTA VANIĻAS LATTE BEZ CUKURA

Populārākais dzēriens cilvēkiem, kuri dzīvo priekšpilsētās. Vaniļas saldums un maigums ir kā sauciens pēc mīlestības vai jaunas iepazīšanās. Tu esi atvērts jaunām un neordinārām idejām.

ŠOKOLĀDES DZĒRIENS

Vienalga, vai taisīts no mokas kafijas vai auksta piena. Karstā šokolāde ir iecienītākais dzēriens jauniešiem. Patiesībā šokolādes dzērienu izvēlas cilvēki, kuriem negaršo kafija, bet kuriem patīk no rītiem iegriezties kafejnīcās un baudīt tur valdošo gaisotni. Ja tu parasti izvēlies šokolādes dzērienu, tu esi par sevi nepārliecināts cilvēks. Tu meklē savu vietu.

LIELA KARSTA LATTE AR CUKURU UN PIEDEVĀM

Šis dzēriens ir kā mākslas darbs. Tev patīk, ja tavs dzēriens izskatās skaisti un perfekti. Šīs kafijas dzērājs ir mērķtiecīgs, idejām bagāts optimists. Viņš zina savu mērķi un ik dienu cenšas to īstenot. Cilvēks ar ambīcijām. Tu vienmēr atstāsi dzeramnaudu, ja tavs kafijas dzēriens būs pagatavots tieši tā, kā tu to vēlies.

ESPRESO

Tu esi bailīgs un nedrošs cilvēks pēc savas būtības. Vienmēr savu izvēli atstāj citu ziņā. Espreso parasti izvēlas cilvēki, kuriem vienmēr ir kaut kur jāskrien. Precīzāk – neatliek laika lielai kafijas krūzei. Ir taču jāskrien!

KAPUČĪNO

Ja tu vienmēr pasūti kapučīno un gabaliņu savas iecienītās tortes, tu esi pieraduma cilvēks. Kapučīno izvēlas cilvēki, kuriem patīk ilgāku laiku atrasties kafejnīcās, pasapņot, varbūt palasīt jaunākos žurnālus, bet par visu visvairāk šāda tipa cilvēkiem patīk vērot citus cilvēkus. Tu pēc būtības esi novērotājs. Nekad nespersi pirmo soli, bet nogaidīsi uz pārējo reakcijām un tikai tad kaut ko iesāksi. Liels domātājs par dzīvi.

KARAMEĻU MACCHIATO

Tu vienmēr pavadi ilgu laiku, izvēloties savu kafijas dzērienu no dzērienkartes. Tu esi izvēlīgs kafijas dzērājs, bet tajā pašā laikā nekad nezini, ko īsti gribi! Katru reizi galu galā izvēlies karameļu macchiato. Tu pat īsti nezini šā kafijas dzēriena sastāvdaļas, bet tas izklausās samērā gudri un pārliecinoši, tāpēc vienmēr izvēlies tieši to. Ja tu parasti izvēlies karameļu macchiato, tad esi cilvēks, kuru uztrauc apkārtējo viedoklis. Tu esi cilvēks, kurš labi iejūtas komandā.

DUBULTAIS ESPRESO AR PUTUKRĒJUMU

Dubultais espreso ar putukrējumu. Tu izbaudi savu rīta kafiju, lasot avīzi vai iemīļoto žurnālu. Dzerot kafiju, tu parasti pārliec vienu kāju pār otru. Tu esi kafijas dzērājs ar pieredzi. Apmuļķot tevi neizdosies nevienam. Tavas stiprās puses ir intuīcija, zināšanas un svaigs skatījums uz dzīvi. Viegli atrisini sasāpējušas problēmas.

Visnotaļ jauns lidmašīnas modelis ,’Airbus A320′ nokritis.

Kā ziņo BBC ,atkal nelaime, Airbus A320 nokritis, paldies dievam bez pasažieriem, apkalpe visdrīzāk gajusi bojā. Vai man tas liekas vai tā arī ir, tehnogēnās un ar terorismu saistītās nelaimes pieaug. Starp citu tas ir ‘Airbus A320’ ar augsti tehnoloģiski nodrošinātu aprīkojumu.
Lidaparāts iegāzās jūrā ap plkst.18.00 pēc Latvijas laika netālu no Perpiņānas, jūrā nokrišanas vietā peld lidmašīnas atlūzas.
Lidmašīna “veikusi tehnisko lidojumu” un to apkalpoja kāds Perpiņānas uzņēmums, norādīja Austrumu Pireneju prefektūras pārstāvis.
Pagaidām zināms, ka trīs cilvēki gājiuši bojā un četri pazuduši bez vēsts. Uz lidmašīnas borta atradās pieci apkalpes locekļi no Jaunzēlandes un divi no Vācijas

Mumbajas šausmas foto reportieru redzējumā.

Indija piedzīvojusi savu ‘9/11’ scenāriju ar upuriem, šausmām un daudzu cilvēku zaudējumu.
Mumbajā notikušo teroristu uzbrukumu upuru skaits 28.novembrī sasniedzis 130 cilvēkus, pavēstīja policijas amatpersonas.Pilsētā joprojām notiek operācijas atlikušo teroristu padzīšanai no luksusa viesnīcām “Taj Mahal” un “Oberoi Trident” un ebreju centra, un ka galīgais upuru skaits varētu būt zināms pēc kāda laika. Viens ievainots kaujinieks joprojām atvaira drošības spēkus “Taj Mahal”, bet divi aplenkti teroristi izrāda pretestību “Oberoi Trident”.Piektdienas rītā bija redzams, kā vismaz 17 melnā tērpti desantnieki iebrūk Narinama namā, kur galvenokārt izvietoti biroji, tostarp pilsētas ebreju centrs, un kur joprojām tiek turēti ķīlnieki.

Par lata devalvāciju, bet no citas puses.

Liktos, jāmet miers jo viss ir pateikts, Latvijas valdība nepieļaus devalvāciju ,’bet’ atkal Godmaņa zīmīgā pauze, nedos un laikam nevienam mūsu valstī 100% skaidrības tomēr līdz galam nebūs. Ieskats mūsu devalvāciju vēsturē ar Edgars Gertnera  rakstu  palīdzēs salikt šaubu un maldu domas pareizajos plauktiņos. Šobrīd augsne tenkošanai ir vairāk nekā piemērota, nacionalizēta “Parex” banka(itkā), plosās globālā finanšu krīze, ir problēmas ar valsts budžetu. Turklāt runas par lata nestabilo stāvokli rada ne tikai vietējie spekulanti, bet arī Kremlim tuvas personas. Ja baumas izrādītos patiesas, Latvijai tas beigtos ar ekonomisku sabrukumu. Noticot, ka runas par lata nestabilitāti ir patiesas, devalvācijas gadījumā valūtas maiņas operācija no lata uz eiro būtu atmaksājusies par 30%. Tomēr tie, kuri nobijās un steidza naudu mainīt, šobrīd guvuši lielākus vai mazākus zaudējumus (atbilstošus samainītās summas apmēram). Turpretī maiņas punkti uz valūtas kursa un baumu rēķina veiksmīgi nopelnījuši. “Baumām parasti vairāk tic tad, kad apkārt ir slikti. Bezdarba līmenis pieaug, patēriņš, eksports un imports krītas,” notikušo pamato “Nordea Markets” vecākais analītiķis Andris Lāriņš:  Pārmest cilvēkiem lētticību būtu nevietā, jo jēdziens “devalvācija” latviešu leksikā tiek lietots jau kopš 1995. gada komercbanku krīzes. Bijušais “Bankas Baltija” (BB) prezidents Tālis Freimanis tiesā nespēja atbildēt, kāpēc BB uzraudzības padome noteica tik augstus depozīta procentus, taču lika noprast, ka lielā mērā to sekmēja bankas vadības cerība uz lata devalvāciju. Freimanis paskaidroja, ka arī viņam bijis zināms par Latvijas valdības un “Lattelekom” līgumu, kurā abas puses bija paredzējušas, ka tuvāko gadu laikā lata vērtība kritīsies vismaz par 30%. Pretēji gaidītajam, lats kļuva arvien stabilāks, un līdz ar to lielos depozītprocentus vajadzēja samazināt. Tas noveda pie katastrofālas situācijas – bankas bankrota, kura rezultātā liela daļa Latvijas iedzīvotāju zaudēja savus noguldījumus, kurus atgūt diemžēl ir vāja cerība. Nejaukt ar 1998. gada krīzi! Pašreizējā Krievijas ekonomiskā situācija liek vilkt paralēles ar 1998. gadu, kas baumām par lata svārstībām nenoliedzami rada piemērotu fonu. Mūsu austrumu kaimiņš piedzīvo lielāko finanšu krīzi pēdējo 10 gadu laikā un gatavojas devalvēt rubli. Laikraksts “Kommersant” norāda, ka Krievijas valdība, runājot par situāciju valstī, izturas tikpat pašpārliecināti kā 1998. gada augustā, kad rubļa kurss vienā mirklī nokrita no sešiem līdz 25 rubļiem par vienu ASV dolāru. Toreiz kaimiņvalstī notiekošie procesi tieši ietekmēja arī Latviju, jo cieta eksports un uzņēmēji, kuriem bija sadarbība ar Krieviju. Latvijas uzņēmējiem nācās pārorientēties uz Rietumeiropas tirgu, kas radīja papildu haosu, un šajā situācijā runām par lata (ne)stabilitāti atradās dzirdīgas ausis. Latvijas Bankas Monetārās pārvaldes vadītājs Helmūts Ancāns uzstāja, ka lata devalvācija situāciju būtiski neuzlabotu, jo Latvijai ir maza un atvērta ekonomika. Devalvācijas gadījumā, kā ierasts, iegūtu eksportētāji, kuri par pārdoto saņemtu vairāk latu. Taču 1998. gada apstākļos šī formula bija nederīga, jo kam gan Latvijas eksportētāji grasījās kaut ko pārdot? Daļēji bankrotējušai Krievijai? Rietumiem, kuri tolaik nebūt nekāroja pēc Latvijas ražojuma? Atbildot uz šiem jautājumiem, bija skaidrs, ka lata kurss netiks mainīts, tomēr papildu bažas radīja runas par valdošās elites savtīgajām interesēm. Proti, politiķis Jānis Ādamsons publiski pieļāva iespēju, ka valdība (ar Andri Šķēli priekšgalā) varētu mēģināt devalvēt latu, lai glābtu savu biznesu. “Avelat” gada laikā bija cietis zaudējumus vairāku miljonu latu apmērā, un devalvācija būtu viens no uzņēmuma glābšanas risinājumiem. Pats Andris Šķēle šos izteikumus noraidīja. Latviskā prese valūtas stabilitāti apšaubīja ar krietni mazāku vērienu nekā krieviski iznākošie mediji, kuri uzsvēra, ka pasaules krīzes ietekmē Latviju sagaida Krievijas liktenis. Bijušais ministru prezidents Guntars Krasts bija neizpratnē par šādu ažiotāžu un pieļāva, ka cilvēku tracināšana ir izdevīga bankām. “Kad sākās baumas par atsevišķu Latvijas banku nestabilo stāvokli Krievijas notikumu ietekmē, dažas bankas izsecināja, ka krīzei var sekot visa finanšu sektora krahs, tādēļ lielos daudzumos iepirka ASV dolārus. Tagad, kad dolāra kurss ir pazeminājies, lata devalvācija ļautu tām kompensēt radušos zaudējumus. Es gribu uzsvērt, ka lata devalvācijai nav ne iekšēju, ne ārēju iemeslu. Godīgi sakot, šo runu parādīšanās Latvijā izskatās vienkārši dīvaini: jau pirms laba laika ASV paziņoja, ka pazemina procentlikmes, kas nozīmē dolāra kursa pazemināšanos, viss notiek pilnīgi otrādi, nekā šajos rakstos pareģots,” intervijā aģentūrai LETA toreiz stāstīja G. Krasts. Pat ja prognozes par lata devalvāciju neapstiprinājās, sabiedrībā bija radīts satraukums un šķelšanās, kas izdevīgos apstākļos var kalpot kā politisks ierocis. Krievija paredz Latvijas krahu
Arī šoreiz vairāki krieviski iznākošie mediji nevilcinoties pareģojuši Latvijas ekonomikas krahu. Laikraksta “Krievijas Vēstis” (KV) vadītājs, žurnālists Dmitrijs Jermolajevs, kuram iebraukšana Latvijā ir liegta, vienā no pēdējiem materiāliem apgalvo, ka Latvijas ekonomiku drīzumā sagaida lielas pārmaiņas. “Parex” bankas nacionalizācija, pēc Jermolajeva domām, ir tikai pirmais solis uz ekonomisko sabrukumu. Viņš pareģo, ka drīzumā “Parex” liktenim varētu sekot arī citas bankas, taču situāciju neizdotos glābt pat nacionalizācijas gadījumā. Proti, Latvijai nav pietiekami daudz naudas, lai segtu rezidentu kredītus. Tādējādi Latvijā neglābjami gaidāma lata devalvācija, par kuru, pēc KV rīcībā esošās informācijas, apspriežas valdība un Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs. Politiska lēmuma pagaidām vēl neesot, taču tas esot laika jautājums. “Līdz gada beigām mūs sagaida pietiekami interesanti notikumi postpadomju valstīs. Tie uz ilgu laiku mainīs ne tikai “finanšu”, bet arī ģeopolitisko karti,” rakstā draud Jermolajevs. Gan valdība, gan Latvijas Banka pieņēmumus par lata devalvāciju kategoriski noliedz. Portālā “Kompromat.ru” žurnāliste Jeļena Semicvetova “pseidožurnālista” Jermolajeva apgalvojumus dēvē par melīgiem. Viņa norāda, ka laikrakstam ir cieša saistība ar Krievijas valdību un ir skaidri nojaušams, kā interesēs tiek izplatīti šādi paziņojumi. Kremlim tuvu stāvošais Jermolajevs un viņa vadītais izdevums “palīdz” Krievijas valdībai radīt vēlamus viedokļus ne tikai par Latviju. Žurnāliste iesaka mūsu valdībai būt īpaši uzmanīgai, jo runas par lata devalvāciju minētas arī citās krievvalodīgo avīzēs, tostarp Latvijā (laikrakstā “Telegraf” publicēta attiecība, kā lata kurss tiks pielīdzināts eiro – 1:1).  
Devalvācija nebūs risinājums
Devalvāciju kā vēlamu ekonomiskās krīzes risinājuma scenāriju pērn izteica arī Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) izpilddirektors Alfs Vanags, saceļot milzu ažiotāžu. BICEPS un Rīgas Ekonomikas augstskola bija veikusi pētījumu “Inflācija Latvijā: cēloņi, izredzes, sekas”, kurā secināja, ka valdības izstrādātais inflācijas novēršanas plāns ir pārāk vājš. A. Vanags prognozēja, ka šogad inflācija sasniegs 10% (realitāte, kā zināms, izrādījās daudz skarbāka). Viņš pieļāva, ka, ja latu pielīdzinātu eiro attiecībā 1:1, būtu problemātiski palīdzēt tiem, kas kredītus ņēmuši eiro valūtā, taču lata vērtību kabatā tas nemazinātu. Turpretī A. Lāriņš norādīja, ka devalvācija paaugstinātu Latvijas ražotāju un eksportētāju konkurētspēju, ļaujot par produkciju, kas eksportēta uz eirozonu, iegūt vairāk latu. Tomēr tā sadārdzinātu importu no eirozonas, kas ir lielākā daļa Latvijas importa, un ievērojami paceltu jau tā augsto inflāciju. Tad atkal būtu jāceļ algas, kas atstātu Latviju tajā pašā apburtajā lokā – aug algas, aug patēriņš un atkal aug inflācija. “SEB Unibankas” galvenais ekonomists Andris Vilks prognozēja, ka devalvācija var nedot vēlamo rezultātu. Nav teikts, ka tas paaugstinās Latvijas eksporta konkurētspēju, jo liela daļa no ražotājiem ir saistīti ar modernizāciju, par kuru norēķinās ar eiro. Bez patēriņa precēm importā ir daudz Latvijas attīstībai nepieciešamu lietu, kas devalvācijas gadījumā maksātu vēl dārgāk.  Ārvalstīs Latviju vērtē pozitīvi Šobrīd, salīdzinot ar pērno gadu, Latvijas ekonomiskā situācija nav uzlabojusies (šā gada trešajā ceturksnī tā samazinājās par 4,2%, kas ir straujākā lejupslīde ES). Lāriņš uzsver, ka lata devalvāciju tā varētu nepārdzīvot. “Pirmkārt, Latvijai ir izsniegti 17 miljardu eiro kredīti, latos tie ir 12 miljardi. Piemēram, ja lata cena pamainās par 10%, parāds pārvēršas par 13,2 miljardiem, neskaitot procentu maksājumus, kas ir vairāku miljardu apmērā. Otrkārt, kurš spētu pārdzīvot procentu pieaugumu par savu kredītu? Daļa spētu, taču liela daļa nespētu,” pesimistiski secina A. Lāriņš. Arī “Swedbank” sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš uzskata, ka nosacīti ieguvēji būtu tikai tie, kuriem ir lielas parādsaistības latos. Devalvācija palielinātu inflāciju, tātad veicinātu šo saistību vērtības samazināšanos. Tā nodarītu lielu kaitējumu ekonomikai, proti, visiem Latvijas iedzīvotājiem. Nosacīti ieguvēji būtu eksportētāji. Piemēram, ja kāds uzņēmējs pārdod koka durvis par 100 eiro, pie eiro cenas svārstībām viņš saņemtu vairāk latu, kurus savukārt varētu investēt uzņēmuma attīstībā. Ja lata vērtība pazeminās, tas nozīmē, ka uzņēmējs koka durvis Vācijā var tirgot nevis par 100, bet 90 eiro. Tomēr, tā kā Latvijā ir krietns importa pārsvars, mēs esam atkarīgi no patēriņa un nedrīkstam pieļaut mahinācijas, kas labumu nestu tikai noteiktai nozarei. “Klasiski devalvācija nozīmē, ka tiek atbalstīts eksports un kavēts imports. Jautājums: cik apjomīgs ir Latvijas eksports? Patēriņš samazinās ar ātrumu 10 un vairāk procentu gadā, tātad arī imports ies uz leju. Patēriņa globālais kritums ietekmēs eksportu, jo arī citās valstīs, līdzīgi kā Latvijā, patēriņš krīt,” argumentē A. Lāriņš. Paralēli patēriņa samazinājumam krīt arī iekšzemes kopprodukts. Savukārt kreditēšana 80% notikusi eiro, kas krīzes gadījumā radītu domino kauliņa efektu. Proti, problēmas kredītu sektorā iekustinās problēmas finanšu sektorā, un tas beigsies ar problēmām ekonomikā. Plusus devalvācijai varēs atrast vienmēr, bet pašlaik mīnusu būs daudz vairāk. Var samazināt izdevumus, pieņemt likumus, darīt jebko citu, tikai ne devalvēt latu, kategoriski ir eksperti. Baumas par iespējamu lata vērtības samazināšanos pagaidām radījušas zaudējumus tikai indivīdiem, kuri steidza mainīt valūtu. Finanšu sistēmu kopumā tas neietekmē, norāda P. Strautiņš. Arī starptautiskās reitingu aģentūras “Moody”s” analītiķis Kenets Orčards ir pārliecināts, ka Baltijas valstis izvairīsies no devalvācijas. “Valūtas devalvācijai var būt tikai daži ekonomiski iemesli. Šo valstu centrālās bankas un valdība darīs visu, lai izvairītos no devalvācijas. Viņi aizņemsies ārzemēs, dosies uz Starptautisko Valūtas fondu vai Eiropas Centrālo banku,” pavēstīja Orčards. Viņš norādīja, ka Baltijas valstīm gaidāmi lielāki parādu apjomi, lēnāks ekonomiskais pieaugums, taču vidēja termiņa prognozes Baltijas valstīm vēl joprojām ir pozitīvas.  Sākušās grēkāžu medības? Visticamāk, šī nebūt nav pēdējā “pīle” par iespējamu lata kursa samazināšanu, un teorētiski tai varētu nepievērst uzmanību. Tomēr uzmanīgu dara paņēmieni, ar kādiem tiek meklēti vaininieki. Šobrīd atrasti divi: Ventspils augstskolas Finanšu un grāmatvedības katedras lektors Dmitrijs Smirnovs, kurš laikrakstā “Ventas Balss” ekspertu diskusijā izteica savas prognozes par Latvijas ekonomikas attīstību, banku un kreditēšanas sistēmas nākotni: “Problēmas ASV ir sīkums salīdzinājumā ar to, kas sagaida mūs. Viņiem tagad dziļums ir sasniegts un sāksies atveseļošanās. Savukārt ES problēmas tagad tikai sāksies, un mums būs varbūt desmit vai divdesmit reižu dziļāka krīze nekā ASV.” Savukārt grupas “Putnu balle” dalībnieks Valters Frīdenbergs pirms koncerta it kā esot mudinājis klausītājus doties uz bankām izņemt naudu. Dziedātāja pārstāvji gan apgalvo, ka tas esot bijis draudzīgs joks, kuru klātesošie esot sapratuši un smējušies. “Neatkarīgās Rīta Avīzes” žurnālists Juris Paiders, apelējot pie vārda brīvības tiesībām izteikt viedokli, uzskata, ka šāda “vaininieku” meklēšana būtu jānosoda. “Taču aicinu nevērst sašutumu tikai pret Drošības policiju un policistiem. Daudz lielāka atbildība par Satversmes piesmiešanu ir jāuzņemas Latvijas valdībai un koalīcijas vadībai. Policiju tagad skar masveida atlaišanas vilnis. Ikviens policists, kas nepildīs no augšas dotu politisku pasūtījumu, riskē palikt bez darba. Tāpēc krīzes un draudošā bezdarba nobiedētie policisti meklē valstij bīstamos elementus tur, kur patiesībā to nav,” uzskata J.Paiders. Glābējriņķis premjera rokās Arī politologs Filips Rajevskis uzskata, ka šāda policijas rīcība ir nepieļaujama. “Jānodala divas lietas. Vārda brīvība un tiesības izplatīt viedokli. Arī ekonomistiem ir atšķirīgi redzējumi, taču, ja par to sāks sodīt, nonāksim situācijā, kur soda par viedokļa paušanu. Protams, ka tie, kas izplata nepatiesas īsziņas par bankām un latu, ir jāsoda,” pārliecināts ir F. Rajevskis. Jāatgādina, ka līdz šim sodu par šādām izdarībām neviens nav saņēmis. Pērn aizturētais bijušā ministru prezidenta Aigara Kalvīša biroja darbinieks, kurš alkohola reibumā bija palaidis baumas par lata devalvāciju, ir attaisnots. F.Rajevskis uzskata, ka šaubas par lata stabilitāti nav saistītas ar makroekonomiku, bet gan neuzticību valdošajai elitei. Sentiments un pacēlums, ar kādu deviņdesmito gadu sākumā tika uztverta nacionālās valūtas ieviešana, ir pagaisis. “Tā ir uzticības krīze, kas ir neatrisināta Rimšēviča kunga problēma, jo viņš ar savu tēlu, politisko un publisko darbību nav spējis radīt cietu pārliecību, ka tam, ko viņš saka, var no sirds ticēt. Viņš ir saplūdis ar politisko eliti daudz ciešāk, nekā būtu nepieciešams,” uzskata F. Rajevskis. Eksperts sliecas ticēt, ka neviens no valdības par lata stabilitāti nemelo, jo pretējā gadījumā lats jau sen būtu sagrauts. Tomēr ir svarīgi, lai valdība ar savu darbību šo uzticību atjaunotu. Salīdzinot ar 1998. gadu, kad krīze skāra noteiktas iedzīvotāju grupas, šobrīd līdz ar kredīta izplatīšanos tā skar lielāko vairākumu. Pēc F. Rajevska domām, pagaidām vienīgais tēls, kurš ir spējīgs uzspodrināt valdības un arī valsts tēlu, ir premjers Ivars Godmanis, jo viņa vārdi sakrīt ar darbiem. Komentējot situāciju valstī, LNT ziņās I. Godmanis apgalvoja, ka lata devalvācijas draudu nav. “Es pietiekami labi zinu, kāda ir finanšu situācija, tāpēc par lata devalvāciju runas nav,” teica premjers.

No nra.lv Edgars Gertners

MĀJAS IEKŠĒJĀS KĀRTĪBAS NOTEIKUMI !

Man te trāpījās dokuments ar priekšrakstiem, kā sadzīvot vienā mājā. Vai Tev nav papildinājumu vai priekšlikumi, gribas vienreiz pielikt punktu savstarpējām pārpratuma lietām.

MĀJAS IEKŠĒJĀS KĀRTĪBAS NOTEIKUMI !

1. Visiem mājas iedzīvotājiem, kā arī personām, kuri atrodas ēkā ir pienākums saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo mājas daļu; ievērot koplietošanas telpu noteikumus, sanitārās un ugunsdrošības normas, kā arī citus saistošus noteikumus.
2. Ievērot sabiedrības vispārīgi pieņemtās ētiskās normas. Pieklājīgi un korekti komunicēt ar mājas iedzīvotājiem un citām personām.
3. Pēc 23.00 ir stingri aizliegts trokšņot vai citādi radīt traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem.
4. Remonta un citus ar traucējumiem mājas iedzīvotājiem saistītus darbus drīkst veikt tikai darba dienās no 9.00 līdz 17.00 un sestdienās no 12.00 līdz 16.00. Svētdienās un svētku dienās ir stingri aizliegts veikt remonta un/vai jebkurus darbus, kuri var radīt traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem.
5. Ir aizliegts bojāt komunikāciju daļas un citu ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītu elementu daļas.
6. Veicot remonta vai citus līdzīgus darbus, katras darba dienas beigās dzīvokļa īpašniekam ir jānodrošina, lai stāva kāpņu telpa, stāva gaitenis, kā arī remonta laikā lietotas lifta kabīnes un citas koplietošanas telpas būtu tīras, lai visi atkritumi ir savākti un novietoti tam paredzētajā vietā.
7. Ir aizliegts atstāt jebkāda veida celtniecības materiālus un/vai iesaiņojumus un/vai darbarīkus un/vai būvgružus ēkas vestibilā un/vai stāva kāpņu telpā un/vai jebkurā citā ēkas vietā, tai skaitā koplietošanas platībās, izņemot vietas, kuras ir speciāli paredzētas šiem mērķiem.
8. Nedrīkst izmantot tādas iekārtas vai aprīkojumu, kas rada ārpus dzīvokļiem dzirdamu troksni vai traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem un/vai citām personām, kuras likumīgi izmanto ēku vai jebkādu tās daļu.
9. Kravu pārvietošanai drīkst izmantot tikai kravas liftu.
10. Nedrīkst uzstādīt tādas instalācijas kā antenas vai cita veida instalācijas ārpus dzīvokļiem, tai skaitā uz ēkas jumta vai dzīvokļu ārējām sienām.
11. Nedrīkst uzstādīt un/vai izbūvēt dzīvokļiem piegulošajās platībās instalācijas, kuras var bojāt un/vai izmainīt ēkas ārējo izskatu.
12. Nedrīkst uzstādīt un/vai izbūvēt jebkura veida instalācijas gaiteņos un kāpņu telpās, kuras bojātu un/vai izmainītu projektā paredzētus interjerus.
13. Nedrīkst liet ūdeni no balkoniem; mest izsmēķus un citādi piesārņot citu dzīvokļu īpašnieku balkonus un terases, kā arī koplietošanas telpas.
14. Avārijas situācijās dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums nekavējoties paziņot atbilstošajai iestādei un Apsaimniekotājam vai jebkurai citai Apsaimniekotāja nozīmētai personai.
15. Dzīvokļu īpašnieki nedrīkst liegt Apsaimniekotāja pilnvarotām personām, Biedrības AB38 valdes locekļiem vai attiecīgiem speciālistiem apsekot viņa dzīvoklī esošās komunikāciju daļas un izpildīt darbības, kas nodrošina komunikāciju normālu funkcionēšanu.
16. Dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums sadarboties ar Apsaimniekotāju vai jebkuru citu Apsaimniekotāja nozīmētu personu visos gadījumos, kad šāda sadarbība vai palīdzība ir nepieciešama, lai nodrošinātu kārtīgu un pienācīgu pakalpojumu sniegšanu.
17. Dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums paziņot Apsaimniekotājam vai jebkurai citai Apsaimniekotāja nozīmētai personai par jebkura veida bojājumiem, kur nepieciešama Apsaimniekotāja rīcība.
18. Dzīvokļu īpašnieki ir tiesīgi dzīvokļa īpašumu nodot lietošanā citai personai, noslēdzot attiecīgu līgumu, paziņojot par to Apsaimniekotājam vai jebkurai citai Apsaimniekotāja nozīmētai personai.
19. Dzīvokļu īpašnieki ir atbildīgi Apsaimniekotājam vai jebkurai citai Apsaimniekotāja nozīmētai personai, un pārējiem dzīvokļu īpašniekiem par šo Noteikumu ievērošanu un par jebkādiem koplietošanas platībām vai citiem dzīvokļiem nodarītajiem zaudējumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvoklis ir dzīvokļa īpašnieka valdījumā, vai dzīvokļa īpašnieks ir dzīvokli iznomājis/izīrējis citai personai vai piešķīris citas tiesības izmantot dzīvokli. Minētā dzīvokļa īpašnieka atbildība ir attiecināma arī uz dzīvokļa īpašnieka ģimenes locekļiem, viesiem, apmeklētājiem un jebkurām citām personām, kas iekļuvušas ēkā vai koplietošanas platībās ar dzīvokļa īpašnieka atļauju.
20. Dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem un nekustamā īpašuma bojāšanu atbild civiltiesiskajā kārtībā

JAUNUMI, APSAIMNIEKOŠANĀ

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, ko Saeima pieņēma šī gada jūnijā, namu pārvaldīšanā pieļaus darboties tikai speciālistiem ar atbilstošu augstāko izglītību.

Intervija par apsaimniekošanas nākotni :

Ikvienā biznesā, ikvienā uzņēmējdarbībā, arī valsts pārvaldē primārā nepieciešamība ir zināšanas par ekonomiku, uzņēmējdarbību, vadīšanu un organizēšanu. Tā kā nekustamā īpašuma apsaimniekošana un pārvaldīšana ir saistīta gan ar būvniecības, enerģētikas un arhitektūras jomām, gan arī inženierkomunikācijām, tad ar ekonomikas un menedžmenta zināšanām vien apsaimniekotājam nepietiek. Līdz ar to apsaimniekotājiem ir nepieciešamība pēc tādas izglītības, kurā būtu sabalansētas vairākas zinātņu nozares, skaidroja profesore.

Piemēram, lai namu pārvaldnieks varētu vadīt un kontrolēt inženierus, tehnologus, kuri reāli strādā šajā jomā un ir augsti kvalificēti speciālisti, pārvaldniekam jābūt atbilstošai izglītībai, pretējā gadījumā viņa darbošanās var nebūt efektīva, dažbrīd padotie viņu var nesaprast un otrādi, uzskata Geipele.

Pirms četriem gadiem tika izveidota pirmā augstākās izglītības programma nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jomās, pašreiz darba tirgū strādā jau 59 pirmie jaunie nekustamā īpašuma pārvaldnieki un astoņi nekustamā īpašuma ekonomisti, kuriem ir arī bakalaura profesionālais grāds nekustamā īpašuma pārvaldībā.

Bakalaura grāds tiem sniedz iespējas turpinot studijas, pilnveidot savas zināšanas ne tikai būvuzņēmējdarbībā, bet arī starptautiskajos darījumos ar nekustamo īpašumu, investīciju un projektu vadīšanas jomās, iegūstot maģistra profesionālo grādu būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma vadīšanā. Nekustamo īpašumu jomā šogad ir sagatavoti un darbojas pirmie 14 diplomētie maģistri.

“Varu teikt, ka 2005.gads atzīstams kā vēsturiskais pirmsākums augstākās izglītības izveidei nekustamā īpašuma jomā, bet 2009.gads paliks vēsturē ar pirmajiem kvalificētajiem, diplomētajiem nekustamā īpašuma pārvaldniekiem un nekustamā īpašuma ekonomistiem Latvijā,” intervijā “nozare.lv” saka profesore.

Jaunais Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums kopumā varētu sakārtot apsaimniekošanas tirgu, tā dalībniekus. Pieņemsim, ja mēs ieejam daudzdzīvokļu mājā Vācijā, Austrijā un pat Polijā, tad ir redzams, ka viss ir sakārtots tādā līmenī, ka iedzīvotājs pilnībā uzticas, mainot dzīves vietu, pārejot no vienas mājas uz otru.

Savukārt pie mums dažbrīd ir bijusi tāda situācija, ka cilvēks vēlas iegādāties kādu konkrētu dzīvokli, taču to nedara, jo māju apkalpo apsaimniekotājs, kas viņam nepatīk. Nu jau situācija ir aizgājusi arī tiktāl, ka iedzīvotāji pēc padoma sāk vērsties pat pie mums, augstākajās mācību iestādēs.

Bija arī gadījums, kad kādas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāja vēlējās padalīties savā pozitīvajā pieredzē par mājas siltināšanas pasākumiem. Šis gadījums norāda uz to, ka mūsu iedzīvotāji vairs nav vienaldzīgi pret notiekošajiem procesiem apsaimniekošanā. Līdz šim tas netika novērots. Jo gudrāki būs iedzīvotāji un viņiem būs vairāk zināšanu, jo viņi būs prasīgāki pret apsaimniekotāju. Tas rosinās konkurenci, veicinās apsaimniekošanas un pārvaldīšanas tirgus attīstību arvien kvalitatīvākā virzienā.

Profesore pieļauj iespēju, ka tiesiski normatīvajām bāzēm ir jābūt vairāk saskaņotām. Dažviet sastopamas pretrunas, piemēram, vienam formulējumam ir dažādi traktējumi. Tie ir jāprecizē, lai cilvēkos neradītu pārpratumus. Bieži vien šādi var kļūdīties.

Ekonomikas ministrija 5.augustā informēja, ka būvniecības procesa vienkāršošanai ir izstrādāts jauns Būvniecības likums. Jāsaka, ka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums pieņemts ir tieši laikā, jo vienkāršojot būvniecības procesu, pārvaldniekam jākļūst kompetentākam.

Pašreizējo namu apsaimniekošanas tirgu Rīgā un Latvijā profesore vērtēja kā līdz galam nesakārtotu. “Skumji ir tas, ka Rīgas saimnieki situācijas ar atsevišķām mājām, kas nav sakārtotas un traucē pilsētas attīstībai, risina lēni. Proti, jābūt stingrai procedūrai, kā un ar kādām metodēm risināt šos gadījumus. Arī pašreizējā likumdošana pieļauj iespējas risināt problēmas par šādām mājām, iedzīvotājiem un īpašniekiem, nav nekas jāgaida,” sacīja Geipele.

“Ko dara apsaimniekotājs ar tādiem īpašniekiem, kas nemaksā komunālos maksājumus? Piedzen caur tiesu. Citi saka, tas ir ilgi. Bet tad ir divi varianti – vai nu samaksā, vai arī ej un strādā par brīvu pie apsaimniekotāja un atpelni parādu. Trešais variants – visnepatīkamākais – atvadies no sava īpašuma un turpmāk sāc nomāt. Tā kā visu var risināt,” situāciju skaidroja profesore.

Kopumā nekustamā īpašuma tirgus faktiski jau ir attīstījies, pašlaik tas turpina pilnveidoties. 82% apsaimniekošanas tirgus veido pašvaldības uzņēmumi. Šī daļa, iespējams, samazināsies, pašvaldības uzņēmumus privatizējot.

Pirmā īpatnība, kas sastopama visā Latvijas tirgū, – daudzdzīvokļu mājās ir gan turīgi iedzīvotāji, gan pensionāri un mazāk nodrošinātie cilvēki un ģimenes. Gadījumos, kad apsaimniekotājs ir pašvaldības uzņēmums, pašvaldība var ātrāk noreaģēt, apzināt un palīdzēt daudzdzīvokļu mājā esošajiem maznodrošinātajiem. Ja apsaimniekotājs ir privātais – būs grūtāk, taču noteikti var izdomāt, ko šai situācijā darīt.

Pastāv viedoklis, ka privatizējot pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmumus, tiem būs straujāk jāpilnveidojas konkurences apstākļos. Tomēr gribētu teikt, ka tirgū esošie pašvaldības uzņēmumi arī līdz šim ir pilnveidojušies, lai izturētu konkurences spiedienu no privātuzņēmēju puses. Tādējādi tie ir kļuvuši konkurētspējīgi.

Pašvaldības uzņēmumiem ir izveidojušās savas tradīcijas, noteikta lietu kārtība, pie kuras pieraduši iedzīvotāji. Ja ir jāpasūdzas par pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmumu, mēs varam vērsties Rīgas domē, taču ko darīt ar privāto apsaimniekotāju? Paši iedzīvotāji taču viņu izvēlējās. Nebūs kam sūdzēties. Procedūra, pieņemot šo likumu, kļuvusi sarežģītāka, jo jāsauc visas mājas pilnsapulce, jāievēl pilnvarotā persona, atsevišķu lēmumu pieņemšanā jāiegūst noteiktais balsu skaits starp iedzīvotājiem. Tas nav grūti, bet gan sarežģītāk noteikti, īpaši vecāka gada gājuma cilvēkiem. Tomēr likums piespiež dzīvokļu un ēku īpašniekus beidzot pašiem uzņemties atbildību, ne tikai prasīt to no apsaimniekotāja.

Mēs līdz šim neesam īpaši pievērsuši uzmanību ratificētai Enerģētikas hartai, jo domājām, ka varbūt mūs tas neskars. Es varu pilnīgi noteikti apgalvot – skars ikvienu iedzīvotāju. Skars gan tās privātmājas un daudzdzīvokļu mājas, kas ir jau nodotas ekspluatācijā, gan tās, kuras vēl nav. Latvijai noteikti būs jāreaģē uz prasībām par energoresursu efektīvu un racionālu izmantošanu. Ja mēs to nedarīsim, tad nespēsim izpildīt Enerģētikas hartas prasības, kam var sekot soda naudu uzlikšana. Šo naudu piedzīs no visiem mums kopā, lai cik tas skumji neizklausītos. Līdz ar to katrs iedzīvotājs ir ieinteresēts šai procesā, jo energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi ir domāti ne tikai izmaksu samazinājumam, bet gan enerģijas izmantošanas efektivitātes uzlabošanai, ēku energoefektivitātes celšanai.

Vai vajadzētu pakļauties reklāmai un vakcinēties ?

Lai arī plašsaziņas līdzekļi sabiedrības uzmanību patlaban pievērsuši vīrushepatīta A uzliesmojumam – par dzelteno kaiti dēvētā infekcija bija pamanījusies iekļūt pat Saeimas gaiteņos –, tomēr nav šaubu, ka avīžu un portālu sleju galvgaļos drīzumā gozēsies biedinoši virsraksti: Gripa nāk!; Laiks vakcinēties!; Apspriež rīcības plānu pandēmijas gadījumā. Vairākums šo rakstu, gluži tāpat kā iepriekšējos gados, pirmām kārtām aicinās doties uz tuvāko vakcinācijas kabinetu un, samaksājot 6–10 latus, saņemt gripas vakcīnu. Gripa, protams, ir nopietna infekcijas slimība, ar kuru saslimt neviens nevēlas. Taču vai vakcinācija ir labākais veids, kā no tās izvairīties? Vai gripas vakcīna ir tik nekaitīga un droša, kā to apgalvo Sabiedrības veselības aģentūra (SVA), kuras īstenotajā imunizācijas programmā paredzēts panākt, lai 2010. gadā vakcinācijai tiktu pakļauti 75% no noteiktajām riska grupām – bērni no 6 līdz 23 mēnešu vecumam, pieaugušie, kas vecāki par 65 gadiem (pēc jaunākajiem ieteikumiem riska grupā tiek ieskaitīti pieaugušie jau no 50 gadu vecuma), ārstnieciskais personāls un sabiedrisko iestāžu darbinieki, kā arī ar hroniskām saslimšanām sirgstošie ļaudis.
Oficiālais viedoklis
Ja vadāmies pēc Veselības ministrijas, SVA un Latvijas Infektoloģijas centra mājaslapās iegūstamās informācijas, var secināt, ka gripas vakcīna ir drošs un efektīvs profilakses līdzeklis. “Vakcīna nesatur dzīvu vīrusu, tāpēc vakcinācija nevar izraisīt saslimšanu ar gripu. Vairāki pretgripas vakcīnas klīniskie pētījumi pierādījuši, ka nopietnus blakusefektus un simptomus, kas raksturīgi gripas infekcijai, mūsdienu vakcīnas neizraisa,” rakstīts šā gada 12. novembrī Veselības ministrijas mājaslapā publicētā rakstā. Tajā gan nav ievietotas atsauces uz pētījumu rezultātu publikācijām vai informācija par to finansētājiem. Toties kā vienīgā iespējamā pretgripas vakcīnas blakusparādība minēts “neliels apsārtums un pietūkums dūriena vietā”. Savukārt izvairīties no vakcinēšanās esot ieteicams tikai “cilvēkiem, kuriem ir putnu olbaltumvielu nepanesamība, kā arī cilvēkiem ar kādu akūtu infekciju”. Izklausās ļoti skaisti un potēties ierosinoši, bet vai tā ir patiesība, kurai vajadzētu uz vārda ticēt?
Viena vakcīna – dažādi apraksti
Un dažādos aprakstus, ja interesē tālāk lapā Veselība

Nākošā lapa »