Tā fotoradaru būšana…

Mērojot ceļu cauri Polijai… godīgi sakot fotoradaru būšana sita pa nerviem. Ne jau tāpēc, ka kaut kur diži steidzos un gribēju apzināti pārkāpt ātrumu.

Vienkārši negribējās nejauši iekļūt nepatikšanās pie poļu paniem.  Ceļā uz Varšavu fotoradara zīme un tai sekojoša pati ierīce bija teju vai katrā apdzīvotajā vietiņā, bet tās Polijā daudzviet nomaina cita citu, tā teikt… bez pauzes.

Latvijā kopš 9.jūlija, kad ieviesa četrus fotoradarus Rīgas rajonā, ātruma pārsniegšanas gadījumu skaits, cik noprotams, jau mērāms tūkstošos, jo pirmajā nedēļā vien fiksēti 700 pārkāpumu.

Iekšlietu ministrs Segliņš šomēnes aktivizējies fotoradaru ieviešanas jomā Latvijā un jau tuvākajā laikā, iespējams, izbīdīs projektu par 100 jaunu fotoradaru iegādāšanos. Šīs ierīces gan maksā pasakainas summas – vienas cena ar uzstādīšanu – 50 tūkstoši eiro jeb aptuveni 35 tūkstoši latu.
Tātad 100 ierīces ir piecu mijonu eiro jeb trīs ar pusi miljonu latu vērtas.

Teorētiski, protams, var aprēķināt, cik īsā laikā šos ieguldījumus var atpelnīt, iekasējot naudassodus, taču lielākais ieguvums droši vien mērāms nevis naudā, bet gan satiksmes drošības uzlabojumos. Tomēr, ja reiz runa ir par miljoniem, neviļus atkal gribas uz notiekošo raudzīties ar aizdomām.

It kā finansējums būtu jāuzņemas valstij, bet, ja līdzekļi neatradīšoties, apsvēršot iespējas šim mērķim piesaistīt privāto un publisko partnerību. Varbūt aiz vārdā nenosauktās Vācijas firmas vai “partnerības” stāv kādas partijas tēvs?

Tomēr atmetot naudas lietas un izdzenājot aizdomas, viens nu gan ir pilnīgi skaidrs – fotoradari autovadītājus disciplinē. Bet ir vēl daži bet. Viens – jau manis pieminētais nejaušības faktors:

vai primārais būs sodīt autovadītājus, lai atpelnītu fotoradaru izmaksas, vai rūpēties par satiksmes drošību, kas ne vienmēr ir viens un tas pats.

Piemēram, par neuzmanības dēļ nedaudz pārsniegtu ātrumu (jeb par pirmo pārkāpumu) autovadītāju varētu sākotnēji brīdināt, atsūtot vēstuli bez soda nomaksas kvīts.

Vai mūsu sabiedrība, kas pieradusi postīt un graut, fotoradarus nesabojās?

Liepājnieki, piemēram, pēdējā laikā iznīcinājuši zīmes, kas liedz iebraukt kāpās un kas neļauj ar auto braukt uz Ziemeļu mola. Poļi fotoradarus jau ir iemācījušies sabojāt.

Mūsējie taču nav dumjāki.